Ēvalds Valters
Dzimis (-usi)	1894. gada 2. aprīlis Planīcas Egleniekos, Kurzemes guberņa, Krievijas impērija
Miris (-usi)	1994. gada 26. septembrī Rīga,  Latvija
Nodarbošanās	aktieris
Darbības gadi	1923—?
Dzīvesbiedre (-s)	Vera Gribača

Ēvalds Valters (dzimis 1894. gada 2. aprīlī Planīcas Egleniekos (tagad Kurmāles pagasts), miris 1994. gada 26. septembrī Rīgā) bija latviešu strēlnieks, aktieris un literāts, Latviešu strēlnieku apvienības goda priekšsēdētājs, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis.

Biogrāfija

Dzimis 1894. gada 2. aprīlī, Planīcas "Eglenieku" mājās Goldingenes (mūsd. Kuldīga) apriņķī, mežsarga Miķeļa un Annas (dzim. Valters) Šēnbergu ģimenē. 1897. gadā pēc tēva nāves ģimene (māte un 6 bērni) pārcēlās uz Kuldīgu. Pēc pamatskolas absolvēšanas Valters strādāja par melnstrādnieku sērkociņu fabrikā "Vulkāns". 1912. gadā pārcēlās uz dzīvi Rīgā, kur pa dienu strādāja fabrikā, bet vakaros mācījās svešvalodas sociāldemokrātu izveidotajos kursos strādniekiem "Valodnieks". Sākoties 1. Pasaules karam, iestājās latviešu strēlniekos, 5. Zemgales pulkā.

Teātra aktiera karjeru uzsācis 1917. gadā Pirmā pasaules kara frontē, strēlnieku pašdarbības teātra trupā. 1920. gadā Maskavā iestājās teātra studijā "Творчество", kuru vadīja Vahtangovs — te filmējies savā pirmajā kinofilmā "Sargeņģelis" (kr. Ангел-хранитель), — bet 1923. gadā kā aktieris darbojās Maskavas latviešu teātrī "Skatuve". Atgriezies Latvijā 1923. gadā, uzsāka darbu Liepājas teātrī (līdz 1928. gadam), lasīja aktiermākslas kursu Tautas Akadēmijā. Aktieris Daugavpils teātrī (1929.—1930.). 1932. gadā Ēvalds Valters kopā ar citiem izveidoja bezdarbā esošo profesionālo aktieru ansambli "Tautas Teātris", kas darbojās Rīgā, Lāčplēša ielā 43/45 (Grāmatnieku nams, vēlāk Poligrāfiķu kultūras nams) līdz 1934. gadam. Pēc teātra slēgšanas, darbu atrada Liepājas teātrī (1934.—1938.). Dailes teātrī kopš 1941. gada. Filmējies daudzās Rīgas kinostudijas filmās. Ilgu laiku bija vecākais darbojošais aktieris pasaulē.^[1] Saņēmis "Tautas aktiera" goda nosaukumu.

1939. gadā nopirka zemes gabalu Rīgas pievārtē Bieriņos. Burātājs — ar savu jahtu "Ragana" burāja pa Lielupi un Rīgas jūras līci līdz pat 50. gadu vidum. Pēc Latvijas okupācijas iecelts par Jelgavas tautas teātra direktoru (1940.—1941.). Daudz tulkoja no franču valodas, rakstīja dzeju (1990. gadā Zviedrijā ar pseidonīmu "Ints Baltarājs" publicēja dzejoļu krājumu "Rusiāde"), piedalījās literārajos vakaros ar priekšlasījumiem par franču literatūru.

1988. gada 1. novembrī Rīgas pils tornī pacēlis (kopā ar rakstnieku Albertu Belu) pirmo sarkanbaltsarkano karogu pēc 1940. gada. Ar savu uzrunu 8. oktobrī atklāja LTF dibināšanas kongresu. Viens no pirmajiem 1992. gada jūnijā saņēma atjaunotās Latvijas Republikas pasi. 1993. gadā Aizpores kapsētā iestādījis ozoliņu pie pieminekļa O.Kalpakam.

Literārā darbība

Ē. Valteram veltīta pastmarka.

Tulkojis no franču valodas latviski 20 Moljēra lugas un 412 Lafontēna fabulas.

Filmogrāfija

• Ангел-хранитель (1922) — epizodē
• Zvejnieka dēls (1939) — vecais Kļava
• Cēloņi un sekas (1956) - epizodē
• Rita (1957) - epizodē
• Zvejnieka dēls (1957) - epizodē
• Svešiniece ciemā (1958) — Sustrups
• Kapteinis Nulle (1964) — Dundurs
• Hipokrāta zvērests (1965) - epizodē
• Purva bridējs (1966) — epizodē
• Akmens un šķembas (1966) - epizodē
• Cīruļi atlaižas pirmie (1967) — Ansķins
• Kapteiņa Enriko pulkstenis (1967) — bibliotekārs
• Mērnieku laiki (1968) — krogus epizodē
• 24-25 neatgriežas (1968) — epizodē
• Pie bagātās kundzes (1969) — epizodē
• Vārnu ielas republika (1970) - epizodē
• Vella kalpi (1970) — birģermeistars Eks
• Vella kalpi Vella dzirnavās (1972) — birģermeistars Eks
• Egle rudzu laukā (1972) — Krimuldēns
• Uzbrukums slepenpolicijai (1974) — Gregusa vietnieks
• Melnā vēža spīlēs (1975) - epizodē
• Mans draugs — nenopietns cilvēks (1975) — Čakāns
• Meistars (1976) — vecais Rancāns
• Ezera sonāte (1976) — Eidis
• Liekam būt (1976) — sargs
• Atspulgs ūdenī (1977) — Lodiņš
• Kļūstiet mana sievasmāte! (1977) — epizodē
• Teātris (1978) — kapteinis
• Tās dullās Paulīnes dēļ (1979) — fotogrāfs
• Nakts bez putniem (1979) — Krakšķis
• Nepabeigtās vakariņas (1979) — Pētersons, Helēnas tēvs
• Limuzīns Jāņu nakts krāsā (1981) — Pigalu Prīdis
• Atcerēties vai aizmirst (1981) - epizodē
• Aizmirstās lietas (1982) — Valters
• Dokumentālā filma Strēlnieku zvaigznājs (1982)
• Emīla nedarbi (1985) — nabagmājas Joke
• Aizaugušā grāvī viegli krist (1986) — Tornis
• Maija un Paija (1990) — Velēnu vecītis
• Vilkaču mantiniece (1990)

Bibliogrāfija

• Lafontēns. Lafontēna fabulas. / no franču val. atdz. Evalds Valters — Liesma: Rīga, 1985. — 361 lpp.
• Moljērs Žans Batists. Komēdijas. / no franču val. tulk. Ēvalds Valters — Liesma: Rīga, 1972. — 431 lpp.
• Ints Baltarājs. Rusiāde. — Stokholma, 1990.

Ēvalda Valtera vārds

Aktierim veltītas:

• Ēvalda Valtera iela Rīgā, Dreiliņos^[2]
• dāliju šķirne "Ēvalds Valters" (selekcionāre Gunta Klupša)^[3]
• 1994. gadā Latvijas pasta pastmarka "Ēvalds Valters"

Atsauces

Literatūra

• Valters Ēvalds, 1894—. / sast. Rotkale Rita. — Teātra Vēstis: Rīga, 1994. — 38 lpp.
• Mudīte Šneidere. Ēvalds Valters — Liepājas līkais velns. — Māksla: Rīga, 1992. — 109 lpp.
• Evalds Valters. Dzivi mīlot. / sast. Inga Zariņa — Jumava: Rīga, 2006. — 54 lpp. ISBN 9984-38-095-5
• Gribača—Valtere Vera, Mudīte Šneidere. Ēvalds Valters: 1894.—1994. — Jumava: Rīga, 2005. — 240 lpp. ISBN 9984-38-056-4

Ārējās saites

• IMDB profils (angliski)
• Dālija "Ēvalds Valters" — Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs
• Ēvalds Valters kinolomās — Kino muzejs
• Gribača—Valtere, Vera un Mudīte Šneidere. Ēvalds Valters: 1894—1994. (.pdf)
• Эвалдс Валтерс — биография