Frīdrihs Briedis Personīgā informācija Dzimis 1888. gada 7. februārī Krievijas impērija, Lovaža (tagad Lovža  Baltkrievija), Polockas apriņķis Miris 1918. gada 28. augustā (30 gadi) Padomju Krievija, Maskava Tautība latvietis

Militārais dienests Dienesta pakāpe Pulkvedis Dienesta laiks 1906. — 1918. Valsts Krievijas impērija Struktūra sauszemes bruņotie spēki Kaujas darbība Pirmais pasaules karš Apbalvojumi 4. šķiras Vladimira ordenis, Lāčplēša Kara ordenis (III II I šķiras) Svētā Jura krusts, Jura zelta zobens, 2. 3. un 4. šķiras Annas ordenis, 2. un 3. sķiras Staņislava ordenis

Fridrihs Briedis (dzimis 1888. gada 23. jūnijā Lovažas pagastā Polockas apriņķī Vitebskas guberņā (mūsd. Lovža Vitebskas apgabala Šumilinas rajonā Baltkrievija), miris 1918. gada 28. augustā Maskavā) bija Latviešu strēlnieku pulkvedis. Plaši pazīstams ar personīgu izlūkgājienu vadīšanu, kā arī krasi noraidošo attieksmi pret lielas daļas strēlnieku piesliešanos boļševiku idejām.

Biogrāfija

Dzimis latviešu emigrantu ģimenē Vitebskas guberņas Polockas apriņķī 1888.gada 23.jūnijā. Dzimtajā Lovažā arī sācis skolas gaitas. Ar izcilību absolvējis pagastskolu un arī evanģēliski luterisko draudzes skolu Vitebskā.

Turpinājis mācības Daugavpils sešgadīgajā pilsētas skolā, kuru arī absolvē ar izcilību. Daugavpilī iemācījies latviešu valodu, taču visu atlikušo mūžu tajā runāja ar akcentu.^[1] Nelaimīgas mīlestības dēļ Briedis nopietni apsver domu iestāties pareizticīgo klosterī. Šim plānam nerealizējoties, īsu brīdi mācās mērnieku skolā. 1906.gadā atgriežas Daugavpilī un nolemj stāties karaskolā. Iestājas Pēterburgas Vladimira karaskolā. Izcilo taktisko spēju dēļ jau vecākajā kursā tiek iecelts par virsseržantu.

Karaskolu beidzot, ieguva podporučika pakāpi. Gala eksāmenos vislabākās atzīmes bija kādam kņaza dēlam un Fridriham Briedim. 1909. gadā karaskolas lielajā zālē marmora goda plāksnē ierakstīja vārdus, ka skolu pirmais beidzis virsseržants Fridrihs Briedis. Pēc karaskolas beigšanas dienējis 99. Ivangorodas kājnieku pulkā Daugavpilī. 1910.gadā saņēmis 3 godalgas šaušanā. 1912.gadā saņem Poručika dienesta pakāpi un tiek iecelts par rotas komandieri. 1914. gadā viņš iegūst tiesības piedalīties konkursa pārbaudījumos Kara Akadēmijā Pēterburgā. Šos plānus izjauc 1. Pasaules karš.

Sākotnēji darbojās armijas daļās ārpus Latvijas teritorijas. 1. Pasaules kara laikā piedalījās kaujās Austrumprūsijā, veikdams pārdrošus izlūkgājienus. Pēc viena no tiem viņš saņēma Jura Zelta zobenu, uz kura bija rakstīts “Par drošsirdību”. Vēlāk saņēmis arī Vladimira ordeni. Līdz ar Latviešu strēlnieku bataljonu dibināšanos kļuva par rotas komandieri 1. Daugavgrīvas strēlnieku bataljonā, kuru komandēja Rūdolfs Bangerskis. Viņa karavīri cīnījās pie Misas upes, Ķekavas, Plakanu un Veisu mājām. 1916. gada martā Briedis ar savu rotu cīnās netālu no Bauskas šosejas pie Ručku mājām. Strēlnieki te cieš lielus zaudējumus. Briedi ievaino žoklī. 1916. gada beigās un 1917. gada sākumā Ziemassvētku kauju laikā pulkveža Brieža 1. bataljons cīnās Tīreļpurvā. Smagajās kaujās Briedi ievaino otrreiz.

1917. gada Februāra revolūciju, tai sekojošo armijas sabrukumu un latviešu strēlnieku piesliešanos boļševikiem Frīdrihs Briedis sagaidīja hospitālī. Pēc ārstēšanās, uzreiz tika arestēts, taču izbēdzis no ieslodzījuma un devies uz Iekškrieviju. Tur iesaistījās esera B. Savinkova izveidotajā monarhistiskajā "Dzimtenes un brīvības glābšanas savienībā", kurā apakšpulkvedim Briedim tika uzticēta izlūkošana, pretizlūkošana un antiboļševistiska propaganda latviešu strēlnieku vidū. Vadījis sacelšanos pret boļševikiem-lieliniekiem pie Volgas Ribinskas raj. Arestēts 1918.gada 23.jūlijā. 1918. gadā Maskavā naktī no 27. uz 28. augustu nošauts kā "balto" kontrrevolucionārās kustības organizators. Pēc nāves par varonību Ziemassvētku kaujās apbalvots ar visu šķiru Lāčplēša kara ordeni.

1926. g. Latvijā atgriezās viņa dēls Juris, kuram piešķirta jaunsaimniecība Raiskuma muižā pie Cēsīm.

Pulkveža Brieža fonds

1924. gadā Latvijā leģendārā strēlnieku virsnieka piemiņas saglabāšanai un viņa dēla Jura atbalstam tika izveidots "Pulkveža Brieža fonds".

30. gadu otrajā pusē fonda valde nolēma iemūžināt Fridriha Brieža piemiņu, uzceļot pieminekli. Izsludināja konkursu un žūrijas komisija par labāko atzina tēlnieka K.Jansona metu. Meta fotogrāfijas tika publicētas daudzos tā laika preses izdevumos, attēļojot Briedi ar paceltu zobenu rokā uz ierakuma malas, kur divi strēlnieki tam seko uzbrukumā. Taču LR kara ministrs ģen. Balodis aizliedza iespēju pieminekli uzstādīt: "Mums ir daudz citu lielāku varoņu nekā Briedis..." Kad fonda vadītājs Pēteris Dardzāns mēģināja dabūt atļauju pieminekļa celšanai citur, viņam piezvanīja LR Iekšlietu ministrijas vicedirektors un uzkliedza: "Ja tu neliksi to Brieža pieminekli mierā, tad rēķinies ar to sliktāko! Kamēr nebūs uzcelti pieminekļi ģenerālim Balodim un pulkvedim Kolpakam, tikmēr Briedim pieminekļa nebūs!"^[2][3] 1936. gadā Krapes luterāņu baznīcā tika uzstādīta piemiņas plāksne Oskaram Kalpakam un Fridriham Briedim.

1998. gada 28. augustā Rīgas 13. vidusskolas priekšā pulkveža Brieža vārdā nodēvētās ielas malā gan uzstādīja pieminekli, taču nu jau pēc cita meta.

Frīdrihs Briedis popkultūrā

• 1999. gadā izdotajā latviešu folkmetāla grupas Skyforger albumā Latviešu strēlnieki ir ietverta dziesma Pulkvedis Briedis, kas veltīta Frīdriham Briedim.

Atsauces un piezīmes

Ārējās saites 

• Modris Zihmanis. Varoņa traģēdija
• Briedis Fridrihs - Vēstures terminu skaidrojošā vārdnīca
• Piemineklis Fridriham Briedim
• Pulkveža Fr. Brieža muzejs
• Наша Газета. Полковник вместо монаха (krieviski)