Andrejs Auzāns

Vikipēdijas raksts

Andrejs Auzāns

Personīgā informācija
Dzimis	1871. gada 4. aprīlī Krievijas Impērija
Miris	1953. gada 23. martā (81 gads) Apvienotā Karaliste
Tautība	Latvietis

Militārais dienests
Dienesta pakāpe	ģenerālis
Struktūra	armija
Kaujas darbība	Krievu-japāņu karš, Pirmais pasaules karš, Krievijas pilsoņu karš
Cits darbs	zinātnieks, pasniedzējs, publicists

Andrejs Auzāns (1871. gada 4. aprīlis — 1953. gada 23. marts) bija latviešu ģenerālis, zinātnieks. Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris.

Biogrāfija

Dzimis Pļaviņu pagastā "Bormaņu" saimniecībā, lauksaimnieku ģimenē. Pirmo izglītību ieguvis Kokneses un vēlāk Vietalvas pagastskolās. No 1890. līdz 1893. gadam mācījās Pleskavas mērnieku skolā, bet pēc tam, 1903. gadā uzsācis mācības kara topogrāfu skolā, kuru pabeidza 1895. gadā. Pēc tam, kā podporučiks, dienēja Somijā. No 1896. gada bija topogrāfijas daļas virsnieks pie Sanktpēterburgas. 1900. gadā iestājies ģenerālštāba akadēmijā, kuru absolvēja 1903. gadā (iegūstot kapteiņa pakāpi).

1905. gadā Auzāns pabeidza praktisko kursu ģeodēzijā un astronomijā pie galvenās astronomijas observatorijas Pulkovā un tika ieskaitīts Krievijas armijas ģenerālštābā. Piedalījies Krievu-japāņu karā. Pēc tam darbojās kā virsnieks, topogrāfs un ģeodēzists Igaunijā, Somijā, Mandžūrijā, kā arī Turkmenistānā. Vadījis arī vairākas astronomiskās ekspedīcijas. 1907. gadā paaugstināts par apakšpulkvedi. No 1907. līdz 1910. gadam bija astronoms Čardžujas starptautiskajā observatorijā, bet no 1911. līdz 1916. gadam bija Taškentas observatorijas priekšnieks. 1911. gadā tika paaugstināts par pulkvedi. No 1914. gada bija Krievijas impērijas Zinātņu akadēmijas seismoloģijas komisijas loceklis.

Nodibinoties Latviešu strēlniekiem, no 1916. gada septembra bija 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulka bataljona komandieris, bet vēlāk iecelts par 2. Latviešu strēlnieku brigādes komandieri, kuru vadīja Ziemassvētku un vēlākajās Janvāra kaujās. Pēc tam viņu 1917. gadā iecēla par Krievijas galvenā štāba ģeodēzijas-topogrāfijas daļas priekšnieku. Paaugstināts par ģenerālmajoru. Šajā amatā viņš strādāja arī Sarkanajā armijā līdz 1920. gadam. No 1921. gada strādāja Sarkanās armijas akadēmijā, kā pasniedzējs.

1923. gadā atgriezies Latvijā. Iestājies Latvijas armijā, kur ieguva ģenerāļa pakāpi. Ieņēma amatu Kara padomē, bet no 1927. gadā kļuva par Latvijas armijas galvenā štāba topogrāfijas daļas priekšnieku. Bez tam bija arī kara zinību pasniedzējs Kara skolā. Viņš bija arī Latviešu strēlnieku biedrības priekšnieks, strēlnieku vēstures redakcijas loceklis. Sarakstījis vairākus darbus par topogrāfiju, militāro vēsturi un citām tēmām.

Pēc Latvijas okupācijas nesadarbojas ne ar padomju, ne arī nacistu varu. 1944. gadā ar ģimeni izbrauc uz Vāciju, bet 1948. gadā emigrēja uz Apvienoto Karalisti. 1953. gada 23. martā Andrejs Auzāns mirst, apbedīts Stokportā.

Dienesta laikā apbalvots ar Jura ordeni (IV šķira), Vladimira ordeni (IV, II šķiras), Staņislava ordeni (III, II šķiras), Annas ordeni (III, II šķiras), Triju Zvaigžņu ordeni (II šķiera), kā arī ar citiem apbalvojumiem. Andrejs Auzāns bija latviešu studentu korporācijas Fraternitas Vesthardiana goda filistrs.

Ārējās saites

********************************************************************

Auzāns Andrejs, ģenerālis, dz. 4.4.1871 Pļaviņu pag., mācījies Kokneses un Vietalvas pag. skolā, 1890-93 Pliskavas mērn. skolā, 1893-95 kaŗa topografu skolā, 1900-03 ģenerālštāba akadēmijā, 1905 pabeidzis prakt. kursu ģeodaizijā un astronomijā pie galv. astronom. observātorijas Pulkovā un ieskaitīts Krievijas armijas ģenerālštābā. Pēc tam A. kalpoja kā virsnieks, tipografs, ģeodaizists un astronoms Igaunijā, Somijā, Mandžūrijā, Turkestānā, un vadīja vairākas astronomiskas ekspedīcijas; 1907-10 astronoms Čardžujas starpt. observātorijā; 1911-16 Taškentas observātorijas priekšnieks. 1916 kā ģenerālštāba pulkvedis bij 7. Bauskas strēln. pulka bataljona komandieris, vēlāk brigādes kom.; piedalījās 1916 aug. Ķemeŗu-Smārdes rajona kaujās; tā paša g. oktōbrī iecelts par 2. brigādes komand., ko vadīja 1916 Ziemsvētku un 1917 janv. kaujās Tīreļu purvā un Ložmetēju kalna rajonā. Pēc tam A. iecēla par Krievijas galvenā štāba ģeod.-topografijas daļas priekšnieku, kur viņš nostrādāja līdz 1920; 1923 atgriezās Ljā, kur ieņēma kaŗa padomes locekļa amatu, bet 1927 iecelts par galvenā štāba topografijas daļas priekšn.; darbojās ari kā pasniedzējs kaŗa skolā, virsnieku un kaŗa topografu kursos. Sarakstījis zinātniskus darbus, kas iespiesti krievu un latv. period. izdevumos un atsevišķi. Krieviski: Astronomiskie novērojumi Pamīros; Semirečenskas chronometriskā ekspedīcija; Atronomiski novērojumi Aizkaspijas apgabalā u. c.; latv.: Lielais pasaules kaŗš rietumu frontē; Lekcijas par topografiju; Komētu un planētu novērojumi u.c. Apbalvots ar visiem krievu kaujas ordeņiem līdz Vladimira 3.pakāpei, par 1917 janv. kaujām paaugstināts par ģenerāli.

Latviešu konversācijas vārdnīca. 1.sējums, 1348.-1350. sleja.

http://www.historia.lv/alfabets/A/AU/auzans_andrejs/encik/auzans_lkv.htm

Latvju strēlnieki

Andrejs Auzāns

Vikipēdijas raksts

Biogrāfija

Ārējās saites