Bachs, Žanis / cilvēki / Latvju strēlnieki

Bachs, Žanis

LKOK nr.3/1899

Bachs, Žanis

Pulkvedis-leitnants Armijas virspavēlnieka štābā.

* 1885. g. 6. oktobrī Satiķu pagastā.

+ 1941. g. 16. oktobrī Maskavā nošauts.

[]

Apbalvots par 1919. g. oktobra cīņām Rīgas atbrīvošanā.

1924. g. 18. novembrī paaugstināts par pulkvedi un 1936. g. 28. maijā par ģenerāli.

1940. g. 20. decembri NKVD apcietināts. PSRS Augstākās tiesas kara kolēģijas 1941, g. 18. jūlijā notiesāts uz nāvi.

BAHS ŽANIS Kārļa dēls
Virspavēlnieka štāba operatīvās daļas priekšnieks, kapteinis.

Ordenis piešķirts 1925. gadā

Dzimis 1885. g. 6. okt. Gaiķu pag. Izglītojies Rīgā Mironova komercskolā, pēc tam Pēterburgas politehniskajā institūtā.

Krievu armijā iestājies 1912. g., beidzis praporščiku skolu, piedalījies 1. pasaules karā. Apbalv. ar Staņislava II, III šķ., Annas IV šķ. ordeņiem. No armijas aizgājis 1917. g. 25. okt.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 13. dec., piedalījies daudzās brīvības cīņu operācijās.

1919. g. 8.-10. okt. B. atradās Pārdaugavā, noskaidroja kaujas apstākļus, tā sekmēdams tālākās kaujas plāna sastādīšanu, zem tiešas ienaidnieka uguns aukstasinīgi veica savus pienākumus štābā.

Dienestu turpinājis arī pēc brīvības cīņām. No 1921. g. janv. līdz 1922. g. dec. Latvijas militārais pārstāvis Krievijā. 1922. g. paaugst. par pulkvedi, iecelts par 2. Vidzemes divīzijas štāba priekšnieku. Vēlāk 5. Cēsu kājn. pulka komandieris. No 1936.g. sept. ģenerālis, 4. Zemgales divīzijas komandieris, Daugavpils garnizona priekšnieks, arī Daugavpils latv. biedrības valdes loceklis. Apbalv. ar TZO II, III šķ., Aizsargu Nopelnu krustu, Igaunijas Ērgļa krustu.

1940. g. 20. dec. apcietināts, PSRS Augstākās Tiesas Kara kolēģija piesprieda B. nāvessodu. Nošauts 1941. g. 16. okt. Maskavā.

Papildinformācija:

ET: Jānis Bachs (4. Valmiera jlv-rüg ülem) apbalvots ar Kotkarist III šķ. (21.02.1933)

http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=92

*******************************************


	ŽANIS BAHS (1885-1941), ģenerālis. Dzimis 6. okt. Gaiķu pag. Lielsatiķu muižas Bērzukrogā krodzinieka ģimenē. 1906 beidzis N. Mironova komercskolu Rīgā, stud. metalurģiju Pēterburgas Politehniskajā institūtā. 1912-13 dienestā 170. kājnieku pulkā (atvaļināts pēc rezerves praporščika pārbaudījuma nokārtošanas). 1914 VII mobilizējās armijā; ieroču pārzinis 174. kājnieku pulkā. Podporučiks (1915 X), poručiks. (1917 VIII), štābkapteinis (1917 X). No 1916 virsnieku 540. kājnieku. pulkā. 1916 XII pārcelts uz 2. Rīgas latv. strēln. pulku, bet 1917 II - atpakaļ uz 540. kājnieku pulku. 1917 VIII izturējis iestājpārbaudījumus Ģenerālštāba akad.ēmijā un turpmāk dienējis 37. armijas korpusa štābā (Ģenerālštāba virsnieks). 1918 II atvaļināts. Dzīvoja Čerņigovas guberņā pie vecākiem, no 1918 VIII - Sabilē. No 1918.13.XII Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (kapteinis); Apsardzības ministrijas Ģenerālštāba daļas Vispārīgās nodaļas priekšnieks. No 1919 IV Ziemellatvijas brigādes komandiera rīcībā. 1919 VI-VII Latvijas militārais pārstāvis Pleskavā. 1919 VII iecelts par Armijas virspavēlnieku štāba Operatīvās daļas Operatīvās nod. priekšnieku (no 1920. g. sāk. Operatīvās daļas priekšnieks). Pulkvežleitnants (1920 III), pulkvedis (1924), ģenerālis (1936).Piedalījies miera sarunās ar Padomju Krieviju. No 1921 Latvijas militārais pārstāvis Maskavā, no 1922 XI Vidzemes divīzijas štāba priekšnieks. 1924 beidzis vecāko virsnieku. kursus. Lai iegūtu bataljona komandēšanas cenzu, 1927-28 bijis bataljona komandieris 5. Cēsu kājnieku pulkā. 1929 beidzis Kara akadēmisko kursu 8 mēnešu kursus. No 1930. g. 4. Valmieras kājnieku pulka komandieris, no 1934. g. jūl. 5. Cēsu kājnieku pulka komandieris. 1936 V iecelts par Latgales divīzijas komandiera palīgu, okt. - par Zemgales divīzijas komandieri. 1940 X atvaļ. Strādājis par plānotāju PSRS Upju flotes tautas komisariāta Rīgas rūpnīcā. 1940.20.XII apcietināts, izvests uz PSRS. 1941.18.VII piespriests nāvessods, kas izpildīts 1941. g. 16. okt. Apbalvojumi: a) Latvijas LKo III šķ., TZo II un III šķ., ANk, Igaunijas Ēo, Polijas PR, Zviedrijas Šo III šķ.; b) Krievijas Sv.So II (š) un III (š) šķ., Sv. Ao III (š) šķ. Precējies 1921 ar Annu Elfrīdu Zāģeri (1895), meita Melizande Irma (1922), dēls Gunārs Peleass (1925). Latvijas armijas augstākie virsnieki, 1918-1940: biogrāfiska vārdnīca/ sast. Ē.Jēkabsons, V.Ščerbinskis; Latvijas Valsts vēstures arhīvs. – Rīga. – 1998. – 80. lpp. http://dinaburgascietoksnis.lcb.lv/bahslv.htm