Roberts Eidemanis Personīgā informācija Dzimis 1895. gada 9. maijā Lejasciems, (tagad  Latvija) Miris 1937. gada 6. decembrī (42 gadi) Maskava Tautība latvietis

Literārā darbība Nodarbošanās rakstnieks, dzejnieks Valoda latviešu valoda Žanri Proza, dzeja Mākslas portāls / Literatūras vikiprojekts

Roberts Eidemanis (dzimis 1895. gada 9. maijā Lejasciemā, miris 1937. gada 12. jūnijā Maskavā) bija latviešu padomju karavadonis un literāts.

Biogrāfija

Roberts Eidemanis dzimis 1895.gada 9. maijā Lejasciema tautskolotāju ģimenē. 1914. gadā Eidemanis beidz Valkas reālskolu un rudenī iestājas Pēterburgas mežu institūtā. Šai laikā viņš sāk darbību sociālrevolucionāru (eseru) pulciņos.

1916. gadā Eidemani iesauc cariskās Krievijas armijā un nosūta uz Kijevas kara skolu, pēc kuras beigšanas ieceļ par Sibīrijas strēlnieku pulku jaunāko virsnieku. Pēc februāra revolūcijas Roberts Eidemanis 1917. gada martā kļūst par boļševiku partijas biedru. Viņš ir viens no oktobra apvērsuma organizētājiem Sibīrijā, pēc kura darbojas Kanskas strādnieku—zaldātu deputātu padomē. Pirmajā Sibīrijas padomju kongresā tiek ievēlēts par Sibīrijas CIK (Centrālās Izpildu Komitejas) locekli un tās priekšsēdētāja vietnieku. 1917. gada decembrī Irkutskā piedalās junkuru sacelšanās apspiešanā. 1918. gada maijā Omskas rajonā vada cīņu pret čehoslovāku korpusu, vēlāk vada vairākas Sibīrijas partizānu nodaļas. 1919. gada sākumā Eidemanis komandē 16. strēlnieku divīziju Donas frontē cīņās pret ģenerāli Krasnovu, pēc tam kā 41., vēlāk 46. strēlnieku divīzijas komandieris cīnās pret Deņikina karaspēku. 1920.gadā Eidemanis komandē 13. armijas cīņu pret baronu Vrangeli. Viņa vadītajai armijai ir izšķiroša nozīme Krimas atslēgas — Kahovkas placdarmu aizstāvēšanā. 1921. gadā Eidemani ieceļ par Ukrainas un Krimas kara apgabala komandiera vietnieku. Tur kopā ar Frunzi vada cīņu pret Mahno vienībām Ukrainā.

Pēc pilsoņu kara, 1924. gadā viņš ir Sibīrijas kara apgabala komandieris, bet no 1925. līdz 1932. gadam Eidemanis strādā Par Frunzes vārdā nosauktās Kara akadēmijas priekšnieku un komisāru. 1932. gadā Eidemanis kļūst par revolucionārās kara padomes locekli un Aviācijas Ķīmijas Centrālās padomes priekšsēdētāju.

Par izciliem nopelniem pilsoņu kara frontēs Eidemanis apbalvots ar diviem Sarkanā Karoga ordeņiem un vēlāk ar Sarkanās Zvaigznes ordeni. Kopš 1934. gada viņš ir Padomju Rakstnieku Savienības biedrs. Kā Latvju Rakstnieku Centrālā biroja priekšsēdētājs viņš daudz uzmanības veltī latviešu padomju literatūras attīstībai, allaž uzsvērdams, cik liels un atbildīgs ir rakstnieka pienākums pret savu tautu, atgādinādams, cik svarīga ir daiļdarbu mākslinieciskā meistarība, kas panākama rūpīgā, sistemātiskā darbā, prasīdams no vārda māksliniekiem tēmas un idejas skaidrību, interesantu, saistošu sižetu, cīnīdamies ar tādām neveselīgām parādībām literatūrā kā shematisms un nevērība pret rakstnieka cīņas ieroci — valodu. Darbojies latviešu kultūras un izglītības biedrībā "Prometejs".

Padomju Savienības Lielā terora laikā R. Eidemanis arestēts 1937. gada 22. maijā Maskavas partijas konferences laikā. Spīdzināšanā atzinis savu dalību militāri—fašistiskā sazvērestībā un latviešu pagrīdes organizācijā. 11. jūnijā speciālā PSRS Augstākās tiesas sēdē piespriests nāves sods. Nošauts 12. jūnijā kopā ar Tuhačevski, Jakiru, Uboreviču un citiem karavadoņiem. Līķis tika slepeni kremēts Maskavas Donas kapsētā un apglabāts masu kapā. 1957. gadā reabilitēts.

Bibliogrāfija

Proza

• Kalnaju dsimta (Klanāju dzimta) 1913
• Neapturams gājiens 1925
• Ielenktie 1925
• Akmeņu sacelšanās 1929 (atk 1969)
• Miestiņa stāsti 1926
• Pienākums 1926
• Ejam tālāk uzbrukumā 1930
• Atkalredzēšanās 1935
• Pirms vētras 1935

Militāri tehniski apraksti (krieviski)

• Борьба с кулацким повстанчеством и бандитизмом. Харьков, 1921 (Cīņa ar kulaku sacelšanos un bandītismu)
• Очаги атаманщины и бандитизма. Харьков. 1921 (Atamanisma un bandītisma avoti)
• Армия в 1917 году. М.-Л., Гос. изд., 1927. 107 стр. (Kopā ar В. Меликовым). (Armija 1917 gadā)
• Гражданская война на Украине. Харьков. 1928. (Kopā ar Н.Какуриным). (Pilsoņu karš Ukrainā)

Ārējas saites

• Piemineklis R. Eidemanim atklāts 1967. gada 29. oktobrī, kura autors M. Lange.
• Roberts Eidemanis - Stāsts par skroderi Faitelsonu
• Roberts Eidemanis - Ielenktie

Rakstnieks Roberts Eidemanis (1895. gada maijā – 1937.gada 6.decembris). Piemineklis atklāts 1967. gada 29. oktobrī, kura autors M. Lange.

Roberts Eidemanis dzimis Lejascie­mā. Viņa tēvs, progresīvi noskaņots cil­vēks, bija beidzis Cimzes skolotāju seminā­ru. Strādādams Lejasciemā par skolotāju, ērģelnieku un vietējā kora diriģentu, Ro­berta tēvs spēja izskolot prāvo bērnu pulci­ņu — to bija 9.

No 1903. līdz 1908. gadam Roberts Ei­demanis mācījās Lejasciema draudzes sko­la. Pateicoties apbrīnojami labai atmiņai, mācības zēnam padevās viegli. Viņš ļoti labprāt lasīja, bieži vien pēc grāmatas iz­lasīšanas ilgu laiku pavadot Gaujas pļa­vās, ļaujot vaļu fantāzijas lidojumam. Lie­la nozīme Roberta iekšējās pasaules veido­šanā bija bibliogrāfam Jānim Misiņam, kurš tolaik dzīvoja Lejasciema.

1907.gada rudeni traģiski gāja boja Eidemaņa tēvs. Rūpes par ģimenes apgā­dāšanu nācās uzņemties vecākajam brālim.

1907.gadā Roberts ar izcilību beidza draudzes skolu un iestājas Valkas reālsko­lā.

Savā klasē Roberts bija viens no pirma­jiem. Viņu interesēja dabas zinības, vēstu­re un fizika, taču sevišķi saistīja literatū­ra. Bieži viņš pavadīja brīvo laiku pilsētas bibliotēkā, nereti iegriezās grāmatu veika­los. Tuvi Robertam Eidemanim bija latvie­šu dzejnieku darbi.

Pirmos dzejoļus R. Eidemanis sacerējis 1908. gada, bet jau 1910. gada iznāk viņa pirmais dzejoļu krājums „Straumē”. Nākamais dzejnieks izmēģināja spēkus arī pro­zā.
Valkā Roberts Eidemanis iesaistījās nelegāla jaunatnes pulciņā, kur pirmo reizi iepazinās ar marksistiskajam idejām.

1914. gada 5. jūlijā Roberts Eidemanis saņēma atestātu par reālskolas beigšanu. Pirmais pasaules karš izjauca viņa nodo­mus studēt Rīgas Politehniskajā institūtā, un Eidemanis devas uz Petrogradu.

1916. gadā, divus gadus pēc iestāšanas Petrogradas Mežu institūta, Eidemani ie­sauca armija, beidza Kijevas kara­skolu. Revolūcijas laikā kļuvis par ievērojamu Sarkanās armijas komandieri, ieņēmis augstus militārus amatus.

Eidemanis ticēja jaunajai dzīvei, bet to iznīcināja paša atbalstītais terors.

Roberta Eidemaņa dzīve traģiski aprā­vās 1937. gada 12. jūnijā, Maskavā, apbedīts turpat Donas kapsētā.

R. Eidemaņa atstātās pēdas mūsu ze­mes vēsturē ir neizdzēšamas.

 http://visit.valka.lv/2011/12/piemineklis-r-eidemanim/