Eduards Bērziņš Personīgā informācija Dzimis 1894. gada 7. februārī Krievijas Impērija, Rīga (tagad  Latvija) Miris 1938. gada 1. augustā (44 gadi) Krievijas PFSR, Maskava (tagad  Krievija) Tautība latvietis

Militārais dienests Dienesta laiks 1915. — 1917. 1917. — 1922. Valsts Krievijas Impērija Krievijas PFSR Struktūra sauszemes bruņotie spēki Kaujas darbība Pirmais pasaules karš Krievijas pilsoņu karš Izglītība Berlīnes mākslas akadēmija

Eduards Bērziņš (07.02.1894.-01.08.1938. vai 03.09.1940) bija latviešu izcelsmes padomju militārais un saimnieciskais darbinieks. Pirmais Kolimas Gulaga sistēmas priekšnieks un pirmais Daļstroj tresta priekšnieks.

Biogrāfija

Eduards Bērziņš dzimis 1894. gada 7. februārī, Rīgā. Beidzis Cēsu pilsētas skolu. Mācījies Freiburgas mākslas skolā un no 1912. līdz 1914. gadam, studējis Berlīnes mākslas akadēmijā. Vācijā aprecējies ar latviešu mākslinieci Mirdzu Mittenbergu. Īsi pirms 1.p.k. sākuma atgriežas Rīgā. 1915. gadā mobilizēts armijā. Ieskaitīts 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulkā. Par nopelniem kaujās apbalvots ar Sv. Jura krustu. Pēc Oktobra revolūcijas kļūst par Latviešu strēlnieku divīzijas, 1. vieglās artilērijas diviziona komandieri.

1918. gadā iestājas boļševiku partijā un tiek nosūtīts uz Maskavu. Tur kļuvis par padomju valdības apsardzes priekšnieku, palīdzējis novērst kreiso eseru dumpi un atklājis angļu aģenta Brūsa Lokarta nodomu iznīcināt vairākus boļševiku partijas līderus. Šajā laikā, pamatā Rietumeiropā, ticis dēvēts par Dzelzs boļševiku. Krievijas pilsoņu kara laikā piedalījies kaujās sarkanās armijas sastāvā Rietumu, Dienvidrietumu un austrumu frontē. Strādājis padomju drošības iestādēs.

1930. gadu sākumā vadījis Višeras celulozes un papīra kombināta celtniecību Ziemeļurālos. Bērziņa vadībā kombināta celtniecība pabeigta triecientempā - 15 mēnešos. 1931. gada 13. novembrī tiek dibināts tālo austrumu apgūšanas trests Daļstroj, kas kļūst par PSRS lēģeru sistēmas aizmetni. Par šī tresta pirmo vadītāju tiek iecelts Eduards Bērziņš. 1932.gada 19.janvārī Maskavā tiek izdota slepena pavēle, kas paredz “Daļstroj” vajadzībām nākamajā gadā izveidot 40 tūkstošus lielu ieslodzīto kontingentu. 1. aprīlī nodibināja Ziemeļaustrumu labošanas darbu nometni ar centru Magadanā. Arī šīs nometnes priekšnieks bija pakļauts tieši Bērziņam. Lai viņš varētu operatīvi pārvietoties pa pakļauto teritoriju, Bērziņam piešķirts kuģis “Zvezda”, lidmašīna un starptautiskas klases dzelzceļa vagons. Ikdienā pārvietojies ar Rolls Royce automašīnu. 1935. gadā, par ieguldījumu Kolimas reģiona attīstībā, Bērziņam piešķirts Ļeņina ordenis.

1937. gada nogalē Eduards Bērziņš tiek izsaukts uz Maskavu, kur 19. decembrī tiek arestēts dzelzceļa stacijā netālu no Maskavas. Bērziņam tiek inkriminēta Trockistu organizācijas vadība Kolimas novadā un spiegošana Japānas un Lielbritānijas labā. Tiek atzīts par vainīgu un nošauts 1938. gada 1. augustā, pēc citiem datiem 1940. gada 3. septembrī. 1988. gadā Eduardam Bērziņam Magadanas centrā ir uzstādīts piemineklis.

***************************************

Bērziņš, Eduards (07.02.1894.-01.08.1938. vai 03.09.1940.)

- padomju militārais un saimnieciskais darbinieks, pirmais Kolimas koncentrācijas nometņu sistēmas priekšnieks.
_______________________________________________________________________________

Eduards Bērziņš ir dzimis 1894.gada 7.februārī Rīgā. Beidza Cēsu pilsētas skolu un Freiburgas mākslas skolu Vācijā. No1912. līdz 1914.gadam studēja Berlīnes Mākslas akadēmijā. 1914.gadā Bērziņš atgriezās Rīgā. 1915.gadā viņu iesauca armijā - 4.Vidzemes latviešu strēlnieku pulkā. Pēc Krievijas Oktobra revolūcijas bija Latviešu strēlnieku divīzijas 1. vieglās artilērijas diviziona komandieris.

1918.gadā Bērziņš iestājās boļševiku partijā un viņu nosūtīja uz Maskavu apsargāt valdību. Viņš kļuva par apsardzes priekšnieku un palīdzēja novērst kreiso eseru dumpi, kā arī atklāt angļu aģenta Brūsa Lokarta nodomu iznīcināt boļševiku partijas vadību. Par šiem nopelniem Bērziņš tika apbalvots ar zelta pistoli. Rietumeiropā Bērziņu dēvēja par dzelzs boļseviku.

Krievijas Pilsoņu kara laikā Bērziņš piedalījās kaujās Sarkanās armijas sastāvā Rietumu, Dienvidrietumu un austrumu frontē. Strādāja Padomju Krievijas drošības iestādēs. 30.gadu sākumā vadīja Višeras celulozes un papīra kombināta celtniecību Ziemeļurālos. Bŗziņa vadībā šo rūpniecības uzņēmumu uzcēla triecientempā - piecpadsmit mēnešos.

Bērziņš PSRS vēsturē zināms kā Krievijas ziemeļaustrumos izveidotā valsts tresta “Daļstroj”, kas ir aizmetnis PSRS ieviestajai lēģeru sistēmai, pirmais vadītājs. “Daļstroj” dibināja 1931.gada 13.novembrī. Divas dienas iepriekš boļševiku centrālkomiteja pieņēma speciālu lēmumu, ko parakstīja Staļins. Tajā teikts: “Lai forsētu zelta ieguvi Kolimas upes augštcē, izveidot speciālu trestu, kas pakļaujas tieši centrālkomitejai” 1932.gada 19.janvārī Jagoda parakstīja slepenu pavēli, kas paredzēja “Daļstroj” vajadzībām nākamajā gadā izveidot 40 tūkstošus lielu ieslodzīto kontingentu. 1. aprīlī nodibināja Ziemeļaustrumu labošanas darbu nometni ar centru topošajā Magadanā. Arī šīs nometnes priekšnieks bija pakļauts tieši Bērziņam. Lai viņš varētu operatīvi pārvietoties pa pakļauto teritoriju, Bērziņam piešķīra kuģi “Zvezda”, lidmašīnu un starptautiskas klases dzelzceļa vagonu.

1935.gadā par pašaizliedzīgu darbu Kolimas novada apguvē, Bērziņam piešķīra Ļeņina ordeni, bet 1936.gadā laikraksts “Pravda” dižojās: “Nekad, pat vislielākā kapitālistiskā zelta drudža laikos, visa Aļaska nedeva tik daudz zelta, cik šajā gadā deva jaunais Kolimas zelta rajons. Bet deva tas ne mazāk par 33 tonnām ķīmiski tīra zelta.” 1940.gadā zelta ieguve tika kāpināta jau līdz 80 tonnām. Novadā ar skarbo klimatu, kur ziemā gaisa temperatūra noslīd līdz 70 grādiem zem Celsija, ieguva ne tikai zeltu, bet arī urānu, ogles, kokmateriālus un citas dabas resursus.

“Daļstroj” vergu skaits gadu no gada pieauga līdz pat Otrā pasaules kara sākumam. Tā 1933.gadā valsts trests nodarbināja 27 930 ieslodzīto, 1937.gadā - 80 258, bet 1940. gadā - jau 176 685 cilvēku.

Līdz 1938. gadam valsts trests atradās tiešā PSRS Darba un aizsardzības padomes pakļautībā. Tad “Daļstroj” pārveidoja pat Tālo Ziemeļu celtniecības galveno pārvaldi, kas pakļauta PSRS Iekšlietu tautas komisariātam. Tikai 1953.gadā “Daļstroj” pārsgāja PSRS Metalurģiskās rūpniecības ministrijas pakļautībā.

1937.gadā Bērziņu izsauca uz Maskavu un 19.decembrī Aleksandrovas stacijā netālu no Maskavas arestēja. Viņam inkriminēja trockistu organizācijas vadību Kolimas novadā. Vēl cits apsūdzības punkts - spiegošana par labu Japānai un Lielbritānijai. Pēc vieniem datiem Bērziņš nošauts 1938.gada 1. augustā, pēc citiem - 1940.gada 3.septembrī.

1988.gadā Magadanas centrā uzstādīja Bērziņam veltītu pieminekli. Sabrūkot PSRS, šis piemineklis kļuva par strīdus ābolu starp vietējiem komunistiem un tā saucamajiem demokrātiem. Pēdējie vēlējās, lai pieminekli novāktu, bet komunistiski noskaņotās aprindas to nepieļāva. 

Informācija citās enciklopēdijās:

Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 1. sējums, 219 lpp.

Latvijas padomju enciklopēdija. 1.sējums, 763.lpp.

Enciklopēdiskā vārdnīca. 1. sējums, 84.lpp.

Literatūra:

Bērziņš, V. Latviešu strēlnieki - drāma un traģēdija. Rīga, Latvijas vēstures institūta apgāds, 1995. 129.lpp.

Medenis, Dz. Latvietis - “Daļstroj” priekšnieks. Vakara Ziņas,1997.10.04.

Костериин А., Эдуард Берзин. : Докум. Повестью. В кн. Костерин, А. По таежным тропам. Москва, 1964.

http://www.historia.lv/alfabets/B/BE/berzins_eduards/berzins_eduards.htm