Andrejs Krustiņš Latvijas armijas formas tērpā Personīgā informācija Dzimis 1884. gada 2. jūlijā Ungurmuižas pagasts, Vitebskas guberņa Miris 1941. gada 16. oktobrī (57 gadi) Noriļska, PSRS, Tautība Latvietis

Militārais dienests Dienesta pakāpe ģenerālis Dienesta laiks 1908 — 1917 1918 — 1919 1919 — 1940 Valsts Krievijas impērija LSPR  Latvija Struktūra sauszemes bruņotie spēki Kaujas darbība Pirmais pasaules karš Krievijas pilsoņu karš Latvijas Brīvības cīņas

Andrejs Krustiņš (*1884. gada 2. jūlijā — †1941. gada 16. oktobrī) bija Latvijas armijas ģenerālis. Latviešu strēlnieku virsnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Pēc Latvijas okupācijas deportēts uz PSRS un nošauts par “dzimtenes nodevību“.

Jaunība un pirmās dienesta gaitas

Andrejs Krustiņš dzimis Ungurmuižas pagasta "Vesetnieku" mājās. Mācījās Ungurmuižas pagasta skolā un Jēkabpils pilsētas skolā. Panevēžas realskolā nokārtoja savvaļnieku eksāmenu. 1905.-1908. gadā mācījās Čugujevas karaskolā, 1908.-1910. gadā dienēja 178. Cēsu kājnieku pulkā Liepājā, 1910.-1915. gadā Penzā.

Pirmais pasaules karš un Krievijas Pilsoņu karš

1916. gada janvārī pēc paša vēlēšanās pārnāca uz 6. Tukuma latviešu strēlnieku bataljonu. Piedalījās kaujās pie Frančiem un Ķekavā, pēc kā paaugstināts par kapteini. Ziemassvētku kauju laikā cīnījās Tīreļpurvā pie Mangaļiem, Skangaļiem un Ložmetējkalna, pēc kā paaugstināts par pulkvežleitnantu. Saņēma Jura krustu ar lauriem. Rīgas operācijas laikā 1917. gada septembrī komandēja 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulku kaujās pie Ikšķiles un Mazās Juglas. Pēc 1917. gada novembra nonāca konfliktā ar lieliniekiem un bija spiests pulku atstāt un devās uz Vitebsku, kur vadīja pulkveža Frīdriha Brieža organizācijas nodaļu. 1918. gada aprīlī-augustā viņš uzturējās Vācijas okupētajā Latvijā un ievāca slepenu informāciju.

Latvijas Brīvības cīņas

Pēc Sarkanās armijas iebrukuma Latvijā 1918. gada decembrī Krustiņš iestājās LSPR armijas 3. latviešu strēlnieku brigādē, kur tika iecelts par štāba priekšnieku. Pēc armijas sakāvēm 1919. gada maijā Valmierā viņu apcietināja un tiesāja Veļikije Luki kara tribunāls. 1919. gada 14. septembrī Krustiņam izdevās pāri frontei aizbēgt uz Latviju, kur viņš iestājās Latvijas armijā un uzņēmās komandēt 8. Daugavpils kājnieku pulku. Piedalījās brīvības cīņās pret Bermonta armiju no Rīgas līdz pat Lietuvas robežai. 1919. gada 21. novembrī viņu paaugstināja par pulkvedi. 1920. gada sākumā ar savu pulku veica sekmīgus uzbrukumus Viļakas, Kupravas un Katlešu virzienā.

Latvijas armijā

1922. gada 1. aprīlī Krustiņš tika iecelts par 3. Latgales divīzijas komandiera palīgu, 1925. gada janvārī par 1. Kurzemes divīzijas komandieri, 22. jūnijā paaugstinot par ģenerāli. Bija Kurzemes apgabala garnizona priekšnieks. 1929. gadā viņš beidza kara akadēmiskos kursus.

Pēc Latvijas okupācijas, kad Latvijas armija tika pārveidota par 24. teritoriālo korpusu, Andrejs Krustiņš kļuva par 183. divīzijas komandieri, bet 1941. gada 9. jūnijā tika arestēts un deportēts uz PSRS. PSRS Augstākās tiesas kara kolēģija Maskavā viņu 1941. gada 29. jūlijā notiesāja uz nāvi. Nāvessods izpildīts 1941. gada 16. oktobrī Noriļskā.

Apbalvojumi

• Jura krusts ar lauriem par kaujām Pirmā Pasaules kara laikā
• Lāčplēša Kara ordeņa III šķira par kaujām Torņakalnā pret Bermonta armiju 1919. gada 3.-10. novembrī
• Lāčplēša Kara ordeņa II šķira par kaujām pie Jelgavas 1919. gada 21. novembrī
• Triju zvaigžņu ordeņa II šķira
• Lietuvas "Vytis" ordeņa I šķiras 3. pakāpe
• Viestura ordeņa I šķira.

********************************************************************

LKOK nr.3/91

Krustiņš, Andrejs

Pulkvedis-leitnants, 8. Daugavpils kājnieku pulka komandieris.

* 1884. g. 2. jūlijā Aiviekstes pagastā.

+ Nošauts 1941. g. 16. oktobrī Noriļskā.

Apbalvots par cīņām 1919. g. 3.-10. novembrī Rīgas frontē.

1919. g. 21. novembrī paaugstināts par pulkvedi un 1925. g. 22. jūnijā par ģenerāli. Kurzemes divīzijas komandieris. Bija Sarkanarmijas 24. teritoriālā korpusa 183. divīzijas komandieris, ģenerālmajora dienesta pakāpē.

1941. g. 9. jūnijā NKVD apcietināts. PSRS Augstākās tiesas kara kolēģija 1941. g. 29. jūlijā Maskavā notiesāja uz nāvi.

     
 
 

KRUSTIŅŠ ANDREJS Nikolaja dēls
8. Daugavpils kājn. pulka komandieris, pulkvedis-leitnants.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1884. g. 2. jūl. Aiviekstes pag. Vesetniekos. Beidzis Panevēžas reālskolu.

Iestājies Krievu armijā, 1908. g. beidzis Čugujevas karaskolu un turpinājis dienestu 178. Cēsu kājn. pulkā Liepājā. 1. pasaules kara sākumā ieskaitīts 99. kājn. rezerves bataljonā Penzā. 1916. g. janv. pēc paša vēlēšanās pārnācis uz 6. Tukuma latv. strēln. bataljonu. Piedalījies kaujās pie Frančiem, Ķekavā, pie Mangaļiem un Skangaļiem Tīreļpurvā, Ložmetējkalna, kā arī 1917. g. aug. pie Ikšķiles un Juglas. Sasniedzis apakšpalkavnieka pak. Apbalv. ar daudziem kauju ordeņiem, Jura krustu ar lauriem ieskaitot. Pēdējās kaujās Vidzemē komandējis pulku. Armijai sabrūkot, bijis spiests pulku atstāt, ticis lielinieku vajāts.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. okt., uzņēmies 8. Daugavpils kājn. pulka komandēšanu, varonīgi atsitis pirmos bermontiešu triecienus, pēc Rīgas atbrīvošanas vajājis vāciešus līdz pat Lietuvas robežai. 1919. g. 21. nov. paaugst. par pulkvedi.

Ar LKO III šķ. apbalv, par to. ka 1919. g. 3.-10. nov., komandēdams 8. Daugavpils kājn. pulku, spēcīgā ugunī uzbruka lielā pārspēkā esošam ienaidniekam un, neskatoties uz sīvu pretošanos, sakāva to; caur Skulti un Tiriņmuižu apgāja Torņakalnu no rietumiem un veicināja visas Rīgas atbrīvošanu.

LKO II šķ. piešķirta par to, ka 1919. g. 21. nov. kaujā pie Jelgavas atkal sakāva ienaidnieka pārspēku un apgāja pilsētu no ziemeļrietumiem; mūsu rokas krita bagātīgas trofejas, bet ienaidnieks sāka atkāpties visā frontē.

1920. g. janv.-febr. vadījis savu pulku kaujās Ziemeļlatgalē, veicis sekmīgus uzbrukumus Viļakas, Kupravas un Katlešu virzienā. 1922. g. 1. apr. iecelts par 1. Latgales divīzijas komandiera palīgu.

1925. g. janv. iecelts par 1. Kurzemes divīzijas komandieri. 22. jūn. paaugst. par ģenerāli. Kurzemes apg. garnizona priekšnieks. 1929. g. beidzis kara akadēmiskos kursus. Piešķirta Kalkūnes dārzniecība pie Grīvas. Apbalv. ar TZO II šķ., Lietuvas "Vytis" ordeņa I šķ. 3. pak.

Padomju okupācijas gadā represēts. 1941. g. 9. jūn. arestēts. Piespriests nāvessods. Nošauts 1941. g. 16. okt. Noriļskā.

Papildinformācija:

LK 1939(229): Biogrāfija.

LK 1939(257): Apbalv. ar Viestura ordeņa I šķ.

http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=830