„Tu, mazā saule,” – tā Jānis Akuraters veltījuma dzejolī nosauc savu strēlnieka krūšu nozīmi. Šī nelielā piemiņas lieta, kas tagad ir apskatāma Jāņa Akuratera muzeja ekspozīcijā, dzejniekam savulaik bija kā atgādinājums par paša izdzīvoto nozīmīgo laikmetu tautas liktenī.

1916. gadā Jānis Akuraters brīvprātīgi iestājās strēlniekos. Muzeja kolekcijā ir īsa vēstule, kuru 1916. gada 16. novembrī dzejnieks raksta sievai Marijai Annai un sešus gadus vecajai meitai Laimai: „Mīļā Mare un Laima! Teikšu īsi. Esmu uzņemts Strēlnieku pulkos, ierakstīts II latviešu Brigādes štābā.” Dienasgrāmatā 1916. gada 23. novembrī Akuraters piemin arī vienu no saviem rakstnieka uzdevumiem karalaukā: „Pārrunājot par kara kronikas rakstīšanu, komandieris A. izteicās: latviešu pulku vēsture ir jāraksta tā, ka katrs saimnieks vēlāk to var lasīt svētdienas rītā savai saimei priekšā…”

Kopā ar Jāni Akurateru vienā strēlnieku pulkā ir Kārlis Skalbe, Edvarts Virza, Voldemārs Tone, Konrāds Ubāns, Niklāvs Strunke u.c. Rakstnieks piedalās Ziemassvētku un janvāra kaujās Tīreļpurvā.

Pēc valsts proklamēšanas 1918. gada 18. novembrī Akuraters raksta uzsaukumu latviešu kareivjiem Krievijā un aicina tos pievienoties Latvijas armijai.

No 1916. gada novembra līdz pat 1919. gadam Akuraters valkā strēlnieku formas tērpu. Latviešu strēlnieku nozīme bija nēsājama pie uniformas kā karaspēka daļas piederības zīme. Tā bija izveidota jau pirms Akuratera iestāšānās strēlniekos – Krievijas Ziemeļrietumu frontes pavēlnieks ģenerālis Mihails Aļeksejevs 1915. gadā 19. jūlijā apstiprināja „Pagaidu noteikumus par latviešu strēlnieku bataljoniem”, kur 10. punktā bija ierakstīts, ka „strēlnieki nēsā pie armijai apstiprināta apģērba sevišķu krūšu nozīmi”.

Nozīmes projektu izstrādāja komisija, kurā ietilpa bataljonu organizācijas komitejas priekšsēdētāja vietnieks G. Kempelis, mākslinieks A. Cīrulis un poručiks A. Peka. Pēc izstrādātā standarta nozīmītes labajā pusē bija jābūt savītiem ozola zariem, bet kreisajā – priedes zariem. Uz vainaga bija jābūt novietotam stilizētam saules attēlam ar astoņiem stariem un pāri pa diagonāli – zobenam. Saulītes vidū sākotnēji bija abreviatūra „Л.С.Б.” (kr. Латышский стрелковый батальон) un „L.S.B.” (Latviešu strēlnieku bataljons). Lai arī pēc 1916. gada septembra, kad strēlnieku bataljonus pārformēja par pulkiem, strēlnieku nozīmītēm abreviatūras nomainīja uz „L.S.P.” un „Л.С.П.”. Akuratera nozīmītē ir redzams pirmais abreviatūras variants.

Sākotnēji strēlnieku nozīmēs virs vainaga atradās izvirzīts Krievijas impērijas divgalvainais ērglis. Pēc Februāra revolūcijas daudzi strēlnieki ērgli novīlēja. Tā, acīmredzot, ir izdarījis arī Jānis Akuraters.

Ar strēlnieku nozīmi pie krūtīm Akuraters ir redzams gan kara laika fotogrāfijās, gan arī Voldemāra Tones 1917. gadā gleznotajā portretā. 

Jāņa Akuratera strēlnieku laika iespaidi atklājas dienasgrāmatā, dzejā un prozā. Vairāki stāsti un dzejoļi top arī pēc kara kā veltījumi un atmiņu vēstījumi. Starp tiem ir arī dzejolis „Strēlnieka krūšu nozīmi uzlūkojot”:

Tu, mazā saule, kura saglabāta

No seniem laikiem, cik tavs zīmogs svēts!

Cik acs man tavu mirdzējumu skata,

Uz tālām dienām dvēs’le lidot mēdz.

Kur lielais pulks, kas reiz kā brāļi bija

Un sauli šo sev nesa visur līdz?

Laiks visās zemēs viņus izkaisīja,

Bet, atminoties tos, vēl sirds man trīc.

Mēs bijām kopā viena cilts un tauta

Kā ugunskurs, kas ziemas naktī kvēl.

Kaut zeme bij jau ienaidnieku grauta,

Tak lepnā spīts no pulkiem dega vēl.

Kur tagad tie? Kas tos lai saskaitītu!

Dažs brāļu kapos guļ kā teika svēts,

Lai dziesma gaišāk skanētu mums rītu,

Dažs purvu dūņās mieram novēlēts.

Ar viņu kauliem Nāves sala sēta,

Ar viņu veļiem pilns ir Daugavkrasts,

Un Tīreļpurvs ir viņu kapusēta,

Kur cits vēl dus uz mūžu neatrasts.

Ak, Strēlnieki! Es jūtu svētu baismu,

Šo mazo zīmi atkal uzskatot.

Ar dievīgu un žilbinošu gaismu

Sāk zobens šis un saule uzliesmot.

Maira Valtere, Jāņa Akuratera muzeja galvenā speciāliste

http://memorialiemuzeji.lv/muzeja-prieksmets/jana-akuratera-strelnieka-krusu-nozime/