Buks, Hermanis / cilvēki / Latvju strēlnieki

LKOK nr.3/151

Buks, Hermanis

Kapteinis 9. Rēzeknes kājnieku pulkā.

* 1896. g. 15. janvārī Limbažu pagastā.

+ Nošauts 1942. g. 18. augustā Butirku cietumā Maskavā.

[]

Apbalvots par cīņu 1919. g. 21. oktobrī pie Sakaru mājām Bolderājas rajonā.

1920. g. 10. novembrī paaugstināts par pulkvedi-leitnantu, 1927. g. 18. novembrī par pulkvedi un 1939. g. 17. jūnijā par ģenerāli. No 1939. g. 7. decembra līdz 1940. g. 2. augustam Kurzemes divīzijas komandieris.

1941. g. 14. jūnijā apcietināts un izsūtīts uz PSRS.

BUKS HERMANIS Ernesta dēls
9. Rēzeknes kājn. pulka kapteinis.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1896. g. 15. janv. Lēdurgas pag. Izglītojies Limbažu pilsētas skolā, vēlāk izturējis eksterņa eksāmenu reālskolā Pēterburgā.

Krievu armijā iestājies brīvprātīgi 1915. g. 12. aug., dienējis Preobraženskas gvardes pulkā. 1916. g. beidzis Vladimira karaskolu Petrogradā. ieskaitīts 19. Sibīrijas strēln. rezerves pulkā. 1916. g. 19. nov. pārcelts uz 1. Daugavgrīvas latv. strēln. pulku. Piedalījies Ziemassvētku, janvāra kaujās, kā arī pie Mazās Juglas 1917. g. aug. Apbalv. ar Annas IV šķ., Staņislava III šķ. ordeņiem.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 18. dec. Virsnieku rezerves rotā. Kaujā pie Skrundas 1919. g. 29. janv. smagi ievainots. Pēc izveseļošanās kopā ar paša noorganizētu rotu iedalīts 2. Cēsu kājn. pulkā un cīnījies pret lieliniekiem pie Līvāniem. Paaugst. kapteiņa pak., skaitot no 1919. g. 22. maija. Vēlāk bataljona komandieris 9. Rēzeknes kājn. pulkā. Piedalījies kaujās pret bermontiešiem pie Rīgas, 21. okt. vēlreiz ievainots.

1919. g. 21. okt. Bolderājas kāpās pie Sakaru mājām, kad B. bataljona rotas, atrazdamās dienu iepriekš iekarotās, neiekārtotās pozīcijās, sāka atkāpties, B. zem spēcīgas uguns sevišķi grūtos apstākļos apturēja atejošās rotas, sakārtoja tās un noturēja svarīgo pozīciju; tika ievainots kājā.

Pēc atgriešanās ierindā piedalījies Latgales atbrīvošanā. 1920. g. 2-3. janv. naktī B. ar savu vienību šķērsoja Daugavu Novajas-Nīcgales raj., izsita ienaidnieku no stipri nocietinātām pozīcijām, neatlaidīgi to vajāja, jau pirmajā dienā sasniedza līniju Vepri-Vārkava un tālāk sakāva ienaidnieku visā gājienā līdz pat valsts austrumu robežai. Par nopelniem šajās kaujās paaugst. par pulkvedi-leitnantu.

1921. g. sept. pārvietots uz 1. jātnieku pulku, eskadrona komandieris, no 1926. g. komandiera palīgs. 1923. g. beidzis vecāko virsnieku kursus, 1925. g. Polijas centrālo kavalērijas skolu, 1929. g. kara akadēmiskos kursus. 1927. g. 18. nov. paaugst. par pulkvedi. 1931-1939. g. 1. jātnieku pulka komandieris. 1939-1940. g. 26. jūn. 1. Kurzemes divīzijas komandieris. Paaugst. par ģenerāli, piešķirta jaunsaimn. Kurcuma muižā.

1940. g. okt. no armijas atvaļināts. Apbalv. ar TZO III šķ., Viestura ordeņa II šķ., Zviedrijas šķēpa ordeņa II šķ., Polijas "Polonia Restituta" III šķ., Ungārijas Nopelnu ordeņa III šķ., Aizsargu Nopelnu krustu un vairākām jubilejas medaļām.

Padomju okupācijas laikā represēts, 1941. g. 14. jūn. apcietināts un deportēts uz Krieviju. Notiesāts (KPFSR KK 58- 13). Miris 1942. g. 18. aug. Butirku cietumā.

Papildinformācija:

LK 1939(281): Apbalvots ar Viestura ordeņa II šķ.

http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=263

*********************************************

HERMANIS GEORGS RŪDOLFS BUKS (1896-1942), ģenerālis.

Dzimis 15.janv. Limbažu pag. Brančos lauksaimnieka ģimenē. 1915 beidzis Limbažu pilsētas skolu un aug. iestājās armijā, Leibgvardes Preobraženskas pulkā. 1916 VI beidzis Vladimira karaskolu Petrogradā (praporščiks); dienējis 19. Sibīrijas strēln. pulkā, no nov. - 1. Daugavgrīvas latv. strēln. pulkā. Podporučiks (1917 IV), poručiks (1917 X). No 1917 X virsnieks 5. Sibīrijas strēln. artilērijas brigādē. 1918. g. sāk. atvaļināts.
1918.18.XII Rīgā iestajās Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (virsleitnants); dienējis Virsnieku rezerves rotā. 1919.25.1 ieskaitīts Latv. atsevišķajā bataljonā., 29.1 pie Skrundas smagi ievainots. No 1919 II virsnieks Liepājas Jaunformējamajos spēkos, vēlāk - Rīgas Jaunformējamajos spēkos, 2. Cēsu bataljonā. 1919 VIII ieskaitīts 2.Ventspils kājnieku pulkā; bataljona komandieris. Kapteinis (1919IX), pulkvežleitnants (1920 XI), pulkvedis (1927), ģenerālis (1939). No 1919 IX bataljona komandieris 9. Rēzeknes kājnieku pulkā, okt. ievainots. 1921 pārcelts uz Jātnieku pulku; eskadrona komandieris, vēlāk pulka komandiera palīgs. 1925 beidzis Polijas centrālo kavalērijas skolu, 1929 - Kara akadēmisko kursu 8 mēnešu kursus, 1931 - Polijas Augstāko karaskolu. No 1931 Jātnieku pulka komandieris. Lai iegūtu pulka komandēšanas cenzu, 1935-36 bijis 12. Bauskas kājnieku pulka komandiera v.i. No 1938 armijas jātnieku inspektora vietas izpildītājs. 1939 VI iecelts par Armijas štāba priekšnieka palīgu, nov. - par Kurzemes divīzijas komandieri.
No 1940 VIII sevišķu uzdevumu virsnieku armijas komandiera rīcībā. 1940 X atvaļināts. Dzīvoja Rīgā un savās mājās Lēdurgas pag., kur 1941.14.VI apcietināts un izvests uz Krieviju. Miris 1942. g. 18. aug. Butirku cietumā Maskavā.
Apbalvojumi: a) Latvijas LKo III šķ., TZo III šķ., Vo II (š) šķ., ANk, skautu PZSv, skautu PZSa, Lietuvas Njm, Polijas PRo III šķ., Ungārijas NNk III šķ., Zviedrijas Šo III šķ., ord.; b) Krievijas Sv. Šo III (š) šķ., Sv. Ao IV šķ.
Precējies (1924) ar Mildu Kuplo-Odiņu (1891-1943 izsūtījumā Noriļskā), dēli Miervaldis (1924), Mintauts Olafs (1927), abi 1941-47 izsūtījumā.
Latvijas armijas augstākie virsnieki, 1918-1940: biogrāfiska vārdnīca/ sast. Ē.Jēkabsons, V.Ščerbinskis; Latvijas Valsts vēstures arhīvs. – Rīga. – 1998. – 128. lpp.

http://dinaburgascietoksnis.lcb.lv/bukslv.htm