Hasmanis, Paulis Roberts / cilvēki / Latvju strēlnieki

LKOK nr.3/64

Hasmanis, Paulis Roberts

Pulkvedis-leitnants, 1. Liepājas kājnieku pulka komandieris.

* 1890. g. 22. decembrī Lugažu pagastā.

+ 1979. g. 15. jūlijā Grand Rapids, MI, ASV.

[Apbedīts Grand Rapids kapos latviešu nodalījumā (MI, ASV)]

Apbalvots par 1919. gada novembra kaujām Jaunjelgavas-Taurkalnes rajonā un Bauskas-Meitenes apkārtnē.

1925. g. 22. jūnijā paaugstināts par pulkvedi.

HASMANIS PAULIS ROBERTS Kārļa dēls
1. Liepājas kājn. pulka komandieris, pulkvedis-leitnants.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1890. g. 22. dec. Lugažu pag. Ķeizaros. Izglītojies komercskolā Samarā.

Krievu armijā no 1913. g. janv., dienējis 189. Izmailas kājn. pulkā. 1. pasaules kara sākumā devies uz Austrijas fronti apakšvirsnieka pak. Piedalījies kaujās pie Ļvovas, Karpatos, Ungārijā; apbalv. ar Jura krustu. 1915. g. beidzis Kijevas karaskolu.

1916. g. pārcelts uz 6. Tukuma latv. strēln. pulku. Kā kājn. izlūku komandas priekšnieks piedalījies daudzās kaujās, arī Ziemassvētku cīņās un Ložmetējkalna aizstāvēšanā, 1917. g. aug. pie Mazās Juglas. Sasniedzis štabskapitāna pak., apbalv. ar Annas IV šķ., Vladimira IV šķ. ordeņiem. Pēc boļševiku apvērsuma no armijas aizgājis.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 20. nov. Valkā, kur organizējis pilsētas aizstāvību pret lieliniekiem. Vēlāk vada komandieris Kalpaka bataljona atsevišķajā jātnieku nodaļā. Pēc Rīgas atbrīvošanas iecelts par eskadrona komandieri; no 15. jūl. Augškurzemes kaujas raj. priekšnieks Austrumu frontē. Bermonta uzbrukuma laikā 1. Kurzemes divīzijas apvienoto daļu priekšnieks. 16. nov. uzņēmies 1. Liepājas kājn. pulka komandēšanu, pabeidzis tā formēšanu. 1919. g. okt. paaugst. par pulkvedi-leitnantu.

LKO III šķ. piešķirta par to, ka bermontiādes laikā H., operēdams ar savu kaujas grupu Jaunjelgavas-Taurkalnes rāj., sīvās cīņās sakāva un padzina ienaidnieku, virzīdamies uz Bausku un Meitenes staciju, apdraudēja pretinieka labo spārnu un aizmuguri, lielā mērā sekmēdams Jelgavas atbrīvošanu.

LKO II šķ. piešķirta par to, ka 1919. g. jūl. - aug., vadīdams kaujas grupu Augškurzemes rāj., H. noturēja apmēram 35 km garu fronti Rubenes-Dignājas raj., nodrošināja lielinieku apdraudēto Austrumu frontes labo spārnu, nodibināja sakārus ar Lietuvas armiju un lielā mērā atviegloja mūsu pārējo spēku darbību.

1923. g. beidzis vecāko virsnieku kursus, 1929. g. kara akadēmiskos kursus. 1925. g. paaugst. par pulkvedi. 1927. g. ievēlēts par domes locekli. 1930. g. febr. iecelts par 12. Bauskas kājn. pulka komandieri. 1931. g. par dažādiem pārkāpumiem no dienesta atvaļināts. Piešķirta jaunsaimn. Bunkas pag. Izriedas muižā; studējis tautsaimniecību LU. Apbalv. ar TZO III šķ., Aizsargu Nopelnu krustu.

Mūža nogali aizvadījis trimdā ASV. Dzīvojis Grandrepidsas pilsētā, kur arī miris 1979. g. 15. jūl. Apbedīts Vudlavnas kapos. (Apbalv. arī brālis Viktors, No.2057).

http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=541

************************************

OBERTS HASMANIS PAULS (l 890-1979), pulkvedis.

Dzimis 23. dec. Lugažu pag. Ķeizaros lauksaimnieka ģimenē. Beidzis komercskolu Samarā. 1913 ieskaitīts armijā, 189. kājnieku pulkā Samarā (no dec. apakšvirsnieks). 19161 beidzis 2. Kijevas praporščiku skolu (praporščiks); dienējis 249. rezerves bataljonā, no 1916 V - Latv. strēln. rezerves bataljonā, no jūl. - 6. Tukuma latv. strēln. bataljonā (vēlākajā pulkā). No 1916 X izlūku komandas priekšnieks. Podporučiks (1916 XII), poručiks (1917), štābkapteinis (1917). 1917 X atstājis pulku, slimības dēļ piešķirts atvaļinājums līdz 1918 III; pulkā nav atgriezies.
No 1918.20.XI Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (kapteinis); virsnieks Valkas apsardzības priekšnieka rīcībā. 1919.23.I iestājās 1. latv. atsevišķā bataljona jātnieku nodaļā. No 1919 V ložmetēju eskadrona komandieris, no okt. 3. Jelgavas kājnieku pulka komandieris, no nov. 1. Liepājas kājnieku pulka komandieris. Pulkvežleitnants (1919 X), pulkvedis (1925). 1920 IX iecelts par Apsardzības ministrijas Padomes locekli. LKo domes loceklis. 1923 un 1929 beidzis vecāko virsnieku kursus. No 1930. g. 12. Bauskas kājnieku pulka komandieris (1931 atcelts no amata par disciplināriem pārkāpumiem). No 1932 dienējis 5. Cēsu kājnieku pulkā (bataljona komandieris, vēlāk štāba priekšnieks, no 1936 pulka komandieris). 1937 slimības dēļ atvaļināts.
Vācu okupācijas laikā Rīgas Darba pārvaldes inspektors. Pēc 2. pasaules kara trimdā ASV. Miris 1979. g. 15. jūl. Grandrepidsā, Mičiganas pavalstī.
Apbalvojumi: a) Latvijas LKo II un III šķ., TZo III šķ., ANk, Lietuvas Njm; b) Krievijas Sv. Vo IV šķ., Sv. Ao IV šķ., Sv. Jk IV šķ. ar ozola zariem, Sv. Jk IV šķ.
Precējies 1921 ar Ženiju Kļaviņu, bērni Edīte Benita (1924), Juris un Kārlis; šķīries. Brālis Viktors Hasmanis Latvijas armijas pulk-vedis-leitnants, brālis Oto Hasmanis (1873-1941; miris pad. apcietinājumā) Latvijas konsuls Igaunijā, Valgā.
Latvijas armijas augstākie virsnieki, 1918-1940: biogrāfiska vārdnīca/ sast. Ē.Jēkabsons, V.Ščerbinskis; Latvijas Valsts vēstures arhīvs. – Rīga. – 1998. – 194. lpp.

http://dinaburgascietoksnis.lcb.lv/xasmanislv.htm