Jānis Francis Personīgā informācija Dzimis 1877. gada 3. jūlijs [v.s. 21. jūnijs] Krievijas Impērija, Ķoņu pagasts Miris 1956. gada 24. oktobrī (79 gadi) Latvijas PSR, Rīga Tautība latvietis Dzīvesbiedre Anna (Švēde, mirusi 1981. gadā)

Militārais dienests Dienesta pakāpe ģenerālis Dienesta laiks 1894. — 1918. 1918. — 1920. 1921. — 1935. Valsts Krievijas Impērija Krievijas PFSR  Latvija Struktūra sauszemes bruņotie spēki Kaujas darbība Krievijas—Japānas karš, Pirmais pasaules karš

Jānis Francis (1877. gada 3. jūlijs [v.s. 21. jūnijs] — 1956. gada 24. oktobris) bija Latvijas armijas ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Biogrāfija

Dzimis Ķoņu pagasta Dirlās lauksaimnieka ģimenē. Valmierā pabeidzis pilsētas skolu, bet 1894. gada decembrī ieskaitīts Krievijas impērijas armijā. Sākotnēji dienējis 113. (Starorusas) kājnieku pulkā, kurš bija dislocēts Rīgā. 1898. gada martā pabeidzis Viļņas junkurskolu kā praporščiks. Pēc tam dienējis 180. (Ventspils) kājnieku pulkā, kurš bija dislocēts Jelgavā. 1899. gadā paaugstināts par podporučiku, bet 1903. gadā par poručiku. 1904. gadā tika piekomandēts 160. Abhāzijas kājnieku pulkam.

Piedalījies Krievijas—Japānas karā 160. Abhāzijas kājnieku pulka sastāvā (vairākkārt apbalvots), bet pēc kara atgriezies iepriekšējā pulkā, kur bija rotas komandieris. 1907. gadā paaugstināts par štābskapitānu, bet 1914. gadā par kapitānu. Piedalījies Pirmajā pasaules karā. Sākotnēji komandējis rotu, bet vēlāk bataljonu. 1915. gada februārī paaugstināts par apakšpulkvedi. 1915. gada maijā bataljona komandieris 177. kājnieku pulkā. Pirmajās kaujās tika ievainots un divas reizes kontuzēts, bet palika ierindā.

Dibinoties latviešu strēlnieku vienībām ieradies Rīgā. 29. augustā iecelts par 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona komandieri. Piedalījies kaujās pie Slokas, Ķemeriem un Ķekavas. Piedalījies arī Nāves salas aizstāvēšanā. 15. jūnijā tika kontuzēts un pēc tam evakuēts uz aizmuguri. Bez šīs kontūzijas, kura Jānim Francim bija jau trešā, viņš guva ievainojumus galvā un viņam bija sadragāts labās kājas papēdis. 1916. gada jūlijā paaugstināts par pulkvedi. Pēc izveseļošanās decembrī tika iecelts par Rezerves latviešu strēlnieku pulka komandieri, kurš atradās Valmierā. 1918. gada februārī atvaļinājies un devies uz Krieviju.

Septembrī mobilizēts Sarkanajā armijā, kur pildīja nenozīmīgus amatus, kādu laiku bija instruktoru bataljona rotas komandieris. 1920. gada septembrī atvaļināts kā Latvijas pilsonis. Pēc tam Jānis Francis atgriezās Latvijā.

1921. gada 3. februārī iestājās Latvijas armijā, kurā ieskaitīts pulkveža dienesta pakāpē. 1. aprīlī viņu iecēla par Galvenā štāba priekšnieka otro palīgu. No jūlija bija latviešu karavīru vēsturisko kaujas vietu apzināšanas komisijas vadītājs. Nākamajā gadā iecelts par Rīgas garnizona priekšnieku. Šajā amatā viņš atradās līdz 1924. gadam. 1925. gada 22. jūnijā paaugstināts par ģenerāli. Kopš 1928. gada aprīļa Galvenā štāba priekšnieks. No 1929. gada septembra bija Armijas komandiera štāba priekšnieka otrais palīgs.

1935. gada jūlijā tika atvaļināts, jo bija sniedzis maksimālo vecumu. 1944. gadā parakstījis Latvijas Centrālās Padomes memorandu. Pēc Latvijas atkārtotās okupācijas dzīvojis Rīgā, kur 1956. gadā miris. Apbedīts I Meža kapos.

Dienesta laikā tika apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (III šķira), Triju Zvaigžņu ordeni (II, III šķira), Aizsargu Nopelnu krustu, Sv. Vladmira ordeni (III un IV šķiras (abi ar šķēpiem)), Sv. Staņislava ordeni (II un III šķira(abi ar šķēpiem), Sv. Annas ordeni (III(ar šķēpiem) un IV šķira), kā arī ar citiem apbalvojumiem.

Ārējās saites

• "Galvenā štāba priekšnieka palīgs, ģenerālis Jānis Francis" Latvijas Kareivis (26.07.25.)
• "40 gadi karavīra gaitas" Latvijas Kareivis (19.12.34.)

*****************************************************************

LKOK nr.3/872

Francis, Jānis

Apakšpalkavnieks, 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona komandieris.


* 1877. g. 3. jūlijā Ķoņu pagastā.

+ 1956. g. 24. oktobrī Rīgā.

[Apbedīts Rīgā, I Meža kapos.]

Apbalvots par 1915. g. oktobra cīņām Ķemeru-Slokas rajonā un 1916. gada cīņām pie Ķekavas un Nāves salā.

1916. g. 22. jūnijā paaugstināts par palkavnieku un 1925. g. 18. novembrī par ģenerāli. Bijis Galvenā štāba priekšnieka otrais palīgs, Galvenā štāba priekšnieks, Armijas komandiera štāba priekšnieka otrais palīgs.

     
   
 

FRANCIS JĀNIS Aleksandra dēls
Bij. 2. Rīgas latv. strēln. bataljona apakšpalkavnieks.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1877. g. 20. jūn. Ķoņu pag. Dirlās, lauksaimnieka ģimenē. Izglītojies Valmieras pilsētas skolā.

Krievu armijā iestājies 1894. g. dec., dienējis 113. Staraja Rusas kājn. pulkā. 1896. g. nosūtīts uz Viļņas karaskolu, to beidzis 1898. g. marta, īsu laiku dienējis 117. Izborskas kājn. pulkā Rīgā, pēc tam 180. Ventspils kājn. pulkā Jelgavā un Saranskā. 1904. g. piekomandēts 160. Abhāzijas kājn. pulkam, piedalījies krievu-japāņu karā, kaujās pie Sipingajas un Mukdenas. 1908. g. atgriezies savā pulkā. Rotas komandieris, kapteinis.

1. pasaules kara sākumā nosūtīts uz fronti. Piedalījies kaujās Polijā un Galīcijā, divreiz kontuzēts. 1915. g. febr. paaugst. par apakšpalkavnieku. No 1915. g. maija 177. Izborskas kājn. pulka bataljona komandieris. 1915. g., dibinoties latv. strēln. vienībām, ieradies Rīgā, 1915. g. 29. aug. iecelts par 2. Rīgas latv. strēln. bataljona komandieri. Piedalījies kaujās pie Slokas, Ķemeriem, Ķekavas. 1916. g. Nāves salas aizstāvēšanā, 15. jūn. smagi ievainots. 22. jūn. paaugst. par palkavnieku. Pēc izveseļošanās iecelts par Rezerves latv. strēln. pulka komandieri. Amatu pildījis līdz Pleskavas krišanai 1918. g. febr., tad, vairīdamies no gūsta, devies uz Krieviju. Apbalv. ar visiem Krievijas kauju ordeņiem, Vladimira ordeņa III šķ. ieskaitot. Stādīts priekšā paaugst. par ģenerālmajoru.

1915. g. okt., kad vācieši uzbrukumā gar Jūrmalu atsita krievu vienības līdz Slokai un reāli apdraudēja Rīgu, F. apturēja šo uzbrukumu, no 22. līdz 26. okt. iekaroja vairākas nocietinātu pozīciju līnijas un ieņēma Ķemerus, iegūstot lielas trofejas. 1916. g. 8. martā kaujā Ķekavas raj. pie Franču un Jūgu mājām ar spēcīgu triecienu pārrāva 2 vācu nocietinātas aizsardzības līnijas. Tā paša gada apr.-jūn., būdams Ikšķiles priekštilta nocietinājumu raj. (Nāves salas) komandants, kritiskos brīžos ar savu rīcību veicināja svarīgā punkta aizstāvēšanu pret daudziem pretinieka uzbrukumiem, līdz 15. jūn. tika smagi ievainots.

1918. g. iesaukts Sarkanajā armijā, pildījis dažādus nenozīmīgus amatus. 1920. g. rudenī kā Latvijas pavalstnieks no dienesta atvaļināts un atgriezies Latvijā.

1921. g. 3. febr. iestājies Apsardzības ministrijas dienestā. 1. apr. iecelts par Galvenā štāba priekšnieka otro palīgu. Līdz 1924. g. martam Rīgas garnizona priekšnieks. 1925. g. 18. nov. paaugst. par ģenerāli. 1928. g. iecelts par Galvenā štāba priekšnieku. 1929. g. sept. par Armijas komandiera štāba priekšnieka otro palīgu. Apbalv. ar TZO II, III šķ., Aizsargu Nopelnu krustu, Igaunijas Ērgļa, Beļģijas Leopolda II lielvirsnieka, Zviedrijas Šķēpa I šķ. ordeņiem.

Atvaļināts 1935. g. jūl. Dzīvojis Rīgā. Miris 1956. g. 24. okt. Apbedīts Rīgā, I Meža kapos.

Papildinformācija:

ET: Jānis Francis (Armee staabi ülema II abi) apbalvots ar Kotkarist II šķ. (17.11.1932)

http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=422