Bojārs-Bajārs, Kārlis / cilvēki / Latvju strēlnieki

Kārlis Bojārs-Bajārs

LKOK nr.3/270

Bojārs-Bajārs, Kārlis

Pulkvedis-leitnants 4. Valmieras kājnieku pulkā.

* 1890. g. 8. aprīlī Gaujienā.

+ 1946. g. 28. janvārī Minhenē.

[]

Apbalvots par cīņām 1919. g. 12. novembrī no Doles salas līdz Jaunjelgavai, 13. novembrī pie Mercendorfas, Baldones muižām un 14. novembrī pie Lieliecavas.

Paaugstināts par pulkvedi.

BOJĀRS KĀRLIS Jāņa dēls
4. Valmieras kājn. pulka komandieris, pulkvedis-leitnants.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1890. g. 9. apr. Gaujienā. Beidzis Valkas pilsētas skolu. Rakstvedis pie Valkas notāra un apr. policijas valdē.

Krievu armijā iesaukts 1911. g., iedalīts 145. Novočerkaskas kājn. pulkā. 1914. g. jūl. pārcelts uz 293. Ižorskas kājn. pulku. Piedalījies kaujās Galīcijā. 1915. g. apr. paaugst. par praporščiku, rotas komandieris. Divreiz ievainots. 1916. g. maijā pārcelts uz 8. Valmieras latv. strēln. bataljonu, vēlāko pulku, rotas komandieris. Piedalījies Ziemassvētku kaujās. 1917. g. vasarā pārcelts uz Rezerves latv. strēln. pulku, bataljona komandieris. Apbalv. ar Staņislava II, III šķ., Annas III, IV šķ. ordeņiem, Jura zobenu.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. febr. Valkā, rotas, vēlāk bataljona komandieris; no 1919. g. 1. nov. 4. Valmieras kājn. pulka komandieris. Piedalījies visās brīvības cīņu kaujās.

1919. g. 12. nov. B. kopā ar savu pulku forsēja Daugavu un uzsāka enerģisku uzbrukumu frontē no Doles salas līdz Jaunjelgavai, sīvās kaujās jau nākošajā nakti atbrīvoja Mercendorfu, Baldoni un Vecmuižu.
14. nov. iekaroja nocietināto Lieliecavu, sagraujot sakarus starp vācu karaspēka daļām un to vadību, 17. nov. ieņēma Bausku, 18. nov. Mežotni, pēc tam izturēja sīvas kaujas Emburgas un Staļģenes raj., 21. nov. forsēja Lielupi pie Grāvendāles un vajāja panikā bēgošo pretinieku līdz Lietuvas robežai.

Pēc brīvības cīņām bataljona komandieris 4. Valmieras kājn. pulkā līdz 1923. g. okt., kad beidzis virsnieku kursus un pārcelts uz 9. Rēzeknes kājn. pulku tādā pašā amatā.

1929. g. beidzis bataljona komandieru kursus. Piešķirta jaunsaimn. Pilslugažu muižā.

Miris 1946. g. 28. janv. Minhenē, Vācijā.

Papildinformācija:

ET: Kārlis Bojars (Kolonelleitnant) apbalvots ar Vabadusrist II-3 šķ. (20.02.1925).

************************************************

KĀRLIS BOJĀRS (1890-1946).

Dzimis 8. apr. Gaujienā. Beidzis Valkas pilsētas skolu, strādājis par darbvedi pie Valkas notāra un Valkas apr. policijas valdē. 1911 iestājās armijā, 145. kājnieku pulkā. Līdz 1914 sasniedzis jaunākā apakšvirsnieka pakāpi. 1914 VII, sākoties 1. pasaules karam, pārcelts uz 293. kājnieku pulku; vecākais apakšvirsnieks, feldfēbelis, podpraporščiks, praporščiks (1915IV; par kaujas nopelniem). Vairākkārt ievainots. Podporučiks (1916 IV), poručiks (1917 IV), štābkapteinis (1917IV). No 1916 V virsnieks 8. Valmieras latv. strēln. bataljonā (vēlākajā pulkā), no 1917 VII-Latv. strēln. rezerves pulkā (bataljona komandieris). 1918 atvaļināts.
No 1919.27.11 Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (kapteinis); dienējis 1. (vēlākajā 4.) Valmieras kājnieku pulkā (rotas komandieris, no 15.111 bataljona komandieris, no apr. Pulka komandiera palīgs). Pulkvežleitnants (1919 VI), pulkvedis (1935). No 1919 XI pulka komandieris, 1922-23 bataljona komandieris. 1923 beidzis virsnieku kursus un pārcelts uz 9. Rēzeknes kājnieku pulku. 1929 beidzis bataljona komandieru kursus. No 1933 pulka komandiera palīgs 3. Jelgavas kājnieku pulkā, no 1935 VI - 8. Daugavpils kājnieku pulkā. 1935 VIII iecelts par 7. Siguldas kājnieku pulka komandieri, 1936 - par 11. Dobeles kājnieku pulka komandieri. 1938 beidzis pulka komandieru kursus. 1938 VIII atvaļināts pēc paša vēlēšanās. Dzīvoja Lugažu pag.
No 1944 bēgļu gaitās. Miris 1946. g. 28. janv. Minhenē, Vācijā.
Apbalvojumi: a) Latvijas LKo III šķ., TZo III šķ., Igaunijas Bk; b) Krievijas Sv. Jz, Sv. Šo II (š) un III (š) šķ., Sv. Ao III (š) un IV šķ.
Precējies 1916 ar Paulīni Vanderi, dēls Kārlis Imants (1917-1943; Latvijas armijas leitnants, 1941 izvests uz Noriļskas soda nometnēm).
Latvijas armijas augstākie virsnieki, 1918-1940: biogrāfiska vārdnīca/ sast. Ē.Jēkabsons, V.Ščerbinskis; Latvijas Valsts vēstures arhīvs. – Rīga. – 1998. – 114. lpp.

http://dinaburgascietoksnis.lcb.lv/bojarslv.htm