- Āziņš, Voldemārs
- Auzāns, Andrejs
- Avens, Pēteris
- Bangerskis, Rūdolfs
- Briedis, Frīdrihs
- Daniševskis, Karls
- Fabriciuss, Jānis
- Goppers, Kārlis
- Judiņš, Jānis
- Kalniņš, Frīdrihs
- Kosmatovs, Aleksandrs
- Kurelis, Jānis
- Lācis, Jānis
- Mangulis, Gustavs
- Martusevičs, Antons
- Misiņš, Augusts
- Vācietis, Jukums
- Stucka, Kirils
- Bērziņš, Reinholds
- Briesma-Briesme, Roberts
- Francis, Jānis
- Peniķis, Mārtiņš
- Krustiņš, Andrejs
- Berķis, Krišjānis
- Upelnieks, Kristaps
- Vajņans, Karls
- Pētersons, Kārlis
- Nahimsons, Semjons
- Gailītis, Jānis
- Bērziņš, Eduards
- Akuraters, Jānis
- Valters, Ēvalds
- Gregors, Jānis
- Lunder, Janis ?
- Zālītis, Jānis
- Goldmanis, Jānis
- Eihmans, Teodors
- Brantkalns, Detlavs
- Kļaviņš, Roberts
- Dambītis, Roberts
- Buikis. Jan
- Sudrabkalns, Jānis
- Kaupiņš, Aleksandrs
- Karlsons, Georgs
- Ābeltiņš, Nikolajs
- Alksnis, Jānis
- Bachs, Žanis
- Bojārs-Bajārs, Kārlis
- Buks, Hermanis
- Grīnbergs, Gustavs
- Dūms, Visvaldis
- Kalniņš, Teodors
- Kleperis, Jānis
- Karkļinš, Vilhelms
- Skujiņš, Jānis
- Hasmanis, Paulis Roberts
- Upenieks, Vilis
- Bubinduss, Andrejs
- Daukšs, Pēteris
- Kalpaks, Oskars
- Kirhenšteins, Rūdolfs
- Bērziņš Jānis / Pēteris Ķuzis
- Ozols, Voldemārs
- Peče, Jānis
- Slavens, Pjotrs
- Tiltiņš, Alfreds
- Rihters, Oskars
- Čanka - Freidenfelde, Līna
- Boķis, Gustavs
- Briedis, Pēteris
- Grīns, Aleksandrs (Jēkabs)
- Zeltiņš, Ansis
- Getners, Ādolfs
- Klucis, Gustavs
- Andersons, Voldemārs
- Veidemanis, Kārlis
- Balodis, Juliāns
- Ādamsons, Jānis
- Stučka, Pēteris
- Reinfelds, Jānis
- Sproģis, Arturs
- Eidemanis, Roberts
Gustavs Klucis
Gustavs Klucis
Gustavs Klucis | ||
Gustavs Klucis |
||
Dzimis | 1895. gada 4. janvārī Valmieras apriņķis , Ķoņu pagasts, Krievijas impērija, (tagad Latvija) |
|
Miris | 1938. gada 26. februārī Butova , PSRS, (tagad Krievija) |
|
Tautība | latvietis | |
Nozares | glezniecība | |
Mākslas portāls / Mākslas vikiprojekts |
Gustavs Klucis (dzimis 1895. gada 4. janvārī, miris 1938. gada 26. februārī) bija latviešu plakātists, dizainers, gleznotājs. Viens no zināmākajiem latviešu izcelsmes māksliniekiem pasaulē. Viens no ievērojamākiem t.s. "krievu konstruktīvisma" stila iedibinātājiem un pārstāvjiem mākslā.
Biogrāfija
Dzimis 1895. gada 4. janvārī Valmieras apriņķa Ķoņu pagastā.
1913.-1915. gados mācījies "Rīgas pilsētas mākslas skolā" pie Jaņa Rozentāla, Vilhelma Purvīša, Jāņa Roberta Tillberga, 1915.-1917. gados — "Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skolā" Petrogradā.
Pirmā pasaules kara gados mobilizēts Krievijas impērijas armijā, 9. latviešu strēlnieku pulkā. 1917. gadā piedalījies Februāra revolūcijā, vēlāk arī Oktobra apvērsumā.
Kopš 1918. gada dzīvojis Maskavā. 1918.-1921. gados turpinājis mācības Iļjas Maškova un V. Meškova studijā, Konstantīna Korovina studijā, "Valsts Brīvajās mākslas darbnīcās" (vēlāk "Augstākajās mākslinieciski tehniskajās darbnīcās") pie K. Maļeviča. 1921.-1924. gados darbojies "Mākslinieciskās kultūras institūtā". Strādājis par pedagogu "Poligrāfijas institūtā". Padomju Savienības Lielā terora laikā "nacionālo operāciju" pret latviešiem ietvaros 1938. gadā arestēts, 26. februārī nošauts Butovas poligonā.
Makslinieciskā darbība
Iesākumā darbojies glezniecībā. 1918. gadā pievērsies fotomontāžai, darinājis plakātus, izmantojis fotomontāžu arī grāmatu un preses grafikā. Projektējis aģitācijas dizaina objektus, kā arī monumentālos valsts svētku noformējumus pilsētā. Darbojies "Latviešu strēlnieku mākslas studijā" Kremlī. 1928. gadā piedalījies mākslinieku grupas "Oktobris" dibināšanā, aktīvi līdzdarbojies latviešu kultūras un izglītības biedrībā "Prometejs". 1937. gadā noformēja PSRS paviljonu Vispasaules sasniegumu izstādē Parīzē. Sarakstījis teorētisku rakstu "Fotomontāža kā jauns aģitmākslas veids" (1931).
Izstādes
Izstādēs piedalījies no 1918. gada. Personālizstādes Maskavā 1920. gadā, kopā ar Naumu Gabo un Antonu Pevzneru 1961. gadā, Rīgā (1959., 1970., 1984., 1998., 2005.), Valmierā (1971.), Kaselē (1991.), Ņujorkā (2004., kopā ar dzīvesbiedri, mākslinieci Valentīnu Kulaginu), Strasbūrā (2005.), Hāgā (2008.).
Piemiņai
Vides Filmu studijā 2007. gadā tapa filma "Nepareizais latvietis" par Gustavu Kluci, viņa daiļradi un pretrunīgo likteni. Kinofilmas režisors ir Pēteris Krilovs, producents Uldis Cekulis, operators Andris Priedītis. No 2008. gada 6. augusta Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā pastāvīgajā ekspozīcijā ir apskatāma Gustava Kluča darbu kolekcija.
Literatūra
- Māksla un arhitektūra biogrāfijās, II. - Rīga, 1996.
- Lapidusa Ņ. Gustavs Klucis. // Latviešu tēlotāja māksla. - Rīga, 1977.
- Borgs J. Gustavs Klucis. // Grafika un poligrāfija. Nr. 3, 1999.
- Ориганская Л. Густав Клуцис. - Москва, 1981
- Gustav Klucis: Retrospektive. - Kassel, 1991
Ārējās saites
- www.culture.lv - Gustavs Klucis
- Gustava Kluča darbu izstāde Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā
- Par kinofilmu "Nepareizais latvietis"
- The International Museum of Collage, Assemblage and Construction - Gustav Klutsis
- ArtFira.com - Густав КЛУЦИС
- Gustav Klutsis and Valentina Kulagina: Photography and Montage After Constructivism
- Modern Design Dictionary: Gustav Klutsis
- Gustav Klutsis - Artwork Images, Exhibitions, Reviews
- Gustav Klutsis and Valentina Kulagina: International Center of Photography, New York
- www.MoMa.org
- NationMaster - Encyclopedia: Gustav Klutsis
***********************
Октябрь миру 1932 бумага, фотография 17.50/12.40 см (6.89/4.88 дюймов)
Дисплей для отеля Моссовет 1933 бумага, фотография 27.30/9.20 см (10.75/3.62 дюймов)
Мировая революция бумага, тушь 29.00/20.00 см (11.42/7.87 дюймов)
Абстрактная композиция бумага, тушь 29.00/20.00 см (11.42/7.87 дюймов)
***
"KLUCIS - NEPAREIZAIS LATVIETIS"
Dokumentālā filma.
http://latvjustrelnieki.lv/lv/kino--video/klutsis--nepraviljnyj-latysh-266871
Gleznotāji un "Butovas poligons"
http://latvjustrelnieki.lv/ru/statji/hudozhniki-i-butovskij-poligon-266881