Krišjānis Berķis

Vikipēdijas raksts

Krišjānis Berķis

Personīgā informācija
Dzimis	1884. gada 26. aprīlī Bauskas rajona Īslīces pagasts
Miris	1942. gada 29. jūlijā (58 gadi) PSRS
Dzīvesbiedre	Hilma Lehtoneni (Hilma Lehtonen)

Militārais dienests
Dienesta pakāpe	ģenerālis
Dienesta laiks	1903 — 1940
Valsts	Krievijas impērija (1903.—1917.), Latvija (1919.—1940.)
Struktūra	sauszemes armija
Kaujas darbība	Pirmais pasaules karš, Latvijas brīvības cīņas
Izglītība	Viļņas kara skola, Kara akadēmiskie kursi
Cits darbs	Rīgas garnizona priekšnieks, Kara ministrs

Krišjānis Berķis (*1884. gada 26. aprīlis — †1942. gada 29. jūlijs) bija Latvijas armijas virsnieks. Latviešu strēlnieku komandieris, karojis Pirmajā pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās. Lāčplēša Kara un Triju zvaigžņu ordeņu kavalieris.

Biogrāfija

Dzimis Bauskas rajona Īslīces pagasta Bērzkrogos. Rentnieka dēls. Pabeidzis Kaucmindes pagasta skolu un Bauskas pilsētas skolu. Pēc skolas beigšanas izšķiras par militāru karjeru. Pabeidz Viļņas kara skolu un turpina dienestu Somijā, kur apprecas ar somieti Hilmu Lehtoneni. Sākoties Pirmajam pasaules karam cīnās Austrumprūsijā un vēlāk Karpatos, Galīcijā. 1917. gadā nokļūst pie latviešu strēlniekiem, kur komandē bataljonu, bet vēlāk pulku. Piedzīvojot Krievijas impērijas sabrukumu un armijas sairšanu dodas uz Somiju. 1919. gada martā pievienojas Latvijas armijai. Komandē bataljonu, bet vēlāk pulku cīņās pret lieliniekiem un vāciešiem. No augusta kļūst par 3. Latgales divīzijas komandieri. Piedalās Bermonta sakaušanā un Latgales atbrīvošanā. Pēc Latvijas Brīvības cīņām ievēlēts Satversmes sapulcē (no mandāta atteicies) un līdz 1933. gadam turpina komandēt 3. Latgales kājnieku divīziju. 1934. gadā kļūst par 2. Vidzemes kājnieku divīzijas komandieri un Rīgas garnizona priekšnieku. Piedalās 1934. gada apvērsumā. Novembrī kļūst par Latvijas armijas komandieri, bet 1940. gadā par Kara ministru. Pēc Latvijas okupācijas atlaists no amata un atvaļināts no Latvijas armijas. Kopā ar ģimeni dodas prom no Latvijas. 6. jūlijā viņš iebrauc Somijā, bet 12. jūlijā izbrauc no Helsinkiem, lai atgrieztos Latvijā. Tomēr jau ceļā uz Latviju viņš pārdomā un pēc nedēļas atgriežas Tallinā, kur viņu ar ģimeni arestē un deportē uz PSRS (Permas apgabalu), kur 1941. gada 23. jūnijā arestēts. 1941. gadā miris cietuma slimnīcā.^{[nepieciešama atsauce]} PSRS mirst arī vienīgā Krišjāņa Berķa meita (Valentīna). Ģenerālis Berķis bija latviešu studentu korporācijas Patria biedrs.

Militārā karjera

Krievijas impērijas armijā

Mācības un dienests

1903. gadā Jelgavā iztur savvaļnieka pārbaudījumus un 31. augustā izturējis konkursu Berķis iestājās Viļņas kara skolā. Mācās kopā ar vēlākajiem Latvijas armijas virsniekiem: O.Dankeru, J. Ruškevisu u.c. 1906. gada 6. aprīlī K. Berķis beidz Viļņas kara skolu ar 1. šķiru (iegūst podporučika pakāpi). Dienestu izvēlas turpināt 2. Somijas strēlnieku pulkā Helsinkos. 1909. gadā paaugstināts par poručiku un 1913. gadā par štāba kapteini.

Pirmais pasaules karš

1914. gadā kopā ar pulku (Somijas korpusa sastāvā) dodas uz Pirmās pasaules kara fronti Austrumprūsijā, lai aizpildītu to robu, kas radās pēc Samsonova korpusu iznīcināšanas pie Tannenbergas. Sākumā komandē rotu, bet vēlāk bataljonu. Austrumprūsijā Berķis piedalījās kaujās pie Angerburgas un Mazūru ezeru rajonā( tagadējās Polijas teritorijā). 1915. g. janvārī korpusu pārcēla uz Karpatiem. Tur paaugstināts par kapteini, piedalījās gandrīz visās pulka kaujās, un arī Brusilova uzbrukumā 1916. g. vasarā. 1917. gadā paaugstināts par pulkvežleitnantu.

Latviešu strēlniekos

Izsaka vēlēšanos pievienoties latviešu strēlniekiem Sākumā priekšniecības izturas noraidoši, tomēr vēlāk piekrīt. No 1917. g. 4. augusta komandē bataljonu 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulkā, bet no 20. oktobra komandē šo pulku. Piedalās Rīgas un Mazās Juglas u.c. aizstāvības kaujās. 1917. novembrī atsakās pakļauties lielinieciskajam Kara revolucionārās komitejas pavēlēm. Par to tiek arestēts un decembrī atstādināts no pulka komandēšanas. Pēc atbrīvošanās aizbēg uz Somiju, kur atrodas viņa ģimene.

Latvijas armijā

Brīvības cīņas

Arī Somijā situācija kļūst nemierīga un 1918. gadā Berķis ar ģimeni dodas uz Krieviju (Smoļensku). No turienes kā bēglis caur Latviju un Igauniju vācu okupācijas laikā atgriežas Somijā. Vairākus mēnešus pavada pilnīgā neziņā. No somu laikrakstiem viņš uzzina, ka ir proklamēta Latvijas Republika un tiek dibinātas latviešu militārās vienības. 1919. gada sākumā Helsinkos ieradās Kārlis Ulmanis. Berķis dodas turp, lai satiktu viņu, bet ierodas Helsinkos par vēlu.

Ar lielām grūtībām 1919. gada 16. martā ar kuģi Vainemoinen Krišjānis Berķis ieradās Tallinā, kur satiekas ar Pagaidu valdības pārstāvjiem. Nākamajā dienā viņš tiekas ar pulkvedi Zemitānu. 21. martā brīvprātīgi iestājas Latvijas armijā (ieskaitīts kā pulkvežleitnants). Saņem uzdevumu formēt Latviešu rezerves bataljonu. Pēc nepilniem 2 mēnešiem bataljons skaitliski pieaug līdz pulka lielumam. 1919. gada 18. maijā tiek izveidots 2. Cēsu kājnieku pulks un Berķis tiek iecelts par tā komandieri. Maija beigās pulks ierodas frontē. 1. jūnijā pulks ienāk Valmierā un pēc tam Cēsīs. Tālāk seko piedalīšanās Cēsu kaujās. Pēc uzvaras Cēsu kaujās 2. Cēsu kājnieku pulks piedalās pretinieka vajāšanā un Mazās Juglas pozīciju aizstāvībā, kas beidzas 3. jūlijā, kad tiek noslēgts Strazdumuižas pamiers. 6. jūlijā kopā ar citām Latvijas armijas vienībām pulks ienāk Rīgā. 6. augustā Krišijāni Berķi ieceļ par 3. Latgales kājnieku divīzijas komandieri. Oktobrī par kaujas nopelniem paaugstināts par pulkvedi. Piedalījies visās Rīgas aizstāvēšanas un atbrīvošanas kaujās. Pēc tam piedalījās Latgales atbrīvošanā. Bez 3. Latgales kājnieku divīzija bija pakļautas arī visas vienības, kas atradās Ziemeļlatgalē.

Pēc Brīvības cīņām

Pēc Brīvības cīņām turpina komandēt 3. Latgales kājnieku divīziju. 1925. gadā paaugstināts par ģenerāli. 1930. gadā beidzis Virsnieku 8 mēnešu kursus. 1933. gadā komandēts uz Armijas štābu- armijas komandiera rīcībā. 1934. gada 16. martā K. Ulmanis iegūst vadošo lomu Saeimā un norisinās gatavošanās apvērsumam. Arī Krišjānis Berķis atbalsta apvērsumu un kā uzticama persona aprīlī tiek iecelts par 2. Vidzemes kājnieku divīzijas komandieri un Rīgas garnizona priekšnieku. Piedalās 15. maija apvērsumā. 1934. gadā 14. novembrī kļūst par Latvijas armijas komandieri. 1940. gada aprīlī iecelts par Kara ministru Jāņa Baloža vietā, saglabājot arī Latvijas armijas komandiera amatu. Būdams kara ministrs cenšas attīstīt sadarbību ar Igauniju, Lietuvu, Somiju un pat Lielbritāniju Pēc Latvijas okupācijas Latvijas armijas vietā izveido Latvijas Tautas armiju. 20. jūnijā par tās komandieri ieceļ Robertu Kļaviņu. 21. jūnijā Valdības vēstnesis publicē Valsts prezidenta pavēli Nr. 351 Latvijas armijai un flotei. Ar šo pavēli tiek nomainīta Latvijas armijas vadība. Kara ministru Berķi atceļ no amata un atvaļina no dienesta.

Apbalvojumi

Sv. Vladimira ordenis (IV šķira)
Sv. Jura krusts
Lāčplēša Kara ordenis (visas 3 šķiras)
Triju Zvaigžņu ordenis (I un II šķira)
Aizsargu Nopelnu krusts
Sarkanā Krusta ordenis (I šķira)
Lietuvas Ģedimina ordenis (I šķira)
Polijas Polonia Restituta ordenis (I šķira)
Somijas Baltās rozes ordenis (I un II šķira)
Igaunijas Ērgļa ordenis (II šķira)
Franču Goda leģiona ordenis (II, IV un V šķiras)
Beļģijas Leopolda II ordenis (II šķira)
Igaunijas Brīvības krusts (I šķiras 2. pakāpe)
Lietuvas Vytis Kryžiaus (I šķiras 3. pakāpe) u.c.

Ārējās saites

************************************************************************

L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr.3/3

Berķis, Krišjānis

Pulkvedis, Latgales divīzijas komandieris.

* 1884. g. 26. aprīlī Īslīces pagastā.

+ 1942. g. 29. jūlijā izsūtījumā Permā, cietuma slimnīcā

Apbalvots par 1919. g. 15. oktobra cīņām pie Bolderājas un Daugavgrīvas cietokšņa, personīgi vadot divīziju.

1925. g. 22. jūnijā paaugstināts par ģenerāli. No 1919. g. 6. augusta līdz 1934. g. 12. aprīlim Latgales divīzijas un no 1934. g. 12. aprīļa līdz 1934. g. 14. novembrim Vidzemes divīzijas komandieris. Pēc tam līdz 1940. g. 5. aprīlim armijas komandieris. 1940. g. 5. aprīlī iecelts par kara ministru. Atvaļināts 1940. g. 20. jūnijā. L.k.o. domes loceklis.

1940.g. jūlijā apcietināts Tallinā un izsūtīts.

BERĶIS KRIŠJĀNIS Jāņa dēls
3. Latgales divīzijas komandieris, ģenerālis.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1884. g. 26. apr. Bauskā kalpa ģimenē. Sācis mācīties Kaucmindes pagastskolā. 1903. g. beidzis Bauskas pilsētas skolu, tajā pašā gadā izturējis brīvprātīgā eksāmenu Jelgavas ģimnāzijā un rudenī iestājies Viļņas junkuru skolā. To beidzis 1906. g. un paaugst. par podporučiku. Pēc tam sācis dienestu 2. Somijas strēln. pulkā Helsingforsā, sasniedzis štabskapitāna pak. 1. pasaules kara laikā kā rotas, vēlāk bataljona komandieris piedalījies kaujās Austrumprūsijā un Krievijas pierobežā.

Pēc tam līdz 1917. g. jūn. piedalījies kaujās Karpatos un Galīcijā - pie Kosjuvkas, Strijas. Brusilova uzbrukumā 1916. g. vasarā u.c. 1917. g. aug. pēc paša vēlēšanās pārcelts uz 4. Tukuma latv. strēln. pulku par bataljona komandieri. No 20. okt. līdz 7. dec. komandējis arī pulku. Piedalījies kaujās pie Mazās Juglas, Tīnūžiem un Nītaures. Sasniedzis apakšpulkveža pak., apbalv. ar Staņislava II, III šķ., Annas II, III, IV šķ., Vladimira IV šķ. ordeņiem. 4. Tukuma latv. strēln. pulkā arī ar Jura krusta IV šķ.

Pēc lielinieku apvērsuma arestēts par pretošanos revolucionāru komitejai un atstādināts no pulka komandēšanas. Pēc tam aizbraucis uz Somiju, bet, lielinieku vajāts, bijis spiests bēgt uz Krieviju. 1918. g. vasarā atgriezies Somijā, kad lielinieku vara tur jau likvidēta.

1919. g. febr. atstājis Somiju, ieradies Tallinā, uzņemts Ziemeļlatvijas brigādē par Rezerves bataljona komandieri, ko pats Tērbatā saformējis lielākoties no brīvprātīgajiem. 18. maijā bataljons pārdēvēts par 2. Cēsu kājn. pulku. No 20. maija cīnījies pie Rūjienas pret lieliniekiem, jūn. - pret landesvēru un dzelzsdivīziju pie Cēsīm un Raunas. Pēc vāciešu sakaušanas 6. jūl. savu karaspēku ievedis Rīgā, kur abas mūsu armijas - Ziemeļlatvijas un Dienvidlatvijas brigāde - savienojās. Par šo kauju nopelniem B. paaugst. par pulkvedi. 1921. g. sept. Satversmes Sapulce pieņēma likumu, ka 22. jūn. uzņemams svinamo dienu skaitā kā Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena. 1919. g. 6. aug. B. tika iecelts par 3. Latgales divīzijas komandieri.

A LKO III šķ. apbalv. par to, ka bermontiešu uzbrukuma laikā personiski vadīja savu divīziju kaujā, bez sevišķiem zaudējumiem ieņēma Bolderāju un Daugavgrīvas cietoksni, tā likdams pamatu Rīgas, Zemgales un Kurzemes atbrīvošanai. Izšķirošajās kaujās par Rīgas atbrīvošanu no 3. līdz 11. nov. komandēja lielāku kaujas grupu Rīgas raj., izcīnīja niknas kaujas pie Priedaines, Bulduru tilta un gar Lielupi, atbrīvojot Jūrmalu. Tam sekoja Jelgavas un Tukuma ieņemšana un bermontiešu aizdzīšana pāri Lietuvas robežām. 1919. g. dec. B. ar savu divīziju ieradās Latgales frontē posmā no Igaunijas robežas līdz Krustpils-Rēzeknes dzelzceļa līnijai. Vadīja mūsu karapulkus līdz Latvijas galīgai atbrīvošanai.

1927. g. par kauju nopelniem cīņās pie Cēsīm un pret bermontiešiem apbalv. ar LKO II šķ. un pret lieliniekiem, ar LKO I šķ.

1925. g. 22. jūn. paaugst. par ģenerāli. Līdz 1934. g. 3. Latgales divīzijas komandieris, no 1934. g. 2. Vidzemes divīzijas komandieris, visu apgabalu garnizonu priekšnieks. Domes loceklis. 1934. g. iecelts par Latvijas armijas komandieri. 1940. g. apr.-jūn. kara ministrs. Apbalv. ar TZO I, II šķ., Viestura ordeņa I šķ., Francijas Goda Leģiona ordeni, Igaunijas Brīvības krusta I šķ. 2. pak., Somijas Baltās Rozes I šķ. komandiera ordeni, Lietuvas kara ordeņa "Vytis" I šķ. 3. pak., Aizsargu Nopelnu krustu. Piešķirtas Vaives dzirnavas pie Cēsīm.

1940. g. jūn. devies trimdā uz Somiju, pēc tam atgriezies Latvijā.
1940. g, 30. sept. deportēts uz Krieviju, 1941. g. 23. jūn. arestēts. Miris Permas cietuma slimnīcā 1942. g. 29. jūl.

Papildinformācija:

ET: Krišjanis Berkis (Kindral) apbalvots ar Vabadusrist I-2 šķ. (19.08.1921).

http://lkok.com/detail1.asp?ID=148

Latvju strēlnieki