Gustavs Mangulis Latvijas armijas pulkvedis Personīgā informācija Dzimis 1879. gada 1. decembrī Rīga Miris 1931. gada 3. decembrī (52 gadi) Tukums Tautība latvietis

Militārais dienests Dienesta pakāpe Krievijas armijas pulkvedis Latvijas armijas pulkvedis Valsts Krievijas Impērija KPFSR LSPR  PSRS Struktūra sauszemes armija Kaujas darbība Krievijas-Japānas karš Pirmais pasaules karš Krievijas pilsoņu karš un Latvijas brīvības cīņas Izglītība Viļņas karaskola Cits darbs "Veco latviešu strēlnieku biedrības" Tukuma nodaļas vadīšana

Gustavs Mangulis (dzimis 1879. gada 1. decembrī, miris 1931. gada 3. decembrī) bija 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulka komandieris, Padomju Latvijas armijas 2. divīzijas komandieris, Latvijas armijas pulkvedis.

Dzīvesgājums

Gustavs Mangulis dzimis 1879. gada 1. decembrī Rīgā. Beidzis Jelgavas reālskolu. 1897. gadā brīvprātīgi iestājies Krievijas armijā un uzsācis dienestu 110. Kauņas kājnieku pulkā. 1898. gadā iestājies Viļņas karaskolā, ko beidzis 1900. gadā. Pēc karaskolas beigšanas dienējis 115. kājnieku pulkā, bet 1901. gadā podporučika dienesta pakāpē ieskaitīts 180. kājnieku pulkā. 2. Austrumsibīrijas pulka sastāvā piedalījies Krievijas-Japānas karā. 1905. gadā paaugstināts par poručiku un nosūtīts uz Rīgā dislocēto 115. Vjazmas kājnieku pulku. 1909. gadā paaugstināts par štābkapteini, bet 1913. gadā - par kapteini.

1. Pasaules kara sākumā Mangulis turpina dienestu 115. Vjazmas pulkā. 1915. gada septembrī iecelts par bataljona komandieri. 1916. gada sākumā ieskaitīts 7. Bauskas latviešu strēlnieku bataljonā, janvāra otrajā pusē iecelts par bataljona saimniecības daļas priekšnieku, bet 30. jūlijā - par bataljona komandiera vietas izpildītāju. Pēc 7. Bauskas bataljona pārformēšanas par pulku 13. novembrī iecelts par pulka II bataljona komandieri. Ziemassvētku kauju laikā guvis šķembas ievainojumu kreisajā rokā. Pēc Ziemassvētku kaujām paaugstināts par apakšpulkvedi. 1917. gada 31. martā iecelts par 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulka komandieri. Jūlijā saņēmis pulkveža pakāpi.

Pēc latviešu strēlnieku piesliešanās lieliniekiem Mangulis, atšķirībā no vairuma augstāko virsnieku, turpinājis dienestu un pēc Latviešu strēlnieku korpusa pārformēšanas, kas notika saskaņā ar 1917. gada 17. decembra pavēli, kļuva par 1. latviešu strēlnieku divīzijas komandieri. No 1918. gada maija bijis Sarkanās armijas Karēlijas frontes Petrogradas-Sestroreckas-Beloostrovas grupas komandieris, no tā paša gada 19. augusta - 1. Petrogradas divīzijas 2. brigādes komandieris, no 1919. gada 12. janvāra - 1. Latviešu strēlnieku padomju divīzijas komandieris. No 1919. gada 24. janvāra līdz 27. martam ieņēmis Padomju Latvijas armijas Valmieras grupas komandiera amatu, līdz maijam bijis 26. martā izveidotās Padomju Latvijas armijas apvienotās Kurzemes-Vidzemes grupas komandieris, no maija līdz jūnijam - Kurzemes grupas komandieris, bet no jūnija - Padomju Latvijas armijas 2. divīzijas un Alūksnes armijas grupas komandieris. Sakarā ar Rīgas krišanu augusta sākumā atstādināts no amata un pret viņu ievadīta izmeklēšana. 7. augustā viņu komandēja uz Rietumu frontes štābu, uz kurieni viņš nedevās, bet 1919. gada 15. augustā pārgāja frontes līniju un padevās gūstā Latvijas armijas vienībām.

Līdz 1919. gada 10. oktobrim Mangulis atradās apcietinājumā. Pēc atbrīvošanas ieskaitīts ieskaitīts Latvijas armijā, skaitot izdienu no 9. oktobra. No 18. oktobra dienējis Cēsu jaunmobilizēto apmācības bataljonā, 31. decembrī iecelts par Tukuma-Talsu apriņķa apsardzības priekšnieku, bet no 1921. gada 31. maija bijis Tukuma-Talsu kara apriņķa priekšnieks. No 1920. gada decembra bijis arī Karaklausības likuma rediģēšanas komisijas loceklis. Vadījis Veco latviešu strēlnieku biedrības Tukuma nodaļu, darbojies biedrībā “Latvijas vanagi”.

Apbalvojumi

• Krievijas Jura krusts ar lauru lapām
• 2., 3. un 4.šķiras Svētās Annas ordenis
• 4.šķiras Vladimira ordenis
• 2. un 3.šķiras Svētā Staņislava ordenis.
• 4. šķiras Triju Zvaigžņu ordenis

Miris 1931. gada 3. decembrī Tukumā, apglabāts Jelgavas rajona Sesavas pagasta kapos.

Informācijas avoti

• Mangulis, Gustavs, Historia.lv
• Foto

*****************************************************

Mangulis, Gustavs (01.12.1879.-03.12.1931.)

- Latvijas armijas pulkvedis; 7.Bauskas latviešu strēlnieku pulka komandieris.
____________________________________________________________________

Gustavs Mangulis dzimis 1879.gada 1.decembrī Rīgā. Beidzis Jelgavas reālskolu. 1897.gadā brīvprātīgi iestājies Krievijas armijā un uzsācis dienestu 110.Kauņas kājnieku pulkā. 1898.gadā iestājies Viļņas karaskolā, ko beidzis 1900.gadā. Pēc karaskolas beigšanas dienējis 115.kājnieku pulkā, bet 1901.gadā podporučika dienesta pakāpē ieskaitīts 180.kājnieku pulkā. 2.Austrumsibīrijas pulka sastāvā piedalījies Krievijas-Japānas karā. 1905.gadā paaugstināts par poručiku un nosūtīts uz Rīgā dislocēto 115.Vjazmas kājnieku pulku. 1909.gadā paaugstināts par štābkapteini, bet 1913.gadā - par kapteini.

1.Pasaules kara sākumā Mangulis turpina dienestu 115.Vjazmas pulkā. 1915.gada septembrī iecelts par bataljona komandieri. 1916.gada sākumā ieskaitīts 7.Bauskas latviešu strēlnieku bataljonā, janvāra otrajā pusē iecelts par bataljona saimniecības daļas priekšnieku, bet 30.jūlijā - par bataljona komandiera vietas izpildītāju. Pēc 7.Bauskas bataljona pārformēšanas par pulku 13.novembrī iecelts par pulka II bataljona komandieri. Ziemassvētku kauju laikā guvis šķembas ievainojumu kreisajā rokā. Pēc Ziemassvētku kaujām paaugstināts par apakšpulkvedi. 1917.gada 31.martā iecelts par 7.Bauskas latviešu strēlnieku pulka komandieri. Jūlijā saņēmis pulkveža pakāpi.

Pēc latviešu strēlnieku piesliešanās lieliniekiem Mangulis, atšķirībā no vairuma augstāko virsnieku, turpinājis dienestu un pēc Latviešu strēlnieku korpusa pārformēšanas, kas notika saskaņā ar 1917.gada 17.decembra pavēli, kļuva par 1.latviešu strēlnieku divīzijas komandieri. No 1918.gada maija bijis Sarkanās armijas Karēlijas frontes Petrogradas-Sestroreckas-Beloostrovas grupas komandieris, no tā paša gada 19.augusta - 1.Petrogradas divīzijas 2.brigādes komandieris, no 1919.gada 12.janvāra - 1.Latviešu strēlnieku padomju divīzijas komandieris. No 1919.gada 24.janvāra līdz 27.martam ieņēmis Padomju Latvijas armijas Valmieras grupas komandiera amatu, līdz maijam bijis 26.martā izveidotās Padomju Latvijas armijas apvienotās Kurzemes-Vidzemes grupas komandieris, no maija līdz jūnijam - Kurzemes grupas komandieris, bet no jūnija - Padomju Latvijas armijas 2.divīzijas un Alūksnes armijas grupas komandieris. Sakarā ar Rīgas krišanu augusta sākumā atstādināts no amata un pret viņu ievadīta izmeklēšana. 7.augustā viņu komandēja uz Rietumu frontes štābu, uz kurieni viņš nedevās, bet 1919.gada 15.augustā  pārgāja frontes līniju un padevās gūstā Latvijas nacionālās armijas vienībām.

Līdz 1919.gada 10.oktobrim Mangulis atradās apcietinājumā. Pēc atbrīvošanas ieskaitīts ieskaitīts Latvijas armijā, skaitot izdienu no 9.oktobra. No 18.oktobra dienējis Cēsu jaunmobilizēto apmācības bataljonā, 31.decembrī iecelts par Tukuma-Talsu apriņķa apsardzības priekšnieku, bet no 1921.gada 31.maija bijis Tukuma-Talsu kara apriņķa priekšnieks. No 1920.gada decembra bijis arī Karaklausības likuma rediģēšanas komisijas loceklis. Vadījis Veco latviešu strēlnieku biedrības Tukuma nodaļu, darbojies biedrībā “Latvijas vanagi”.

Apbalvots ar 4.šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Saistībā ar dienestu Krievijas armijā saņēmis Krievijas Jura krustu ar lauru lapām, 2., 3. un 4.šķiras Svētās Annas ordeni, 4.šķiras Vladimira ordeni, 2. un 3.šķiras Svētā Staņislava ordeni.

Miris 1931.gada 3.decembrī Tukumā, apglabāts Jelgavas rajona Sesavas pagasta kapos.

Latvijas armijas augstākie virsnieki 1918-1940. 320.lpp.

Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. 373.lpp.

Literatūra:

Bērziņš, V. Latviešu strēlnieki cīņā par Padomju Latviju 1919.gadā. Rīga: Zinātne, 1969. 265 lpp.>155., 187., 196., 198.lpp.

Bērziņš, V. Latviešu strēlnieki - drāma un traģēdija. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 1995. 288 lpp.>94., 105., 112., 116., 129., 192., 241.lpp.

Latviešu strēlnieki: Latviešu veco strēlnieku vēsturisko dokumentu un atmiņu krājums. Rīga: Latviešu veco strēlnieku biedrība, 3.sēj., 1937., Nr.14., 1348.-1350., 1354.lpp.; 4.sēj., 1937., Nr.17., 1758.lpp.; 4.sēj., 1937., Nr.19., 1859., 18885.lpp.; 4.sēj. 1937., Nr.20., 2018.lpp.; 5.sēj., 1938., Nr.21., 22173., 2184., 2185.lpp.; 5.sēj., 1938., Nr.22., 2278., 2280., 2287.lpp.; 5.sēj., 1938., Nr.23., 2302., 2307., 2340., 2381, 2383.lpp.; 5.sēj., 1938., Nr.24., 2387., 2441.lpp.;

Latviešu strēlnieku vēsture (1915-1920). Red. J.Krastiņš. Rīga: Zinātne, 1970. 698 lpp.>125., 143., 150., 172., 245.lpp.

Latvju revolucionarais strēlneeks. Red. R.Apinis, V.Strauss, K.Stucka, P.Vīksne. I; II sējums. Maskava: Prometejs, 1934.; 1935. I sēj. 378 lpp.>173., 176., 294., 296., 297., 298., 299., 300., 301.lpp; II sēj. 602 lpp.>193., 199., 200., 221., 229., 232., 235., 248., 294., 295., 491., 494., 495., 497., 503.lpp.

Vītols, V. Pulkvedis Gustavs Mangulis karu krustcelēs. Tukuma Ziņas. 2000., 4.janvāris.

Ievietots: 13.02.2002., materiāls sagatavots ar Latviešu fonda atbalstu

http://www.historia.lv/alfabets/M/Ma/mangulis_g/mangulis.htm

******************************************************

Nekrologs: "Latvijas Kareivis"1931 (274)

http://data.lnb.lv/nba01/LatvijasKareivis/1931/LatvijasKareivis1931-274.pdf