- Āziņš, Voldemārs
- Auzāns, Andrejs
- Avens, Pēteris
- Bangerskis, Rūdolfs
- Briedis, Frīdrihs
- Daniševskis, Karls
- Fabriciuss, Jānis
- Goppers, Kārlis
- Judiņš, Jānis
- Kalniņš, Frīdrihs
- Kosmatovs, Aleksandrs
- Kurelis, Jānis
- Lācis, Jānis
- Mangulis, Gustavs
- Martusevičs, Antons
- Misiņš, Augusts
- Vācietis, Jukums
- Stucka, Kirils
- Bērziņš, Reinholds
- Briesma-Briesme, Roberts
- Francis, Jānis
- Peniķis, Mārtiņš
- Krustiņš, Andrejs
- Berķis, Krišjānis
- Upelnieks, Kristaps
- Vajņans, Karls
- Pētersons, Kārlis
- Nahimsons, Semjons
- Gailītis, Jānis
- Bērziņš, Eduards
- Akuraters, Jānis
- Valters, Ēvalds
- Gregors, Jānis
- Lunder, Janis ?
- Zālītis, Jānis
- Goldmanis, Jānis
- Eihmans, Teodors
- Brantkalns, Detlavs
- Kļaviņš, Roberts
- Dambītis, Roberts
- Buikis. Jan
- Sudrabkalns, Jānis
- Kaupiņš, Aleksandrs
- Karlsons, Georgs
- Ābeltiņš, Nikolajs
- Alksnis, Jānis
- Bachs, Žanis
- Bojārs-Bajārs, Kārlis
- Buks, Hermanis
- Grīnbergs, Gustavs
- Dūms, Visvaldis
- Kalniņš, Teodors
- Kleperis, Jānis
- Karkļinš, Vilhelms
- Skujiņš, Jānis
- Hasmanis, Paulis Roberts
- Upenieks, Vilis
- Bubinduss, Andrejs
- Daukšs, Pēteris
- Kalpaks, Oskars
- Kirhenšteins, Rūdolfs
- Bērziņš Jānis / Pēteris Ķuzis
- Ozols, Voldemārs
- Peče, Jānis
- Slavens, Pjotrs
- Tiltiņš, Alfreds
- Rihters, Oskars
- Čanka - Freidenfelde, Līna
- Boķis, Gustavs
- Briedis, Pēteris
- Grīns, Aleksandrs (Jēkabs)
- Zeltiņš, Ansis
- Getners, Ādolfs
- Klucis, Gustavs
- Andersons, Voldemārs
- Veidemanis, Kārlis
- Balodis, Juliāns
- Ādamsons, Jānis
- Stučka, Pēteris
- Reinfelds, Jānis
- Sproģis, Arturs
- Eidemanis, Roberts
Frīdrihs Kalniņš
Vikipēdijas raksts
|
||||||||||||
|
Frīdrihs Kalniņš (1887. gada 23. jūlijs — 1938. gada 25. augusts) bija latviešu strēlnieks un vēlāk Sarkanās armijas virsnieks, pasniedzējs.
Biogrāfija
Dzimis zemnieku ģimenē Ternejas pagastā (tagadējā Vilpulkas pagastā). Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gadā, iesaukts Krievijas impērijas armijā. 1915. gadā pabeidzis praporščiku skolu. 1917. gada novembrī nokļuva 8. latviešu strēlnieku pulkā.
Kopā ar latviešu strēlnieku pulkiem aizgājis uz Krieviju pēc vāciešu pilnīgas ienākšanas Latvijas teritorijā. 1919. gadā tika iecelts par 8. latviešu strēlnieku padomju pulka komandieri. Vēlāk kļuva par Latviešu strēlnieku padomju divīzijas 1. brigādes komandieri, bet oktobrī tika iecelts par Latviešu strēlnieku padomju divīzijas priekšnieku un Dienvidu frontes trieciengrupas komandieri. 1920. gada jūnijā iecelts par 15. un 24. divīzijas priekšnieks, ar kurām piedalījās cīņās Perekopā.
Pēc Krievijas pilsoņu kara beigām tika iecelts par 35. strēlnieku divīzijas komandieri. 1923. gadā absolvējis Sarkanās armijas Kara akadēmiju. Laika posmā no 1929. līdz 1937. gadam strādāja Ļeņingradas Kara politiskajā akadēmijās un arī Harkivas Kara saimnieciskajā akadēmijā, kur bija priekšnieka palīgs. 1935. gadā bija arī brigādes komandieris. No 1937. līdz 1938. gadam bija docētājs Frunzes Kara akadēmijā (taktikas pasniedzējs). Vienlaikus izpildīja arī divīzijas komandiera pienākumus.
1938. gada 8. februārī apcietināts. 25. augustā notiesāts kā "fašistiski teroristiskās grupas dalībnieks". Tajā pašā dienā nošauts. 1956. gada 4. augustā reabilitēts.[1]