Latvju strēlnieki

Virsnieku zaudējumi kopā abās brigādēs gandrīz vienādi; bet kritušo virsnieku 2. brigādē turpat divas reizes vairāk kā 1. brigādē, turpretim kritušo kareivju skaits 2. brigādē par 221, ievainoto un kontuzēto skaits par 600 mazāks kā 1. brigādē.
          Ja mūsu rīcībā būtu arī 1. latviešu strēlnieku brigādes ārstu saraksti, tad droši vien arī 1. brigādes Ziemassvētku kauju zaudējumi izrādītos labu tiesu mazāki, tāpat kā tas bija ar 2. latviešu strēlnieku brigādi, un abu brigāžu zaudējumu starpība nebūtu tik liela.
          Sacītā pareizību pa daļai apstiprina arī tas: 2. Rīgas latviešu strēln. pulka kaujas žurnālā (krāj. «Latviešu Strēlnieki» 1314. lap. p.) teikts: 5. janvāra zaudējumi (krituši 28, ievainoti 250, kontuzēti 26, pazuduši 99) parādīti daudz mazāki kā brigādes aprakstā, tā tad jādomā arī mazāki, kā VI Sibīrijas korpusa sarakstā.
          4. latviešu pulka zaudējumi visā 1916. g. decembra mēnesī (no 13. dec. līdz 13. janv. jaunā st.) uzrādīti kaujas žurnālā (krāj. «Latviešu Strēlnieki» 461. lap. p.) daudz mazāki (krituši, .'' pazuduši un ievainoti 440 kareivju), kā brigādes aprakstā; 5. janvāri vien krituši, ievainoti un pazuduši 699 kareivji. Parasti gan kaujas žurnālos uzrādītie zaudējumi lielāki, nekā tie patiesībā ir.
          Tagad apskatīsim Ziemassvētku kauju zaudējumus procentuāli.
          Pēc ziņām, kādas rodam VI Sibīrijas korpusa kauju aprakstā, Ziemassvētku uzbrukumā piedalījās :
                      1.  latviešu strēlnieku brigāde — 5919 durkļu
                      2.       „          „             „               — 6240   „
          Tā tad 2. brigādes kaujas sastāvs bija apmēram par 5 % lielāks kā 1. brigādes sastāvs.
          Saskaņā ar brigādes ārsta ziņām 2. latviešu brigādē kopā ar aizmugures daļām Ziemassvētku kauju laikā bija 235 virsnieki un 11308 kareivji . Kāds bija 1. latviešu brigādes kopējais virsnieku un kareivju skaits, ziņu nav, bet var pieņemt, ka 1. brigādē kopā ar aizmugures daļām apaļos skaitļos bija vairāk kā 200 virsnieku un 10.000 kareivju. Pieturoties šiem skaitļiem, atradīsim, ka latviešu strēlnieku zaudējumi Ziemassvētku kaujās procentuāli bija:
                                                                                       1. latviešu                          2. latviešu
                                                                                            brigāde                            brigāde
                          virsnieki :   krituši                                    5,0 %                                   7,7%
                                               ievainoti un kontuzēti .       24,5%                                 17,4%
                                               pazuduši                                1,3%                                   0,9%
                           kareivji :     krituši                                     5,6%                                   3,2%
                                               ievainoti un kontuzēti          19,0%                                11,5%
                                               pazuduši                                4,0%                                   4,0%

          Kritušo virsnieku procents 1. brigādē drusku mazāks kā kritušo kareivju procents: ievainoto un kontuzēto virsnieku procents labu tiesu lielāks kā ievainoto un kontuzēto kareivju procents. 2. latviešu brigādē kritušo virsnieku procents 2 1 /2 reizes un ievainoto un kontuzēto virsnieku procents 1 1 /2 reizes lielāks kā kritušo, ievainoto un kontuzēto kareivju procents.
          Ar labo ārstēšanu, īpaši latviešu strēlnieku lazaretē no ievainojumiem mira neliels procents . Daļa smagi ievainoto vēl kaujas laikā mira pārsienamos punktos vai ceļā uz tiem; viņus pieskaitīja kritušajiem. Pazudušo lielais vairums nokļuva vācu gūstā un pēc kara atgriezās dzimtenē.
          Kop savelkot — latvju tautas zaudējumi Ziemassvētku kaujās apaļos skaitļos bija pie 1000 cilvēku .
          Pieskaitot arī latviešu strēlnieku rezerves bataljonu, kurā Ziemassvētku kauju laikā bija ap 300 virsnieku un 15.000 kareivju, noskaidrosim, ka Ziemassvētku kauju zaudējumi bija ap 2,7% no visiem latviešu strēlniekiem, kas šo kauju laikā atradās aktīvos pulkos un rezerves bataljonā.
          Tā tad pilnīgi nepamatotas jau 1917. gadā palaistās baumas par latvju tautas iznīcināšanu Ziemassvētku kaujās. Zaudējumi bija ievērojami, bet nebija mazi arī mūsu tautas ieguvumi.
          Vislielākie zaudējumi bija 5. janvāri, īpaši tajās vienībās, kur kaujai nebija sekmju .
          1. latviešu brigādē visu Ziemassvētku kauju laikā bija krituši, ievainoti un pazuduši 62 virsnieki un 2857 kareivji, pirmajā kaujas dienā, 5. janvāri, vien 53 virsnieki un 2274 kareivji.
          Visvairāk virsnieku zaudēja 1. Daugavgrīvas pulks: kritušus — 3, ievainotus un kontuzētus — 15, pazudušus — 2, kopā — 20 virsniekus; tad 3. Kurzemes pulkā; krituši  — 3, ievainoti un kontuzēti 10, pazudis 1; vismazāk 4. Vidzemes pulkā: ievainoti 7 virsnieki. Cietušo kareivju skaits vismazākais bija 1. pulkā (591), pārējos pulkos gandrīz vienāds — ap 700 kareivju.
          Triecienā pret vācu pirmo līniju 1. latviešu brigādes zaudējumi bija niecīgi. 1. Daugavgrīvas pulks pārrāva straujā triecienā ienaidnieka pirmo nocietinājumu līniju gandrīz bez zaudējumiem. Ar niecīgiem zaudējumiem vācu aizmugurē iesoļoja arī 3. Kurzemes pulka 1. bataljons, 2. Rīgas un 4. Vidzemes pulks.
          Sāpīgus zaudējumus šie pulki cieta sturmējot vācu blokmājas, baterijas un stabu mītnes Mangaļu-Skangaļu rajonā, bet īpaši lieli viņu zaudējumi bija atkāpjoties 5. janvāra vakarā.
          Vislielākos zaudējumus 5. janvāri cieta 3. Kurzemes pulka II b-na 5., 6. un 8. rota un pulka sapieru un kājnieku izlūku komanda. Šīs vienības izveidoja 1. latviešu brigādes labo uzbrucēju kolonu un devās triecienā apmēram stundu vēlāk par kreiso kolonu. Pēdējā ietilpa 1. Daugavgrīvas pulks ar 3. Kurzemes pulka I bataljonu. Labās kolonas uzbrukums ienaidniekam nebija vairs pēkšņs. Vāci saņēma uzbrucējus ar sakoncentrētu, iznīcinošu ložmetēju un artilērijas uguni, un rotām izdevās sasniegt tikai vācu stiepļu aizžogojumus.
          Pulka kaujas žurnālā (skat. krājumu «Latviešu Strēlnieki» 1919.-20. lap. p.) par šo uzbrukumu rakstīts, ka no 6. un 8. rotas un 5. rotas pus rotas ierindā palika tikai 150 kareivju un no 13 virsniekiem tikai 5. Tā tad no 3. Kurzemes pulka 5. janvāra zaudējumiem, kas uzrādīti tabulā, lielākā daļā radās šā pulka II bataljona nelaimīgajā uzbrukumā 5. janvāra rītā.
          Kādi bija 3. pulka I bataljona zaudējumi 5. janvāri ziņu trūkst; nav arī pilnīgi noteiktu ziņu par minētā pulka zaudējumiem laikā no 6. līdz 14. janvārim. Zināms tikai, ka kurzemnieku zaudējumi 7. janvāra uzbrukumā Ložmetēju kalnam 2. latviešu brigādes sastāvā bija 7 krituši un 11 ievainoti kareivji .
          2. latviešu strēlnieku brigādē Ziemassvētku kaujās vislielākie virsnieku zaudējumi bija 5. Zemgales pulkā. Krituši 6, ievainoti un kontuzēti 16. Pārējos pulkos cietušo virsnieku skaits: 6. pulkā 13 un 7. pulkā 12, bet 8. pulkā — 14.
          Cietušo kareivju skaits 2. brigādē vislielākais 8. pulkā 109 (599 ievainoti, kontuzēti, pazuduši, 110 krituši).
          Vismazākais kareivju zaudējumu skaits 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulkā, lai gan šis pulks uzbrukuma laikā vienmēr virzījās brigādes priekšgalā. Tā tas bija 5. janvāra rītā, sturmējot vācu 1. nocietinājumu līniju; tā tas bija naktī no 6. uz 7. janvāri, uzbrūkot Ložmetēj kalnam no aizmugures; tā tas bija naktī no 8. uz 9. janvāri, izdarot uzbrukumu pāri Lielupei flangā un aizmugurē vācu daļām, kas aizstāvēja pozīcijas Lielupes kreisajā krastā.
          Nav ziņu, kādi tieši bija 7. Bauskas pulka zaudējumi kauju atsevišķos posmos. No pulku ziņojumiem un aprakstiem vienīgi redzam, ka triecienā pret vācu 1. līniju bauskēnieki zaudējuši 5 virsniekus un ap 200 kareivjus, kritušus un ievainotus.
          Tālākie 7. pulka zaudējumi bija visvairāk 3. un 7. rotā; tās līdz ar 6. un 8. latv. pulka rotām, atsitot atkārtotos niknos vācu pretuzbrukumus, aizstāvēja 2. latviešu strēlnieku brigādes pārrāvumu no 5. līdz 8. janvārim.
          8. Valmieras latv. strēln. pulkā vislielākais kritušo skaits bija 5. rotā. Tā uzbrukuma laikā vācu 1. nocietinājumu līnijai bija novirzījusies par daudz uz labo pusi un smagi cieta vācu flankējošā ugunī no Ložmetēj kalna puses. Visumā 6., 7. un 8. latviešu strēln. pulka Ziemassvētku kauju zaudējumi būtu daudz mazāki, ja kauja nebūtu ievilkusies, tāpēc ka krievu 3. Sibīrijas divīzijas un 6. sevišķās brigādes uzbrukumi pa labi 2. latv. strēln. brigādei nesekmējās un 1. latviešu strēln. brigādes un 14. Sibīrijas divīzijas, sākumā ļoti sekmīgos uzbrukumus pa kreisi 2. latv. strēln. brigādei, vāci likvidēja jau pirmajā kaujas dienā.
          5. Zemgales latviešu strēlnieku pulks gandrīz visus savus Ziemassvētku kauju zaudējumus ieguva nesekmīgajā uzbrukumā 5. janvāra rītā. Nav noskaidroti zemgaliešu neveiksmes iemesli. Spriežot pēc vācu aprakstiem un atsevišķu kauju dalībnieku liecībām , jādomā, ka pulks ar uzbrukumu nokavējās, trieciens nebija vairs pēkšņs un ienaidnieks uzbrucēju kolonas viegli varēja iznīcināt. Daži 5. pulka bijušie strēlnieki, to starpā pulka adjutants kapteinis Jānis Lerche, šo iemeslu noteikti noraida.
          Neparasts lielais zudušo skaits Ziemassvētku kaujās abās latviešu brigādes 858 cilvēki. Tas laikam tāpēc, ka kaujas norisinājās ienaidnieka aizmugurē, segtā apvidū, cīna bija sevišķi sīva, blokmājas vairākas reizes pārgāja no vienām rokām otras. Pie tam abi ienaidnieki kaujās plaši lietoja apgājienus. Viegli saprotams, ka gūstekņu skaits kā vienā, tā otrā pusē tādos apstākļos bija krietns.
          Pēc vācu ziņām viņi 5. janvārī Mangaļu rajonā atņēmuši krieviem 3 ložmetējus un saņēmuši gūstā 500 vīru. Pēc kaujas uz vietas saskaitījuši ap 800 kritušo krievu karavīru.
          Vācieši savos aprakstos latviešus no krieviem nešķiroja, tāpēc minētie kritušie un gūstekņi varēja būt no 9. un 10. Sibīrijas str. pulka, kā arī 1. latviešu strēlnieku brigādes pulkiem. 9. un 10. Sibīrijas pulka kopējie zaudējumi 5.—11. janvāri, ieskaitot virsniekus, bija 195 krituši un 1007 ievainoti, kontuzēti un pazuduši.
          Šajos zaudējumos ietilpst ne mazums 10. Sibīrijas pulka III b-na karavīru, kas pie Mangaļiem necīnījās, bet aizstāvēja no 5. līdz 8. janvārim vāciem atņemtās pozīcijas Maztīreļa purvā. Nebija mazi arī 10. Sibīrijas pulka pārējo triju bataljonu un 9. Sibīrijas pulka zaudējumi laikā no 8. līdz 10. janvārim, uzbrūkot Kalnciema pozīcijām gar Lielupes labo krastu. Visus tos atskaitot no tikko minētajiem 195 kritušiem un 1007 ievainotiem un pazudušiem, mēs dabūtu labu tiesu mazāku skaitli par vācu 5. janvāri Vangaļu rajonā saskaitītiem 1300 kritušiem un sagūstītiem. No tā jāsecina, ka ne mazums no minētiem 500 gūstekņiem un 800 kritušiem piederēja 1. latviešu strēlnieku brigādes pulkiem.
          Krievu zaudējumi procentuāli mazāki par latviešu zaudējumiem.
          3. un 14. Sibīrijas divīzijas visu astoņu pulku un 4. Sibīrijas divīzijas 16. pulka kopējie zaudējumi Ziemassvētku kaujās bija:

                       virsnieki: krituši............................................. 30
                                       ievainoti un kontuzēti....................115
                                       pazuduši ..........................................15

                       kareivji: krituši                                            1091
                                       ievainoti un kontuzēti .................5290
                                       pazuduši .....................................2250

          Salīdzinot šos skaitļus ar latviešu 1. un 2. brigādes kopējiem zaudējumiem un ievērojot krievu pulku sastāvu (1 pulkā — 4 bataljoni), kas bija aptuveni divas reizes lielāks par latviešu pulku sastāvu (1 pulkā — 2 bataljoni) , varam spriest, ka krievu zaudējumi procentuāli bija labu tiesu mazāki par latviešu zaudējumiem. Tas arī saprotams, jo kauju smagums gulās uz latviešiem.
 
          Visumā

          VI Sibīrijas korpusa kopējie Ziemassvētku kauju zaudējumi, ieskaitot abas latviešu brigādes un 4. Sibīrijas divīzijas 16. Sibīrijas strēlnieku pulku, bija:

                       virsnieki: krituši............................................. 58
                                         ievainoti un kontuzēti ..................205
                                         pazuduši ........................................20

                       kareivji : krituši ...........................................1945
                                        ievainoti un kontuzēti................. 7928
                                        pazuduši .....................................3345

          Tā tad kritušo, ievainoto, kontuzēto un pazudušo kopējais skaits 13501 cilvēks.
          Par II Sibīrijas un XLIII armijas korpusa zaudējumiem Ziemassvētku kaujās manā rīcībā ziņu nav; tie bija nesalīdzināmi mazāki kā VI Sibīrijas korpusā.
          No II Sibīrijas korpusa pulkiem daudz maz nopietnāki kaujās piedalījās vienīgi 5. Sibīrijas divīzijas pulki, bet XLIII armijas korpusa iecirknī 6. sevišķā kājnieku brigāde.
          Salīdzinot Ziemassvētku kaujas ar 1916. g. jūlija kaujām Rīgas frontē , mēs redzam, ka Ziemassvētku kauju zaudējumi nebija daudz lielāki par jūlija kauju zaudējumiem, bet ieguvumu ziņā, kā materiāli, tā it sevišķi morāliski, visai ievērojami.

                    Janvāra kauju upuri

          Janvāra kaujas norisinājās Lielupes abos krastos 1917. gadā no 23. līdz 31. janvārim. Labajā krastā kaujās piedalījās pastiprinātais VI Sibīrijas korpuss, kurā blakus 3. un 14. Sibīrijas str. divīzijai ietilpa 4. Sibir. str. divīzijas 16. Sibīrijas str. pulks, 38. kājnieku divīzija, 1. latviešu brigāde un 2. latv. brigādes 5. Zemgales un 6. Tukuma pulks.
          Lielupes kreisajā krastā cīnījās XLIII armijas korpusa 110. kājnieku divīzija un korpusam piedalītā 2. latviešu strēln. brigāde ar savu 7. Bauskas un 8. Valmieras pulku.
          Janvāra kaujās uzbrucēji bija vācieši; viņi sagrupējuši Jelgavas-Kalnciema rajonā lielākus spēkus, pielika visas pūles, lai mums atņemtu Ziemassvētku kaujās pazaudētās pozīcijas un pēc tam atspiestu mūs Rīgas virzienā.
          Par krievu pulku zaudējumiem janvāra kaujās ziņu nav, bet par 1. latviešu brigādi ziņas nepilnīgas. Pilnīgi noteiktas ziņas ir vienīgi par 2. latv. strēln. brigādi: Tās atrodamas ārstu sarakstos 6. aktī, kas glabājas Latviešu veco strēlnieku biedrības arhīvā.
          Apstāsimies tuvāk vispirms pie 1. Latv. strēln. brigādes zaudējumiem. Ziņas par 1. Daugavgrīvas, 2. Rīgas un 3. Kurzemes pulku atrodam šo pulku kaujas žurnālos un tās sniedzam tabulā.

                   Janvāra kauju zaudējumi:

          Par 4. Vidzemes pulka zaudējumiem kauju žurnālā tikai teikts, ka 25. janvāra pretuzbrukumā Maztīreļa purvā šinī pulkā krituši, ievainoti un pazuduši:
                       virsnieki ................................ 12
                       kareivji .................................. 884

          Pēc šīm ziņām nevaram konstatēt, cik tieši 25. janvāra kaujā 4. Vidzemes latv. strēln. pulkā kritušu, ievainotu un cik pazudušu virsnieku un kareivju. Vienīgi redzams, ka virsnieku kopējais zaudējumu skaits bija — 12, kareivju — 884.
          Tāļāk tanī pašā kauju žurnālā lasām, ka 4. Vidzemes latv. str. pulka zaudējumi 30. un 31. janvāra pretuzbrukumā bija:
                                   virsnieki: ievainoti ..........................................3
                                   kareivji : krituši ..............................................66
                                                   ievainoti un kontuzēti ..................144
                                                   pazuduši ..........................................4

          Vislielākie zaudējumi 4. Vidzemes latv. strēlnieku pulkam, tāpat kā 1. latviešu brigādes 2. un 3. pulkam bija nelaimīgajā uzbrukumā vācu pozīcijām Maztīreļa purvā 25. janvāri.
          Ievērojot kaujas norisi, vislielākie zaudējumi šinī uzbrukumā droši vien bija 3. Kurzemes pulkam. Arī tālākajās janvāra kaujās 3. pulka zaudējumi nevarēja būt mazāki par 4. pulka zaudējumiem. To pierāda arī kopējais 3. Kurzemes pulka virsnieku zaudējumu skaits (34 virsnieki), kas daudz lielāks par pulka virsnieku zaudējumu skaitu (15 virsnieki).
          Varam secināt, ka 4. Vidzemes pulka zaudējumi janvāra kaujās nebija lielāki par 3. Kurzemes pulka zaudējumiem. Pamats arī domāt, ka 1., 2. un 3. pulka tabulā uzrādītie janvāra kauju zaudējumi vēlāk pēc pamatīgas pārbaudīšanas izrādījās labu tiesu mazāki, kā uzrādīts kaujas žurnālos. Vismaz par 2. Rīgas pulka tabulā parādītajiem 212 pazudušiem kareivjiem kauju žurnālā teikts, ka «pēc vēlākajām ziņām liela daļa pazudušo nokļuvuši kā ievainoti citu pulku pārsienamos punktos».
          Ievērojot, ka janvāra kaujās 4. latv. str. pulka zaudējumi nepārsniedza 3. latv. strēln. pulka zaudējumus, mēs varētu pieņemt, ka 1. latviešu str. brigādes zaudējumi janvāra kaujās bija:
          Virsniek — krituši, ievainoti un pazuduši 65, no tiem krituši ne vairāk kā 23.
          kareivji — krituši, ievainoti un pazuduši 2736, no tiem krituši ne vairāk par 437.
          Par 1. latv. str. brigādes pulku kaujas sastāvu janvāra kauju laikā ziņu nav. Vienīgi 4. Vidzemes latv. str. pulka kaujas žurnālā (L. Str. 466. lp. p.) lasām, ka šinī pulkā 25. janvāra uzbrukumā piedalījās 30 virsnieki un 1510 strēlnieki un grenadieri.
          Pamats domāt, ka apmēram tāds pat kaujas sastāvs bija arī 1. latviešu strēlnieku brigādes pārējos pulkos. Priekš Ziemassvētku kaujām bija rīkojums visus pulkus papildināt līdz pilnam sastāvam, un 4. pulka zaudējumi 5.— 13. janvāra kaujās bija aptuveni tikpat lieli kā brigādes pārējos pulkos.
          1. latviešu strēln. brigādes kaujas sastāvā janvāra kaujās varētu būt ap 6160 strēlnieku, pieskaitot aizmugures daļas, kopā pie 10.000, jo pulki papildinājumus pēc Ziemassvētku kaujām bija jau saņēmuši. Ja 1. latviešu str. brigādes kritušo skaitu janvāra kaujās aprēķināsim procentos, atradīsim, ka tas nepārsniedza 4,7% no visiem brigādes strēlniekiem.
          Pievēršoties 2. latviešu strēln. brigādes zaudējumiem janvāra kaujās, mēs šīs brigādes ārstu sarakstos atrodam ziņas par laiku no 13. janvāra līdz 13. februārim, t.. i. par visu janvāra mēnesi pēc vecā stila. Sniedzam šīs ziņas tabulā.

2. latviešu strēln. brigādes zaudējumi no 1917. g. 13. janv. līdz 13. febr.

          Tabulā ievietotās ziņas ņemtas no ārstu sarakstiem, kas atrodamas 6. akti.
          8. Valmieras latv. str. pulka ārsta saraksts akti nav atrodams, bet ir par minēto laiku visas 2. latv. brigādes zaudējumu
saraksts: tabulā uzrādītie 8. pulka zaudējumi aplēsti kā pārējo triju pulku kopējo zaudējumu papildinājums līdz brigādes kopējam zaudējumu skaitlim.
          Tabulā ārsti pieskaitīti virsniekiem, sanitāri un feldšēri - kareivjiem. No ievainotiem un kontuzētiem palika ierindā:

                       5. Zemgales pulkā 18 virsnieki un 38 kareivji,
                       6. Tukuma        „        2       „        „    17     „
                       7. Bauskas       „       —      „        „     9      „
                       8. Valmieras    „       —      „        „      3     „  

          Pēc 2. latviešu brigādes ārsta P. Sniķera sniegtajām ziņām janvāra kauju laikā brigādes sastāvā, ieskaitot aizmugures daļas, bija 250 virsnieku un 11.454 kareivji. Viņu lielākā daļa janvāra kaujās nepiedalījās. Pēc Ziemassvētku kaujām pulki saņēma no latviešu rezerves bataljona prāvus papildinājumus, bet pirms raidīšanas kaujās tos vajadzēja veļ apmācīt. Rezerves bataljonā nevarēja mācības apmierinoši veikt, tamdēļ papildinājumi no rezerves bataljona pienāca vāji sagatavoti.
          Zaudējumi ievietoti 2. latv. brigādes tabulā par laiku no 13. janvāra līdz 13. februārim, bet janvāra kaujas ilga tikai no 23. līdz 31. janvārim. Tā tad, lai dabūtu janvāra kauju zaudējumus vajag no tabulā uzrādītiem skaitļiem atņemt zaudējumus pozīciju aizstāvēšanas laikā no 1. līdz 13. februārim. No 13. līdz 23. janvārim pulki atradās Jūrmalā un Slokas rajonā atpūtā, un šajā laikā pulkos nekādu zaudējumu nebija.
          No 2. latv. str. brigādes apraksta redzam, ka janvāra kaujās 7. Bauskas pulkā krituši 22 un ievainots un kontuzēts 101 kareivis, 8. Valmieras pulkā krituši un ievainoti 36 kareivji. Tā tad 7. pulka 35 kareivji un 8. pulka 34 kareivji ievainoti, aizstāvot pozīcijas no 1. līdz 13. februārim.
          Par 5. un 6. pulka zaudējumiem pozīciju aizstāvēšanas laikā no 1. līdz 13. februārim ziņu trūkst. Tamdēļ nekas cits neatliek, kā visus tabulā ievietotos šo divu pulku zaudējumus piedēvēt Ziemassvētku kaujām.
          Izdarot attiecīgus labojumus, atradīsim, ka
           2. latviešu str. brigādes janvāra kauju zaudējumi bija:
                      virsnieki : krituši .............................................3
                                         ievainoti un kontuzēti ........ .........42
                      kareivji :    krituši ..................................... ...151
                                         ievainoti un kontuzēti ................912
                                         pazuduši.................................... 227

          Tā tad kritušo skaits 1,4% no visiem 2. latv. brigādes strēlniekiem.
          Salīdzinot 1. un 2. latv. str. brigādes janvāra kauju zaudējumus, redzam, ka 2. brigādē tie apmēram divas reizes mazāki kā 1. brigādē. Īpaši mazi zaudējumi 7. un 8. latv. str. pulkā, tie abos pulkos kopā bija:
                      virsnieki : ievainoti............................ 3
                      kareivji :   krituši ...............................27
                                         ievainoti un kontuzēti ...137

          7. un 8. pulka mazie zaudējumi izskaidrojami pa daļai ar to, ka 7. un 8. pulks cīnījās Lielupes kreisajā krastā segtā apvidū, kur vācu uzbrukumus apturēja jau pašās pirmajās kauju dienās. 7. un 8. pulka mazie zaudējumi iespējami arī tamdēļ, ka 2. latviešu brigādes vadība Lielupes kreisajā krastā janvāra kauju laikā bija pilnīgi patstāvīga. Rīkojumus saņēma tieši no korpusa komandiera, un tamdēļ ar pulkiem nenotika tādi pārpratumi, kādi radās 1. latviešu brigādē 25. janvāri Maztīreļa purvā. Tur, kā zināms, ar grupas komandiera ģenerāļa Trikovska noteiktu un atkārtotu pavēli 25. janvāra agrā rītā bez iepriekšējas artilēriskas sagatavošanas raidīja uzbrukumā atklātā purvā un dziļā sniegā 1. latv. brigādes 2., 3. un 4. pulku. Šis uzbrukums ienaidnieku nepārsteidza, tamdēļ tas nespēja dot panākumus un šiem trim pulkiem izvērtās par visdrausmīgāko traģēdiju, kādu otru neatrodam visā strēlnieku cīņu laikā.
          Salīdzinot janvāra kaujas ar Ziemassvētku kaujām upuru ziņā, redzam, ka janvāra kaujās 2. latv. str. brigādes zaudējumi bija apmēram divas reizes mazāki kā Ziemassvētku kaujās, bet kritušo virsnieku skaits pat 6 reizes mazāks.
          Lai gan par 1. latviešu brigādes zaudējumiem janvāra kaujās pilnīgi noteiktu ziņu trūkst, tomēr no datiem redzams, ka arī tur janvāra kauju zaudējumi bija mazāki kā Ziemassvētku kaujās.
          Savelkot augstāk minētos skaitļus, mēs redzam, ka visos latviešu strēlnieku pulkos Ziemassvētku un janvāra kaujās kopā nebija vairāk kā 1552 kritušu. Ja mūsu rīcībā būtu ziņas par mirušiem no ievainojumiem un tos pieskaitītu kritušiem, tad tomēr kopējais zaudējumu skaits būtu labu tiesu mazāks par 2000 un nepārsniegtu 5,5% no viesiem latviešu strēlniekiem, kas bija apvienoti abās latviešu brigādēs un Latviešu strēlnieku rezerves bataljonā.
________________________________________________________________________________
LATVIEŠU STRĒLNIEKI  Book 31- 1940 (p 3087- 3105)

http://www.lacplesis.com/Ziemassvetku_un_janvara_kauju_upuri.htm