Kalniņš, Teodors / cilvēki / Latvju strēlnieki

LKOK nr.3/81

Kalniņš, Teodors

Pulkvedis-leitnants, 10. Aizputes kājnieku pulka komandieris.

* 1882. g. 28. maijā Liezeres pagastā.

+ 1967. g. 13. martā.

[Apbedīts Jelgavas Baložu kapos.]

Apbalvots par cīņām 1919. g. 14. novembrī pie Liepājas.

1925. g. 18. novembrī paaugstināts par pulkvedi.

KALNIŅŠ TEODORS Andreja dēls
10. Aizputes kājn. pulka komandieris, pulkvedis-leitnants.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1882. g. 29. maijā Liezeres pag. Beidzis Pleskavas skolotāju semināru. Skolotājs Druvienā, Ķirbižos, Liezerē, Cēsu pilsētas zēnu elementārskolā.

Krievu armijā iesaukts 1914. g. jūl., 295. Sviras kājn. pulka sastāvā piedalījies kaujās Galīcijā, apbalv. ar Jura medaļas IV šķ., un Jura krusta IV šķ.

1915. g. sept. komandēts uz Oranienbaumas praporščiku skolu. Pēc tās beigšanas 1916. g. martā iedalīts 1. Daugavgrīvas latv. strēln. bataljonā, vēlākajā pulkā. Vada, rotas, beidzot bataljona komandieris. Piedalījies daudzās kaujās, apbalv. ar Staņislava III šķ., Annas III, IV šķ., Vladimira IV šķ. ordeņiem. Sasniedzis štābskapitāna pak.

1917. g. dec. atvaļināts, skolotājs Cēsīs. 1918. g. vasarā darbojies pulkveža Brieža pretlielinieciskajā organizācijā Maskavā. 1919. g. pavasarī iestājies "Zaļajā" armijā, vadījis "zaļo" partizānu darbību.

Latvijas armijā iestājies 1919. g. 28. jūn., norīkots uz Liepāju 3. Jelgavas kājn. pulka komandā, vēlāk ieskaitīts par klases vadītāju Liepājas karaskolā. Bermontiādes dienās uzņēmies Liepājas karaostas garnizona priekšnieka pienākumus, apstiprināts par Ziemeļlatvijas brigādes papildu bataljona komandieri, pēc tā pārformēšanas par 10. Aizputes kājn. pulku vadījis vienību kaujās pret bermontiešiem. 1919. g. paaugst. par pulkvedi-leitnantu.

Ar LKO II un III šķ. apbalv. par to. ka 1919. g. 4. nov. K., būdams karaostas nocietinātā rajona priekšnieks, ar sev padotiem spēkiem izturēja ienaidnieka pirmos uzbrukumus. 14. nov., kad ienaidnieka galvenie spēki izsita mūsu vienības no fortiem, ar izveicīgu manevrēšanu novirzīja mūsu daļas pret ienaidnieka spārnu; tā rezultātā mūsējie spēja sagrupēties, izšķirošā triecienā piespiest vāciešus bēgt un atbrīvot aplenkto pilsētu un tās garnizonu.

1925. g. paaugst. pulkveža pak., 10. Aizputes kājn. pulka komandieris. 1929. g. beidzis kara akadēmiskos kursus. Vairākkārt izpildījis 4. Zemgales divīzijas komandiera pienākumus. 1932.-1936. g. virsnieku kursu priekšnieks, vēlāk pasniedzējs Augstākajā karaskolā. 1936. g. dec. atvaļināts no armijas. Dzīvojis Jelgavā. Piešķirta jaunsaimn. Liezeres pag. Apbalv. ar TZO III šķ. 1941.-1944. g. Jelgavas pilsētas izglītības nodaļas vadītājs.

1943. g. martā atteicies no piedāvātā latv. leģiona 2. divīzijas komandiera posteņa. 1944. g. sept. no Rīgas izbraucis uz Vāciju, kur kara beigās nonācis padomju okupācijas zonā un 1945. g. beigās ar ģimeni atgriezies Rīgā. Tā paša gada 20. dec. arestēts un notiesāts par sadarbošanos ar okupācijas varas iestādēm. 1956. g. atbrīvots un atgriezies Jelgavā pie ģimenes, kur strādājis par slimnīcas tehnisko sekretāru, vālāk par ātrās medicīniskās palīdzības stacijas sanitāru. Miris 1967. g. 13. martā Jelgavā. Apbedīts Jelgavā, Baložu kapos.

http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=670

********************************************

TEODORS KALNIŅŠ (1882-1967), pulkvedis.

Dzimis 28. maijā Liezeres pag. Beidzis Pleskavas skolotāju semināru, 1902-14 bijis skolotājs Druvienā, Ķirbižos, Liezerē un Cēsīs. 1914 VII mobilizēts armijā un ieskaitīts 147. kājnieku pulkā. 1916 I beidzis Orānienbaumas praporščiku skolu (praporšciks); dienējis 35. Sibīrijas strēln. rezerves bataljonā, no 1916 III-1. Daugavgrīvas latv. strēln. bataljonā (vēlākajā pulkā). Podporučiks (1917), poručiks (1917), štābkapteinis (1917IX). No 1916 V rotas komandieris, no 1917 VIII bataljona komandieris. 1917 XII atvaļināts. Dzīvoja vecāku mājās Liezeres pag. No 1918 VIII bijis skolotājs Cēsīs.
1919.10.111 organizējis pretlieliniecisko ("zaļo") partizānu grupu. No 1919.28.VI Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (kapteinis); dienējis Rīgas Jaunformējamajos spēkos, 4. Siguldas (vēlākajā 3. Jelgavas) kājnieku pulkā, Liepājas karaskolā No 1919 X Liepājas kara ostas garnizona priekšnieks, no nov. Latgales papildu bataljona (no nov. nos. 10. Aizputes kājnieku pulks) komandieris. Pulkvežleitnants (1919 X), pulkvedis (1925). 1923 un 1929 beidzis vecāko virsnieku kursus. 1932 piekomandēts Armijas štāba Apmācības daļai, 1933 iecelts par Virsnieku kursu priekšnieku. No 1935 Augstākās kara skolas pasniedzējs. 1936 VII atvaļināts sakarā ar maks. vecuma sasniegšanu. Dzīvoja Jelgavā.
Vācu okupācijas laikā 1941-44 Jelgavas pilsētas valdes Izglītības nodaļas priekšnieks. 1943 veselības stāvokļa dēļ atteicies no piedāvātā latv. leģiona divīzijas komandiera amata. 1944-45 ar ģimeni bēgļu gaitās Vācijā. Pēc atgriešanās Latvijā apcietināts un izvests uz soda nometnēm Krievijā. 1956 atbrīvots. Atgriezies Latvijā. Bijis Jelgavas slimnīcas tehniskais sekretārs, vēlāk sanitārs. Miris 1967. g. 13. martā. Apbedīts Jelgavā, Baložu kapos.
Apbalvojumi: a) Latvijas LKo II un III šķ., TZo III šķ., Lietuvas Njm; b) Krievijas Sv. Vo IV (š) šķ., Sv. Šo III (š) šk., Sv. Ao IV šk., Sv. Jk IV šķ. un Sv. Jm IV šķ.
Precējies 1935 ar Adelīnu Kaufeldi.
Latvijas armijas augstākie virsnieki, 1918-1940: biogrāfiska vārdnīca/ sast. Ē.Jēkabsons, V.Ščerbinskis; Latvijas Valsts vēstures arhīvs. – Rīga. – 1998. – 230. lpp.

http://dinaburgascietoksnis.lcb.lv/kalninslv.htm