Latvju strēlnieki

JULIUSS KĀRKLIŅŠ VILHELMS (1878-1942)

Dzimis 4. aug. Suntažu pag. bezzemnieka ģimenē. 1899 kā brīvprātīgais iestājās armijā, 98. kājnieku pulkā, 1900 - Viļņas junkurskolā (beidzis 1902; podpraporščiks); dienējis 97. kājnieku. pulkā, no 1902 XI - Kauņas cietokšņa kājnieku pulkā. Podpor.učiks (1902), poručiks (1906), štābkapteinis (1910), kapteinis (1915II), apakšpulkvedis (1916 XII). No 1910 virsnieku 111. kājnieku pulkā. 1910 iestājās. Ģenerālštāba akadēmijā Pēterburgā (beidzis 1913). Pārcelts uz Viļņas kara apgabala štābu. Lai iegūtu rotas komandēšanas cenzu, 1914 III piekomandēts 105. kājnieku pulkam, l. pasaules kara sākumā virsnieks 76. divīzijas štābā, no 1916IX - 37. armijas korpusa štābā. 1917 VII iecelts par l. latv. strēln. brigādes štāba priekšnieku, bet nov. - par 60. divīzijas štāba priekšnieku. 1918IVatvaļināts.
No 1920.30.XII Latvijas armija (pulkvežleitnants); Armijas virspavēlnieka štāba Operatīvās daļas priekšnieks. Pulkvedis (1921 III; apstiprināts uz iesniegto dokumentu pamata). No 1921. g. marta 9. Rēzeknes kājnieku pulka komandieris, no 1921 VH jātnieku pulka komandieris. 1923 iecelts par Vecāko virsnieku kursu priekšnieku, 1924 - par Armijas komandieru štāba Apmācības daļas priekšnieku. No 1925. g. 6. Rīgas kājnieku pulka komandieris, no 1930 Kara skolas priekšnieks. 1935 VIII atvaļināts. sakarā ar maks. vecuma sasniegšanu. Dzīv. Skaistas pag. Pumpuros.
1941.15.1 apcietināts, ievietots Daugavpils cietumā, vēlāk izvests uz Jeņisejskas cietumu. 1942. g. sept. Krasnojarskā izpildīts nā­vessods.
Apbalvojumi: a) Latvijas TZo III sk., skautu PZSv, Zviedrijas Šo m šķ.; b) Krievijas Sv. Šo II (š) un III šķ., Sv. Ao II (s), III (s) un IV šķ.
Precējies ar Antoniņu Docko (1881), 1934 adoptējis Helēnu (1924), audzinājis arī par bāreni kļuvušo brāļameitu Iraīdu.
Latvijas armijas augstākie virsnieki, 1918-1940: biogrāfiska vārdnīca/ sast. Ē.Jēkabsons, V.Ščerbinskis; Latvijas Valsts vēstures arhīvs. – Rīga. – 1998. – 240.-241. lpp.

http://dinaburgascietoksnis.lcb.lv/karklinslv.htm