- Āziņš, Voldemārs
- Auzāns, Andrejs
- Avens, Pēteris
- Bangerskis, Rūdolfs
- Briedis, Frīdrihs
- Daniševskis, Karls
- Fabriciuss, Jānis
- Goppers, Kārlis
- Judiņš, Jānis
- Kalniņš, Frīdrihs
- Kosmatovs, Aleksandrs
- Kurelis, Jānis
- Lācis, Jānis
- Mangulis, Gustavs
- Martusevičs, Antons
- Misiņš, Augusts
- Vācietis, Jukums
- Stucka, Kirils
- Bērziņš, Reinholds
- Briesma-Briesme, Roberts
- Francis, Jānis
- Peniķis, Mārtiņš
- Krustiņš, Andrejs
- Berķis, Krišjānis
- Upelnieks, Kristaps
- Vajņans, Karls
- Pētersons, Kārlis
- Nahimsons, Semjons
- Gailītis, Jānis
- Bērziņš, Eduards
- Akuraters, Jānis
- Valters, Ēvalds
- Gregors, Jānis
- Lunder, Janis ?
- Zālītis, Jānis
- Goldmanis, Jānis
- Eihmans, Teodors
- Brantkalns, Detlavs
- Kļaviņš, Roberts
- Dambītis, Roberts
- Buikis. Jan
- Sudrabkalns, Jānis
- Kaupiņš, Aleksandrs
- Karlsons, Georgs
- Ābeltiņš, Nikolajs
- Alksnis, Jānis
- Bachs, Žanis
- Bojārs-Bajārs, Kārlis
- Buks, Hermanis
- Grīnbergs, Gustavs
- Dūms, Visvaldis
- Kalniņš, Teodors
- Kleperis, Jānis
- Karkļinš, Vilhelms
- Skujiņš, Jānis
- Hasmanis, Paulis Roberts
- Upenieks, Vilis
- Bubinduss, Andrejs
- Daukšs, Pēteris
- Kalpaks, Oskars
- Kirhenšteins, Rūdolfs
- Bērziņš Jānis / Pēteris Ķuzis
- Ozols, Voldemārs
- Peče, Jānis
- Slavens, Pjotrs
- Tiltiņš, Alfreds
- Rihters, Oskars
- Čanka - Freidenfelde, Līna
- Boķis, Gustavs
- Briedis, Pēteris
- Grīns, Aleksandrs (Jēkabs)
- Zeltiņš, Ansis
- Getners, Ādolfs
- Klucis, Gustavs
- Andersons, Voldemārs
- Veidemanis, Kārlis
- Balodis, Juliāns
- Ādamsons, Jānis
- Stučka, Pēteris
- Reinfelds, Jānis
- Sproģis, Arturs
- Eidemanis, Roberts
Roberts Žanis Briesma-Briesme
Vikipēdijas raksts
|
||||||||||||||
|
Roberts Žanis Briesma-Briesme (1891—1941) bija latviešu strēlnieku pulku un Latvijas armijas virsnieks. Lāčplēša kara ordeņa un Trīszvaigžņu ordeņa kavalieris.
Biogrāfija
Roberts Žanis Briesma- Briesme dzimis 1891. gada 7.septembrī Tukumā. Līdz 1.p.k. bijis jūrnieks. 1915. g. iesaukts Krievijas impērijas karaspēkā. No 1916.g. aprīļa dien 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljonā. Pēc austrumu frontes sabrukuma dodas līdz strēlnieku lielākajai daļai uz Krieviju. 1918.g. janvārī pamet dienestu un atgriežas Latvijā. Novembrī sācis organizēt pirmās pašaizsardzības vienības. Piedalījies Latvijas Brīvības cīņās un pēc to noslēguma palicis aktīvajā dienestā.
1924. gadā apbalvots ar Lāčplēša kara ordeni par 1916.g. decembra kaujām Ložmetējkalnā un pie Skangaļiem.[1] Dienējis armijas komandiera štābā. Vēlāk bijis bataljona komandieris 4. Valmieras un 9. Rēzeknes kājnieku pulkā. 1939. gadā paaugstināts par pulkvedi un iecelts par 5. Cēsu kājnieku pulka komandieri. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru.
Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā no armijas atvaļināts. Strādājis Rīgas rūpnīcā Stars par grāmatveža palīgu. 1941.g. janvārī apcietināts, sakarā ar dalību patriotiskā organizācijā Latviešu Nacionālais leģions. Jūnijā pārvests uz Astrahaņas cietumu. Oktobrī Robertam Briesmam- Briesmem tiek piespriests nāvessods. Spriedums izpildīts Astrahaņas cietumā 1941.g. 9. decembrī.
****************************************************************
L.k.o.k. biogrāfija LKOK nr.3/1683
Briesma-Briesme, Roberts Žanis
Poručiks 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulkā.
* 1891. g. 7. septembrī Tukumā.
+ Nošauts 1941. g. 9. decembrī Astrahaņas cietumā.
Apbalvots par 1916. g. 23. decembra cīņām pie Skangaliem un Ložmetējkalna.
Pakāpeniski paaugstināts. Pēdējā dienesta pakāpe pulkvedis.
NKVD apcietināts 1940. g. decembrī.
BRIESMA ROBERTS ŽANIS Indriķa dēls
Bij. 4. Vidzemes latv. strēln. pulka poručiks.
Ordenis piešķirts 1924. gadā
Dzimis 1891. g. 7. sept. Tukumā. Jūrnieks.
Krievu armijā iesaukts 1915. g. maijā, sasniedzis virsnieka pak. No 1916. g. 11. apr. dienējis 4. Vidzemes latv. strēln. bataljonā, vēlākajā pulkā. Apbalv. ar Staņislava IV šķ., Vladimira IV šķ. ordeņiem, Jura krusta IV šķ., kā arī ar Francijas Kara ordeni.
1916. g. 23. dec. pēc vācu frontes pārraušanas Mangaļu raj. B. ar savu rotu uzbruka Skangaļu mājām, ienaidnieka ugunī durkļu cīņā iekaroja 3 blindāžas, kur saņēma gūstekņus; nogrieza vācu smagajai baterijai atkāpšanās ceļu, sagūstīja gan to, gan vācu artilērijas štābu.
Dienestu beidzis 1918. g. 20. janv. Atgriezies Latvijā, jau 1918. g. 9. nov. sācis organizēt pašaizsardzības vienības. Piedalījies brīvības cīņās, palicis armijā arī pēc tām. Dienējis Armijas komandiera štābā, tad 4. Valmieras un 9. Rēzeknes kājn. pulkos par bataljona komandieri, pulka štāba priekšnieku. Apbalv. ar TZO IV šķ., Igaunijas Ērgļa ordeņa III šķ. 1939. g. paaugst. par pulkvedi, iecelts par 5. Cēsu kājn. pulka komandieri. 1940. g. no armijas atvaļināts. Strādājis par grāmatveža palīgu rūpnīcā "Stars" Rīgā.
1941. g. 21. janv. apcietināts sakarā ar līdzdalību patriotiskā organizācijā "Latv. Nacionālais leģions". 1941. g. 22. jūn. pārvests uz Astrahaņas cietumu. 1941. g. 22. okt. piespriests nāvessods (KPFSR KK 19. 58-11 d.). Nošauts Astrahaņas cietumā 1941. g. 9. dec.
Papildinformācija:
ET: Roberts Briesma (Kolonelleitnant) apbalvots ar Kotkarist III šķ. (16.11.1933)
http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=240