Upenieks, Vilis / cilvēki / Latvju strēlnieki

LKOK nr.3/442

Upenieks, Vilis

Virsleitnants 6. Rīgas kājnieku pulkā.

* 1896. g. 4. aprīlī Gaiķu pagastā.

+ 1990. g. 6. martā Rīgā.

[Apbedīts Bauskas Jaunajos kapos.]

Apbalvots par 1919. g. 20. novembra cīņām pie Iecavas ķieģeļcepļiem.

Pakāpeniski paaugstināts. Pēdējā dienesta pakāpe Pulkvedis-leitnants.

UPENIEKS VILIS Jāņa dēls
6. Rīgas kājn. pulka virsleitnants.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1896. g. 5. apr. Gaiķu pag. Beidzis Tukuma pilsētas skolu, ieguvis tautskolotāja cenzu, skolotājs Gaiķu ministrijas skolā.

Krievu armijā iesaukts 1915. g. aug., dienējis 2. Rīgas latv. strēln. bataljonā, vēlāk pārcelts uz Rezerves latv. strēln. pulku. 1916. g. beidzis Pleskavas praporščiku skolu. Ziemassvētku kauju laikā nosūtīts uz 7. Bauskas latv. strēln. pulku, piedalījies kaujās pret vāciešiem 1917. g. Par nopelniem pie Mazās Juglas stādīts priekšā apbalv. ar Jura zobenu. Tā paša pulka sastāvā palicis Sarkanajā armijā līdz 1919. g. 1. jūn.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 10. jūn., iecelts par 6. Rīgas kājn. pulka rotas komandieri. Piedalījies kaujās pret bermontiešiem. 3. nov. ieņēmis Anniņmuižu, tālākajā kauju gaitā ievērojami sekmējis ienaidnieka sakaušanu pie Rīgas un Jelgavas. Paaugst. par kapteini, skaitot no 1919. g. 21. nov.

1919. g. naktī uz 21. nov. U. ar savu rotu šķērsoja Iecavas upi un ieņēma 2 stipri nocietinātus ķieģeļcepļus. Agrā rītā pārrāva bermontiešu fronti, straujā triecienā pa Jelgavas šoseju ieguva lielgabalu, munīciju u.c. trofejas. Tālākā uzbrukumā izjauca ienaidnieka nodomus nodedzināt tiltus pie Jelgavas, atsita pretuzbrukumu. Tika smagi ievainots galvā, bet noturējās pozīcijās līdz papildspēku pienākšanai, kad U. rota kopā ar citām daļām iegāja Jelgavā.

1920.-1922. g. dienējis robežsargos, tad atgriezies 6. Rīgas kājn. pulkā.

1926. g. beidzis virsnieku kursus. 1930. g. bataljona komandieru kursus. Apbalv. ar TZO V šķ., paaugst. par pulkvedi-leitnantu. Neatkarības pēdējos gados paaugst. par pulkvedi. Piešķirta jaunsaimn. Ceraukstes pag. Kamardes muižā.

1941. g. no Litenes nometnes izbēdzis. 2. pasaules kara laikā dzīvojis Bauskā, cenu inspektors. 1943. g. atgriezies latv. leģionā, inspektors Paplakas nometnē. 1944. g. rudeni atgriezies Rīgā pie ģimenes.

1945. g. febr. arestēts. 15. sept. PSRS leTK Sevišķā apspriede notiesāja U. uz 10 gadiem labošanas darbu nometnē (KPFSR KK 58-lb). Sodu izcietis Jaroslavļas apg. 1954. g. nov. atbrīvots, atgriezies Latvijā. Dzīvojis Jaunpilī, Višķos, no 1962. g. Rīgā. Strādājis ražošanas apvienībā "Rīgas adītājs" par liftnieku līdz 80 gadu vecumam, pēc tam pensionārs. Miris 1990. g. 7. martā Rīgā. Apbedīts Bauskas Jaunajos kapos.

http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=1609

*****************************************

FRICIS UPENIEKS VILIS (1896-1990)

Dz. 4. apr. Gaiķu pagastskolā skolotāja ģimenē. 1913 beidzis Tukuma pilsētas skolu. Bijis skolotājs Gaiķu ministrjas skolā. 1915 VIII mobilizējās armijā un ieskaitīts 2. Rīgas latv. strēln. bataljonā. 1916 VII beidzis Pleskavas praporščiku. skolu (praporščiks); dienējis Latv. strēln. rezerves bataljonā (vēlākajā pulkā), no dec. -7. Bauskas latv. strēln. pulkā. Podporučiks (1917). No 1918 IV dienējis Sarkanās. armijas 7. latv. pad. strēln. pulkā; 1919 VI dezertējis.
No 1919.10. VI Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (virs-leitnants); dienējis Ziemeļlatvijas brigādes rezerves bataljonā (no jūl. nos. 4. Siguldas kājnieku pulks, no aug. - 6. Rīgas kājnieku pulks); no 1919 VII rotas komandieris. Nov. ievainots. 1920 VII pārcelts uz Robežsargiem (vēlāko Robežsargu diviziju); no nov. rotas komandieris. 1922 pārcelts uz 6. Rīgas kājnieku pulku. Kapteinis (1924), pulkvežleitnants (1934). 1926 un 1930 beidzis virsn.ieku kursus. No 1934 bataljona komandieris, vēlāk štāba priekšnieks. 1939 iecelts par bataljona komandieri 5. Cēsu kājnieku pulkā, 1940 II - 10. Aizputes kājnieku pulkā.
1940IX pārskaitīts 24. TSK; 285. strēln. pulka štāba priekšnieks. 1941 VI izbēdzis no karaspēka vasaras nometnes Litenē. Vācu okupācijas laikā 1941-43 cenu inspektors Bauskā. 1943 mobilizējās latv. leģionā; inspektors Paplakas mācību nometnē. 1944. g. rudenī atgriezies Rīgā. No 1945 padomju apcietinājumā, piespriesti 10 gadi ieslodzījuma. Atradies Jaroslavlas apg. soda nometnēs. Atbrīvots 1954. Dzīvoja launpilī, Višķos, no 1962 - Rīgā. Bijis liftnieks trikotāžas fabrikā "Rīgas adītājs", vēlāk pensijā. Miris 1990. g. 7. martā. Apbedīts Bauskā, Jaunajos kapos.
Apbalvojumi: a) Latvijas LKo III šķ., TZo V šķ., ANk.
Precējies 1921 ar Irēnu Štālu (l 898-1967), bērni Edgars (1922-1967), Veneta Ērika (l926).
Latvijas armijas augstākie virsnieki, 1918-1940: biogrāfiska vārdnīca/ sast. Ē.Jēkabsons, V.Ščerbinskis; Latvijas Valsts vēstures arhīvs. – Rīga. – 1998. – 473. lpp.

http://dinaburgascietoksnis.lcb.lv/upeniekslv.htm