- Latviešu strēlnieki kādi tie ir.
- Sarkanie Latviešu strēlnieki
- Latvijas armijas vēsture
- Karotāji ar raksturu, nevis nelieši
- Latviešu strēlnieki Pirmajā Pasaules karā 1915 - 1917
- Latviešu Sarkanie strēlnieki 1917 - 1921
- Lielā Padomju enciklopēdija. Latviešu strēlnieki.
- Latviešu strēlnieki un Baltā armija
- Sarkanie Latviešu strēlnieki. N.A. Nefedovs
- Dinaburgas cietoksnis. Pirmais pasaules karš.
- Ziemassvētku kaujai - 95
- Latviešu strēlnieki un Iževska strādnieku nemieri. novembris 1918g.
- "Latviešu strēlnieki pret Krievijas darbiniekiem" Izhevsk, Votkinsk 1918g.
- Ziemassvētku un janvāra kauju upuri. (1-2)
- N.E.Kakurins, J. Vacietis "Pilsoņu karš. 1918-1921". VII. Pilsoņu karš Baltijā...
- Pilnīgs nicinājums pret nāvi.
- Enciklopēdija raksti no "Padomju Latvijā" 1985.gadā
- Latviešu strēlnieki. Sarkanie? Gunita Nagle
- Latviešu sarkanie strēlnieki pilsoņu karā no 1918-1920.
- Paralēles vēstures. Ar kuru tiecās strelnieki?
- Latvieši Krievijas armijā Pirmajā pasaules karā. Ēriks Jēkabsons.
- Astoņas zvaigznes pie Latvijas debesīm. Aldis Hartmanis.
- Cīņā par Kazan 1918g.
- "Baltijas atvars", nodaļa no grāmatas "Ar Asini mazgāta".
- Goppers, Kārlis "Fronts"
- Latviešu piedalīšanās Militārpersonas Formējumos Baltu Pilsoņkara Laikā Krievijā 1917-1920 gg.
- "Sfinks"
- Starp divām revolūcijām. Ģenerālis K. Goppers.
- "Latviešu strēlnieki." Radioraidījums Радио Санкт-Петербургской Митрополии
- 1916.gada pavasara izaicinājums
- Latviešu strēlnieku pastkartes
- Latviešu strēlnieku Ziemassvētku kaujas
- "Baltijas komunisti un internacionālisti Vjatkā 1918-1921..."
- Par Nåves salas cîñåm no pirmavotiem. Jånis Hartmanis
- Latviešu strēlnieki. Kauja Ikšķilē pirms deviņdesmit gadiem. Jânis Hartmanis.
- Latviesu strēlnieku pulkiem – 95. Materiālus apkopoja J. Hartmanis, V. Villerušs
- Jānis Goldmanis: 135 gadi kopā dzimšanas un vieta Latvijas vēsturē. Eriks Jēkabsons.
- Lokarta lieta. 1918
- 4.Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona kapteiņa Rūdolfa Bangerska ziņojums, 1915g.
- Latviešu nacionalo karaspeka vienibu nodibinašanas Sibirija
- No grāmatas "Algotņi, teroristi, spiegi, profesionāli slepkavas"
- Dvinska (Daugavpils) Pirmā pasaules kara.
- Aizmirstie karavīri. Jānis Hartmanis.
- Latviešu tauta un viņas strēlnieki. A. Grīns
- Latviešu strēlnieku 1916. g. vasaras kaujas.
- Ziemassvētku un janvāra kauju upuri 1916-1917. Ģenerālis A. Auzāns
- "Mītavas operācija"/ Ziemassvētku kauja
- "Rīgas opēracija"
- Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika 1918-1920
- "Pārlidotāji"
- Metiens uz lozmetējiem.
- "Viņi izvirta visu armiju"
- "Niknākie draugi"
- Gleznotāji un "Butovas poligons"
- Latviešu strēlnieki un Iževskas antiboļševistisku nemieru apspiešana. Reņovs E.G.
- Latviešu strēlnieki pirmajās kaujās Austrumu frontē: Urāli un Prikamje. Kopilovs N.A.
- Kauja, kura varēja nenotikt. J.Hartmanis
- Rīgas varonīgā aizstāvēšana (1917.gads).
- Burvīgās latviešu strēlnieces. Sievietes karā
- Cara zelta noslēpums, ko latviešu strēlnieki nenosargāja.
- Kā latviešu strēlnieki karoja pēc kaujām (Ļeņins un latviešu komunisti).
- O.Dzenis "Kā 25.oktobrī mēs ieņēmām Ziemas pili"
- V.I.Ļeņins un latviešu strēlnieki.
- Latviešu sarkanie strēlnieki un Lielais Oktobris. / Ceļš uz debesīm. (1977)
- Latvijas PSR vēsture: no vissenākajiem laikiem līdz mūsu dienām (raksti no krājuma)
- Cīņa ar vāciešiem un baltgvardiem. Pleskavas reģions Krievijas vēsturē
- Trīs lodes priekš ģenerāļa
- Klusais krievu dumpis / Ziņojums no Rīgas frontes
- „Sargs” Par Eduardu Smilģi
- Latviešu strēlnieki un Romanovu nāvessods
- Pirmās asinis par Latviju
- Латышская песня над Ижом и Камой
Astoņas zvaigznes pie Latvijas debesīm. Aldis Hartmanis.
Astoņas zvaigznes pie Latvijas debesīm
Aldis Hartmanis 12.01.2009.
«Es apsveicu latviešu bataljonus kā brīvās Latvijas sagatavotājus, kā mūsu tautas gara pastāvības modinātājus un mūsu slavas paudējus». Tā par astoņu latviešu bataljonu, vēlāk - pulku, izveidošanos 1915.gadā rakstīja Rainis.
Uz mūžiem paliekošu vietu latviešu tautas un pasaules vēsturē ieņems latviešu strēlnieki, kas, izpildot Raiņa novēlējumu, atnesa mūsu tautas otro atmodu un radīja iespējas mūsu valsts neatkarības iegūšanai 1918.gadā. Pasaulē Latvijas un latviešu karavīru vārds plašāk izskanēja pēc 1916.gada Ziemassvētku kaujām, kas notika no 23. līdz 29.decembrim. Nežēlīgajās dienu un nakšu ilgajās kaujās kaujās pirmo un vienīgo reizi 1.Pasaules kara vēsturē latviešu strēlnieki divās vietās bez artilērijas atbalsta pārrāva vācu fronti. Domāju, ka vēl līdz šodienai mūsu valdība un Aizsardzības ministrija nav paguvusi attiecīgi izveidot un iekārtot seno kauju vietu kā ievērojamu vēsturisku objektu, kas varētu piesaistīt daudzus tūristus no visiem Latvijas novadiem un ārzemēm. Tā popularizēšanā, piemiņas zīmju, akmeņu izveidošanā daudz darījis Voldmārs Birznieks, kurš izveidojis muzeju zem klajas debess. Liela bijusi arī daudzo palīgu un atbalstītāju atsauciba. Tagad rūpes par turpmākiem vēsturiskā objekta izveidošanas darbiem uzņēmušies «Latvijas meži», kuru darbu rezultātā atjaunots skatu tornis, ierīkoti izbraucamie ceļi. Nav vairs mūsu vidū brašo strēlnieku, bet, kā katru gadu, sākot no 1981.gada, atceramies senās kaujas un godinām varoņu piemiņu.
Toreiz padomju varas gados, kad mūsu vidū bija vēl nedaudz Ziemassvētku un tiem sekojošo Janvāra kauju varoņu, notikumus politizēja un visu iekrāsoja sarkanā krāsā, godinot t.s. sarkanos strēlniekus. Bet pamazām, tuvojoties mūsu Trešajai Atmodai, varējām arī godināt latviešu strēlnieku varonību 1.Pasaules kara kaujās. Nekad neaizmirsīšu pirmās tikšanās reizes ar cienījamā vecumā esošajiem sirmgalvjiem, kas, ceļos nometušies, asarām acīs godināja savu kritušo draugu atceri pie «Silenieku» pieminekļa. Atceros, ka kāds no LKP funkcionāriem pienāca pie manis un teica: «Skatieties, ko tie veči tur dara. Viņi liek neļķes, izveidojot Latvijas karoga krāsas!» Netbildēju ne vārda, bet piegāju pie vecajiem vīriem, lai palīdzētu piecelties un klusu noteicu: «Paldies.»
Bieži ieradās 5.Zemgales pulka strēlnieks Ēvalds Valters ar kundzi Veru Gribaču, kas iepriecināja ar saviem dzejoļiem. Kopīgi nodziedājām Ē.Valtera mīļāko dziesmu «Nāk rudentiņis». Ar lepnumu vedu vienu no pēdējiem 1.Daugavgrīvas pulka srēlniekiem, jelgavnieku Jāni Beķeri pie 1977.gadā uzceltā pieminekļa Ložmetējkalnā, kur viņš dalījās atmiņās ar neskaitāmajiem klausītājiem Viņš piedzīvoja 100 gadu garu mūžu līdz apbedīšanai Jelgavas Baložu kapsētā. Nu kopā ar visiem viņš pievienojies Mūžības skarto karotāju pulkiem.
Arī šogad, kā katru gadu, necerēti liels bija 1916.gada Ziemassvētku kauju atceres dalībnieku skaits.Viņu vidū bija arī aizsardzības ministrs Vinets Veldre, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālis Juris Maklakovs un daudz augstāko virsnieku. Organizēti bija ieradušās Mārupes skolas un Babītes vidusskolas skolēnu delegācijas. Valsts ģimnāzijas skolotāja Gunita Dravniece arī bija atvedusi grupu skolnieku. Daudzo jaunsargu vidū bija arī 12 Svētes un arī citu Jelgavas rajona un pilsētes skolu jaunsargi. «Antiņu» brāļu kapos godinājām ap 3800, no tiem 1240 kritušo latviešu strēlnieku piemiņu. Vēlos atzīmēt, ka viņu vidū ir daudz Janvāra kaujās kritušo, jo patiesais Ziemassvētku kaujās kritušo latviešu strēlnieku pēc Krievijas Valsts Kara vēstures arhīva ir 980. Liels ir pazudušo skaits - 614, bet daļa no viņiem krituši gūstā. Lieli bija 3., 4. un 14.Sibīrijas divīziju zaudējumi, kas sastādīja 1913 kritušos un 2799 bez vēsts pazudušos. Nav zināmi 6.Sevišķās brigādes zaudējumi pie Babītes ezera un 2.Sibīrijas korpusa zaudējumi rajonā no Olaines līdz Kalnciemam. Līdz ar to varam redzēt, ka latviešu strēlnieki visās vietās apbedīti kopā ar Sibīrijas strēlniekiem. Neaizmirsām godināt arī ap 3000 kritušo sibīriešu piemiņu un 12 strēlnieku un strēlnieka mātes atdusas vietu Peitiņu kapos. Kā katru gadu, atkal Ložmetējkalnā iedegās ugunskuri, pie kuriem sildījās daudzie dalībnieki, kavējoties atmiņās un vienojoties patriotiskās dziesmās.
Būtībā 1916.gada Ziemassvētku kaujas cieši saistāmas ar 1917.gada Janvāra kaujām, kas cariskās Krievijas 12.armijas 6.Sibīrijas korpusam prasīja daudz lielākus zaudējumus, kad kaujās, kas ilga no 10. līdz 22.janvārim, uzbruka 64 000 vācu kājnieku un 4000 jātnieku. Izmantojot gāzes granātas tie centās atgūt zaudētās pozicijas Rīgas pievārtē. Latviešu strēlnieku pulkos krita 1168 karotāji, sibīrieši zaudēja 3635 cilvēkus, bet 8491 pazuda bez vēsts. Tie ir drausmīgi upuri. Lielākā daļa no 24 000 Latvijas teritorijā 1.Pasaules karā kritušo vācu karavīriem arī gāja bojā abu kauju rezultātā. Par to liecina daudzās apbedījumu vietas, kur augsta humānisma piemērs šodienai ir daudzie krievu un latviešu strēlnieku apbedījumi vācu karavīru kapos. Pie Kalnciema baznīcas vienā kapā dus 30 nezināmi strēlnieki.
Ar NBS komandieri ģenerāli J.Maklakovu nācām pie kopīgas atziņas - lai atdotu pienācīgu godu visiem kritušajiem, jāuzaicina Vācijas un Krievijas militārie atašeji, pārstāvji no sūtniecībām, prasmīgāk jāiesaista abu karojošo armiju toreizējās formās tērptie karavīri, lai dalībniekiem, sevišķi jaunatnei, būtu pilnīgāks iespaids par toreizējiem notikumiem. Tagad viņš ar tiem tikās mazajos bunkuros un ierakumos aiz Antiņu kapiem. Tur arī mūsu aizsardzības ministrs V.Veldre ar «Latvijas mežu» pārstāvi Ievu Kraukli pārrunāja iespējas realizēt dzīvē viņas diplomdarba ieceres «Par 1916.gada Ziemassvētku kauju atceres» objekta izveidošanu. Diplomdarba norakstu kopā ar Latvijas Strēlnieku apvienības Jelgavas nodaļas priekšsēdētāju Norbetu Vizuli 2005.gadā nosūtījām Valsts kancelejai un Aizsardzības ministrijai.
Kopīgi ar V.Birznieku nācām pie slēdziena, ka nepieciešama vienvirziena kustības izveidošana, jo mūsu augstie viesi veselu stundu gaidīja, lai varētu izbraukt no Ložmetējkalna. Domājam, ka turpmāk pēc dievkalpojuma Kalnciema baznīcā jāgodina arī kritušie vācu karavīri; tālāk pa skolas ceļu noteikti jāiebrauc «Mangaļos», tad pa taisno ceļu uz «Antiņiem», «Peitiņiem» pie sibīriešiem un noslēgums, kā parasti, Ložmetējkalnā. Uz tikšanos nākamajā gadā!
Aldis Hartmanis, Jelgavas Brāļu kapu komitejas Jelgavas nodaļas priekšsēdētājs
Toreiz padomju varas gados, kad mūsu vidū bija vēl nedaudz Ziemassvētku un tiem sekojošo Janvāra kauju varoņu, notikumus politizēja un visu iekrāsoja sarkanā krāsā, godinot t.s. sarkanos strēlniekus. Bet pamazām, tuvojoties mūsu Trešajai Atmodai, varējām arī godināt latviešu strēlnieku varonību 1.Pasaules kara kaujās. Nekad neaizmirsīšu pirmās tikšanās reizes ar cienījamā vecumā esošajiem sirmgalvjiem, kas, ceļos nometušies, asarām acīs godināja savu kritušo draugu atceri pie «Silenieku» pieminekļa. Atceros, ka kāds no LKP funkcionāriem pienāca pie manis un teica: «Skatieties, ko tie veči tur dara. Viņi liek neļķes, izveidojot Latvijas karoga krāsas!» Netbildēju ne vārda, bet piegāju pie vecajiem vīriem, lai palīdzētu piecelties un klusu noteicu: «Paldies.»
Bieži ieradās 5.Zemgales pulka strēlnieks Ēvalds Valters ar kundzi Veru Gribaču, kas iepriecināja ar saviem dzejoļiem. Kopīgi nodziedājām Ē.Valtera mīļāko dziesmu «Nāk rudentiņis». Ar lepnumu vedu vienu no pēdējiem 1.Daugavgrīvas pulka srēlniekiem, jelgavnieku Jāni Beķeri pie 1977.gadā uzceltā pieminekļa Ložmetējkalnā, kur viņš dalījās atmiņās ar neskaitāmajiem klausītājiem Viņš piedzīvoja 100 gadu garu mūžu līdz apbedīšanai Jelgavas Baložu kapsētā. Nu kopā ar visiem viņš pievienojies Mūžības skarto karotāju pulkiem.
Arī šogad, kā katru gadu, necerēti liels bija 1916.gada Ziemassvētku kauju atceres dalībnieku skaits.Viņu vidū bija arī aizsardzības ministrs Vinets Veldre, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālis Juris Maklakovs un daudz augstāko virsnieku. Organizēti bija ieradušās Mārupes skolas un Babītes vidusskolas skolēnu delegācijas. Valsts ģimnāzijas skolotāja Gunita Dravniece arī bija atvedusi grupu skolnieku. Daudzo jaunsargu vidū bija arī 12 Svētes un arī citu Jelgavas rajona un pilsētes skolu jaunsargi. «Antiņu» brāļu kapos godinājām ap 3800, no tiem 1240 kritušo latviešu strēlnieku piemiņu. Vēlos atzīmēt, ka viņu vidū ir daudz Janvāra kaujās kritušo, jo patiesais Ziemassvētku kaujās kritušo latviešu strēlnieku pēc Krievijas Valsts Kara vēstures arhīva ir 980. Liels ir pazudušo skaits - 614, bet daļa no viņiem krituši gūstā. Lieli bija 3., 4. un 14.Sibīrijas divīziju zaudējumi, kas sastādīja 1913 kritušos un 2799 bez vēsts pazudušos. Nav zināmi 6.Sevišķās brigādes zaudējumi pie Babītes ezera un 2.Sibīrijas korpusa zaudējumi rajonā no Olaines līdz Kalnciemam. Līdz ar to varam redzēt, ka latviešu strēlnieki visās vietās apbedīti kopā ar Sibīrijas strēlniekiem. Neaizmirsām godināt arī ap 3000 kritušo sibīriešu piemiņu un 12 strēlnieku un strēlnieka mātes atdusas vietu Peitiņu kapos. Kā katru gadu, atkal Ložmetējkalnā iedegās ugunskuri, pie kuriem sildījās daudzie dalībnieki, kavējoties atmiņās un vienojoties patriotiskās dziesmās.
Būtībā 1916.gada Ziemassvētku kaujas cieši saistāmas ar 1917.gada Janvāra kaujām, kas cariskās Krievijas 12.armijas 6.Sibīrijas korpusam prasīja daudz lielākus zaudējumus, kad kaujās, kas ilga no 10. līdz 22.janvārim, uzbruka 64 000 vācu kājnieku un 4000 jātnieku. Izmantojot gāzes granātas tie centās atgūt zaudētās pozicijas Rīgas pievārtē. Latviešu strēlnieku pulkos krita 1168 karotāji, sibīrieši zaudēja 3635 cilvēkus, bet 8491 pazuda bez vēsts. Tie ir drausmīgi upuri. Lielākā daļa no 24 000 Latvijas teritorijā 1.Pasaules karā kritušo vācu karavīriem arī gāja bojā abu kauju rezultātā. Par to liecina daudzās apbedījumu vietas, kur augsta humānisma piemērs šodienai ir daudzie krievu un latviešu strēlnieku apbedījumi vācu karavīru kapos. Pie Kalnciema baznīcas vienā kapā dus 30 nezināmi strēlnieki.
Ar NBS komandieri ģenerāli J.Maklakovu nācām pie kopīgas atziņas - lai atdotu pienācīgu godu visiem kritušajiem, jāuzaicina Vācijas un Krievijas militārie atašeji, pārstāvji no sūtniecībām, prasmīgāk jāiesaista abu karojošo armiju toreizējās formās tērptie karavīri, lai dalībniekiem, sevišķi jaunatnei, būtu pilnīgāks iespaids par toreizējiem notikumiem. Tagad viņš ar tiem tikās mazajos bunkuros un ierakumos aiz Antiņu kapiem. Tur arī mūsu aizsardzības ministrs V.Veldre ar «Latvijas mežu» pārstāvi Ievu Kraukli pārrunāja iespējas realizēt dzīvē viņas diplomdarba ieceres «Par 1916.gada Ziemassvētku kauju atceres» objekta izveidošanu. Diplomdarba norakstu kopā ar Latvijas Strēlnieku apvienības Jelgavas nodaļas priekšsēdētāju Norbetu Vizuli 2005.gadā nosūtījām Valsts kancelejai un Aizsardzības ministrijai.
Kopīgi ar V.Birznieku nācām pie slēdziena, ka nepieciešama vienvirziena kustības izveidošana, jo mūsu augstie viesi veselu stundu gaidīja, lai varētu izbraukt no Ložmetējkalna. Domājam, ka turpmāk pēc dievkalpojuma Kalnciema baznīcā jāgodina arī kritušie vācu karavīri; tālāk pa skolas ceļu noteikti jāiebrauc «Mangaļos», tad pa taisno ceļu uz «Antiņiem», «Peitiņiem» pie sibīriešiem un noslēgums, kā parasti, Ložmetējkalnā. Uz tikšanos nākamajā gadā!
Aldis Hartmanis, Jelgavas Brāļu kapu komitejas Jelgavas nodaļas priekšsēdētājs
