Jānis Judiņš Personīgā informācija Dzimis 1884. gada 17. janvārī Krievijas Impērija, Liezēres pagasts (tagad  Latvija) Miris 1918. gada 12. augustā (34 gadi) Krievijas PFSR, Krasnoja Gorka (tagad  Krievija)

Militārais dienests Dienesta pakāpe brigādes komandieris Dienesta laiks 1915. — 1917. 1917. — 1918. Valsts Krievijas Impērija Krievijas PFSR Struktūra sauszemes bruņotie spēki Kaujas darbība Pirmais pasaules karš Krievijas pilsoņu karš Izglītība Viļņas karaskola

Jānis Judiņš (1884. gada 17. janvāris — 1918. gada 12. augusts) bija padomju militārais darbinieks. Pirmā pasaules kara un Krievijas pilsoņu kara dalībnieks.

Biogrāfija

Dzimis Liezēres pagastā bezzemnieku ģimenē. 1904. gadā pabeidza Valkas skolotāju semināru. Piedalījās 1905. gada revolūcijā. Strādāja par skolotāju.

Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gadā, tika iesaukts Krievijas impērijas armijā, kur sākotnēji dienēja vienā no Sibīrijas strēlnieku pulkiem. Par kaujās parādīto varonību apbalvots ar Jura krustu. Tika nosūtīts uz Viļņas karaskolu, kuru pabeidza 1916. gadā, kā praporščiks. Pēc tam dienēja 4. latviešu strēlnieku pulkā. Paaugstināts par podporučiku. 1917. gada maijā iestājās Krievijas komunistiskajā (boļševiku) partijā. Tika ievēlēts Iskolastrelā, kur kļuva par juridiskās nodaļas vadītāju.

1918. gada aprīlī tika iecelts par Latviešu strēlnieku padomju divīzijas 3. brigādes komandieri. Jūnijā bija viens no komandieriem, kurš līdzdarbojās eseru dumpja likvidēšanā Maskavā, kā arī piedalījās cīņās par Jaroslavļu un Kazaņu. Kopā ar 4. pulku pārcelts uz čehoslovāku fronti, kur Judiņu iecēla par Volgas kreisā krasta padomju karaspēka un 3. latviešu strēlnieku brigādes komandieri. 8. augustā netālu no Kazaņas pie Krasnaja Gorkas dzelzceļa stacijas viņu ķēra lielgabala šāviņš, kas bija par iemeslu viņa nāvei. Zemes klēpī viņš tika guldīts netālajā Svijažanskā.

KPFSR Tautas Komisāru Padome nolēma, pēc Ļeņina iniciatīvas, 1918. gada 14. augustā pārsaukt dzelzceļa staciju, pie kuras krita Jānis Judiņš, par "Judino" (krievu: Юдино), lai godinātu viņa piemiņu. Tas bija pirmais gadījums, kad tika iemūžināts kāda Krievijas pilsoņu kara cīnītāja vārds.^[1] Viņa vārdā nosaukta arī iela Kazaņas apkārtnē.

Piezīmes un atsauces

**************************************