Kārlis Goppers

Vikipēdijas raksts

Kārlis Goppers

Latvijas armijas formas tērpā
Personīgā informācija
Dzimis	1876. gada 2. aprīlī Krievijas Impērija, Plāņu pagasts
Miris	1941. gada 25. martā (64 gadi) Latvijas PSR, Ulbroka
Tautība	Latvietis
Vecāki	Jānis Goppers
Dzīvesbiedre	Vera (dzimusi Pajevska; 1889 — 1956)
Bērni	Miķelis (1908 — 1996) Tatjana (1913 — 1995) Sergejs (1915 — 1963)

Militārais dienests
Dienesta pakāpe	ģenerālis
Dienesta laiks	1893 — 1917 1918 — 1919 1919 — 1934
Valsts	Krievijas Impērija Baltgvardu kustība Latvija
Struktūra	sauszemes bruņotie spēki
Kaujas darbība	Pirmais pasaules karš Krievijas pilsoņu karš
Cits darbs	Latvijas Skautu un Gaidu centrālās organizācijas priekšnieks.

Kārlis Goppers (*1876. gada 2. aprīlī — †1941. gada 25. martā) bija Latvijas armijas ģenerālis. Latviešu strēlnieku virsnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunība un pirmās dienesta gaitas

Dzimis Plāņu pagasta Maskatu saimniecībā. Vecāki bija lauksaimnieki, kuru ģimene bija seši dēli. Pirmo izglītību baudījis Trikātas draudzes skolā. Pēc tās pabeigšanas turpat sagatavojies savvaļnieku eksāmenam, kuru nokārtojis, viņš iepazina militāro dienestu Pleskavas kadetu korpusā. Kopš 1893. gada Krievijas impērijas armijas dienestā. Sākumā dienēja Kauņas cietokšņa bataljonā. 1894. gadā iestājies Viļņas junkurskolā, kuru viņš pabeidza 1896. gada jūlijā iegūstot podpraporščika dienesta pakāpi. Pēc tam pārcelts uz 97. Vidzemes kājnieku pulku, kurš bija dislocēts Daugavpilī, bet pēc tam, no 1896. gada, pārcelts uz 189. Belgorajas kājnieku pulku (paaugstināts par podporučiku). Kopš 1900. gada poručiks, bet no štābskapitāna pakāpē. No 1905. gada dienējis 183. Pultuskas kājnieku pulkā. 1912. gadā paaugstināts par kapteini .

Pirmais pasaules karš

Piedalījies Pirmajā pasaules karā. No 1914. gada cīnījies frontē pret Austroungārijas spēkiem. Piedalījās kaujās pie Holmas (Sanajas upes rajonā), uzbrukumā Krakovai, kā arī citās kaujās. 1916. gada jūnijā triecienā pie Baranovičiem pārrāva četrkārtīgu pretinieka nocietinājumu līniju. 1915. gadā paaugstināts par apakšpulkvedi, bet 1915. gada martā par pulkvedi. 1916. gada maijā iecelts par Latviešu strēlnieku rezerves bataljona komandieri. Šajā amatā stājās 1916. gada augustā, kad bija izārstējis ievainojumu. Decembrī tika iecelts par 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulka komandieri. No 1917. gada bija 1. latviešu strēlnieku brigādes komandieris. Par vācu frontes pārraušanu Ziemassvētku kaujās tika apbalvots ar III šķiras Jura krusta ordeni. Kopā Pirmajā pasaules karā šo apbalvojumu ieguva 53 cilvēki, bet Goppers bija vienīgais latvietis starp viņiem. Oktobrī netika paaugstināts par ģenerālmajoru sakarā ar Oktobra revolūciju.

Cīņās pret lieliniekiem

1917. gada decembrī Goppers atstāja dienestu. Pēc dienesta dzīvojis Petrogradā un Maskavā. Kopā ar Frīdrihu Briedi bija "Latviešu karavīru nacionālās savienības" izveides iniciators. Iesaistījās Borisa Savinkova "Dzimtenes un glābšanas savienībā". Sākotnēji bija organizācijas štāba dežūrējošais pulkvedis, bet pēc tam mobilizācijas nodaļas vadītājs. 1918. gadā jūlijā bija viens no Jaroslavļas sacelšanās vadītājiem. Pēc sacelšanās izgāšanās Samarā iestājās Satversmes sapulces locekļu komitejas Tautas armijā. Bija armijas virspavēlnieka un valdības mītnes apsardzības bataljona komandieris, bet 1919. gada sākumā tika ieskaitīts Kolčaka armijā. komandēja 21. Jaickas divīziju Urālu frontē. Darbojās arī Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālajā padomē. Sekmējis Imantas pulka izveidi, ieskaitījis to savas divīzijas sastāvā.

Latvijas armijā

1919. gada novembra sākumā Vladivostokā ieskaitīts Imantas pulkā kā pulkvedis. Nākamā gada jūnijā kopā ar pulku atgriezies Latvijā. 1920. gada 5. jūnijā tika iecelts par Apsardzības ministrijas (vēlākā Kara ministrija) Padomes locekli. 1920. gada augustā tika paaugstināts par ģenerāli (skaitot no 1917. gada 13. augusta). Oktobrī apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (III šķiras). Kopš 1924. gada komandēja 2. Vidzemes kājnieku divīziju un reizē izpildīja Rīgas garnizona priekšnieka pienākumus. 1927. gada 25. februārī apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (II šķiras). 1930. gadā pabeidza Kara akadēmiskos kursus 8 mēnešu kursus. 1934. gada aprīlī tika atvaļināts no dienesta, jo bija sasniedzis maksimālo dienesta vecumu.

Sabiedriskā dzīvē

Ņēma aktīvu dalību sabiedriskajā dzīvē. Bija Latvijas skautu centrālās padomes prezidents, Latvijas aizsardzības biedrības priekšnieks, Latviešu veco strēlnieku biedrības biedrs, Pulkveža Brieža biedrības biedrs (no 1924.), kā arī citu organizāciju biedrs. Sarakstījis arī vairākas grāmatas, kas bija saistītas ar viņa cīņu gaitām, kā arī ar militāro teoriju.

Krimināllieta

arestētais K.Goppers

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada jūnijā tika arestēts. Apsūdzība sākotnēji izvirzīta pēc KPFSR Kriminālkodeksa 58-13 panta, arests pamatots ar KK 146. pantu. Cietumā apsūdzētais ievietots 1. oktobrī. Goppera Kārļa Jāņa dēla krimināllieta atrodas VVA fondā Nr1986 (LPSR VDK par sevišķi bīstamiem pretvalstiskiem noziegumiem apsūdzēto personu krimināllietas), lietas Nr7516, kopā 83 lapas. Izmeklētāja (leitn. Gruševojs) 17. septembra ziņojumā/lēmumā par aresta nepieciešamību (20. septembrī to apstiprinājis LPSR Iekšlietu tautas komisārs) minēti divi Goppera pretvalstisko darbību apliecinoši fakti:

Antons Zandovskis Roberta dēls 16. augustā liecina, ka atvaļinātais ģenerālis esot izveidojis un vadījis skautu organizāciju (izmeklētājs pasvītrojis organizācijas nosaukuma tulkojumu: "razvedčiki");
Pāvels Ņedumovs Nikolaja dēls 10. septembrī liecinājis, ka Kārlis Goppers Krievijas pilsoņu kara laikā vadījis pretlielinieciso sacelšanos Jaroslavļā.

Goppera paraksts, ka ar lēmumu iepazinies, liecina, ka viņš arestēts jau 15. septembrī, savukārt aresta orderis (bez prokurora sankcijas) izsniegts 20. septembrī.

Dzīves beigas

1941. gada 25. martā, 64 gadu vecumā, tika nošauts Ulbrokas mežā. Tur kopā ar citiem nošaušanā bojā gājušajiem aprakts masu kapā. 1944. gada maijā tika pārapbedīts Rīgas Brāļu kapos, bet sirds apglabāta dzimtajā Trikātā (Trikātas kapos).

Literatūra

Latvijas armijas augstākie virsnieki :1918-1940 : biogrāfiska vārdnīca/(sast. Ēriks Jēkabsons, Valters Ščerbinskis); Latvijas Valsts vēstures arhīvs. ISBN 9984-510-17-4

***************************************************

L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr.3/101

Goppers, Kārlis

Palkavnieks, 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulka komandieris.

* 1876. g. 2. aprīlī Plāņu Maskatos.

+ 1941. g. 25. martā nošauts.

Apbalvots par 1916. g. 23. decembra Ziemsvētku kaujām Kalnciema rajonā.

1920. g. 13. augustā paaugstināts par ģenerāli. 1924. - 1934. g. Vidzemes divīzijas komandieris un Rīgas garnizona priekšnieks. Latvijas skautu prezidents.

1940. g. 30. septembrī NKVD apcietināts, spīdzināts. 1941. g. 18. janvāri Bribovo militārā tribunāla notiesāts uz nāvi. Mirstīgās atliekas atrastas 1944. g. 27. aprīlī Ulbrokas silā pie Stopiņiem. Mirstīgās atliekas apbedītas 1944. g. 6. maijā Brāļu kapos Rīgā. Sirds apglabāta 7. maijā Trikātas kapos.

GOPPERS KĀRLIS Jāņa dēls
Bij. 7. Bauskas latv. strēln. pulka un 1. latv. strēln. brigādes komandieris, ģenerālis.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1876. g. 2. apr. Plāņu pag. Maskatos lauksaimnieka ģimenē. Beidzis Trikātas draudzes skolu, izturējis brīvprātīgā eksāmenu Pleskavas kadetu korpusā.

1893. g. iestājies Kauņas cietokšņa bataljonā. 1896. g. beidzis Viļņas karaskolu, pārcelts uz 97. Vidzemes kājn. pulku Daugavpilī, no tā uz 189. Belgorajas kājn. pulku, 1905. g. uz 183. Pultuskas kājn. pulku. No 1914. g. piedalījies kaujās Austrijas frontē pie Holmas, Sanas upes raj., uzbrukumā Krakovai u.c. cīņās. 1916. g. jūn. pie Baranovičiem triecienā pārrāvis četrkārtīgu pretinieka nocietinājumu līniju. Sasniedzis palkavnieka pak., apbalv. ar Jura IV šķ., Vladimira III šķ. ordeņiem, Jura zobenu.

1916. g. aug. pēc izveseļošanās ieradies Rezerves latv. strēln. bataljonā, tā komandieris. Pēc tam pārcelts uz 7. Bauskas latv. strēln. pulku, no 1917. g. apr. 1. latv. strēln. brigādes komandieris. Apbalv. ar Jura ordeņa III šķ. (vienīgais apbalvojums starp latv. karavīriem); kopā apbalv. ar 10 ordeņiem. 1915. g. beigās izteikta cara Nikolaja II pateicība. 1917. g. aug. paaugst. par ģenerālmajoru.

Ar LKO III šķ. apbalv. par to, ka 1916. g. naktī uz 23. dec. G., atrazdamies 2. latv. strēln. brigādes uzbrūkošā kolonnā, ar savu pulku pirmais pārrāva vācu nocietinājumu līniju, niknās kaujās ielauzās dziļā pretinieka aizmugurē, kur uzņēmās arī 8. Valmieras latv. strēln. pulka komandēšanu un noturējās 2 dienas līdz papildspēku pienākšanai 25. dec. naktī. Tad veda savas vienības triecienā Kalnciema virzienā, izraisīja sajukumu un paniku vācu rindās pie Ložmetējkalna, lielā mērā veicinādams tā ieņemšanu un trofeju ieguvi.

LKO II šķ. piešķirta par to, ka 1917. g. 21. aug. Juglas pozīcijās, kad 1. latv. strēln. brigādei vienai pašai bez artilērijas atbalsta bija jāiztur ārkārtīgi nikni uzbrukumi, atsita vairākus frontālus triecienus, apķērīgi manevrējot ar rezervēm un mainot pozīcijas no Mazās Juglas uz Lielo Juglu, novērsa aplenkumu un sekmēja mūsējo noturēšanos līdz atiešanas pavēles saņemšanai.

Pēc frontes sabrukuma devies uz Petrogradu, kur piedalījies latv. virsnieku organizēšanā Krievijas Satversmes Sapulces aizstāvībai, piedalījies Latv. Nacionālās padomes sēdēs. Kopā ar pulkvedi Briedi piedalījies kreiso eseru sacelšanās organizēšanā Pievolgā, pēc kaujām Jaroslavļā devies uz Samaru, tad Urāliem, kur bijis divīzijas komandieris Kolčaka armijā. Darbojies Latv. Nacionālajā padomē Omskā, palīdzējis formēt latv. Imantas pulku un Troickas bataljonu.

Latvijā atgriezies 1920. g. 5. jūn. Apsardzības ministrijas, resp., Kara padomes priekšsēdētājs. Apstiprināts ģenerāļa pak., skaitot no 1917. g. 13. aug. 1924. g. 25. febr. iecelts par 2. Vidzemes divīzijas komandieri un Rīgas garnizona priekšnieku.

1930. g. beidzis kara akadēmiskos kursus. Aktīvs sabiedrisks darbinieks, Latvijas skautu centrālās padomes prezidents. Latvijas aizsardzības biedrības priekšnieks u.c. organizāciju biedrs. Sarakstījis vairākas militāra rakstura grāmatas.

1933. g. atvaļināts, turpinājis vadīt Latvijas skautu organizāciju. Apbalv. arī ar Serbijas Karadžordževiča III šķ. krustu, Francijas Goda Leģiona komandiera, Somijas Baltās Rozes I šķ. komandiera, Zviedrijas Šķēpa I šķ., Čehoslovakijas kara ordeņiem, arī ar skautu Baltās Lilijas ordeni. Piešķirta jaunsaimn. Lielbērzes muižā.

Arestēts 1940. g. 20. sept. Baltijas Sevišķā kara apg. kara tribunāls 1941. g. 18. janv. piespriedis G. nāvessodu (KPFSR KK 58-2. 4. 10, 11. 13). Nošauts 1941. g. 25. maijā Rīgas Centrālcietumā, aprakts Stopiņos. Kaps atklāts 1944. g. apr., G. pārbedīts Rīgā, Brāļu kapos.

Papildinformācija:

ET: Kārlis Goppers (2. Vidzeme diviisi ülem) apbalvots ar Kotkarist II šķ. (04.08.1932)

Latvju strēlnieki