Latvju strēlnieki

Ģenerālis A. Auzāns

Ziemassvētku un janvāra kauju upuri (1 daļa)

          Niknās un ilgstošās 1916. gada Ziemassvētku un 1917. gada janvāra kaujas Lielupes krastos un Tīreļa purvā rādija prāvus upurus krievu un latviešu karaspēka daļās.
Šinī aprakstā pakavēšos tikai pie VI Sibīrijas korpusa un latviešu zaudējumiem. Ziņu par kritušiem un ievainotiem XLIII korpusā, kas uzbruka gar Lielupes kreiso krastu, un II Sibīrijas korpusā, kas cīnījās Olaines virzienā, manā rīcībā nav.
          Nav arī noteiktu ziņu par VI Sibīrijas korpusa krievu pulku zaudējumiem janvāra kaujās.
          Ziņas sniegšu atsevišķi par Ziemassvētku un janvāra kaujām. Lai gan pēdējās ir pirmo turpinājums, tomēr šīs kaujas viena no otras krasi atšķiras. Ziemassvētku kaujās, kas ilga no 1916. g. 23. dec. līdz 29. dec. pēc vecā stila , no 5. līdz 11. janv. pēc jaunā stila, uzbrucēji bija krievi un latvieši, kas arī kaujas laikā iniciatīvu visumā paturēja savās rokās; janvāra kaujās no 23. līdz 31. janv. uzbrucēji bija vācieši.

          VI Sibīrijas korpusa Ziemassvētku kauju zaudējumi

          Ziemassvētku kauju laikā VI Sibīrijas korpuss ietilpa tā saucamajā Babītes grupā un uzbruka dienvidos no Babītes ezera. Babītes grupā bez VI Sibīrijas korpusa ietilpa vēl 1. un 2. latv. strēlnieku brigāde ar saviem astoņiem pulkiem (1. Daugavgrīvas, 2. Rīgas, 3. Kurzemes, 4. Vidzemes, 5. Zemgales, 6. Tukuma, 7. Bauskas un 8. Valmieras). 4. atsevišķā kavalērijas brigāde, 5 jātnieku Gorždinas pulks un 18. Pierobežas jātnieku pulka 2. sotņa.
          Kaujas laikā armijas komandieris VI korpusa komandiera rīcībā pakļāva arī 4. Sibīrijas divīzijas 16. Sibīrijas strēln. pulku.

    VI Sibīrijas korpusa zaudējumi šinīs kaujās rādīti tāļākajā tabulā. Tā savā laikā pievienota korpusa kaujas aprakstam un glabājas Maskavas miļitarizinātniskajā arhīvā.
VI Sibīrijas korpusa zaudējumi Ziemassvētku kaujās no 5.—11. janvārim:

(Pēc ziņām, kas pievienotas korpusa kaujas

aprakstam.)

		Virsnieki				Kareivji
Karaspēka Daļa	Durkļu skaits	krituši	ievainoti un kontuzēti	Pazuduši	krituši	ievainoti un kontuzēti	Pazuduši
3.Sib. str. divīzija	13,080	—	—	—	—	—	—
9. Sib. str. Pulks		3	15	1	102	923	593
10.  "     "       "		4	8	8	86	403	405
11.  "     "       "		3	5	—	86	329	—
12.  "     "       "		2	7	—	83	374	32
14. Sib. str. divīzija Pulk	2,992	—	—	—	—	—	—
53.. Sib. str. Pulks		4	22	—	142	794	182
54.  "     "        "		4	18	—	192	646	173
55.  "     "        "		5	20	—	157	643	202
56.  "     "        "		4	14	6	56	566	601
4. Sib. str. divīzija Pulk		—	—	—	—	—	—
16.. Sib. str. Pulks		1	6	—	187	621	62
kopa krievu pulkos		30	115	15	1091	5290	2250
1. latviešu brigāde	5,917	10	49	3	562	1879	398
2. latviešu brigāde	6,240	18	41	2	390	1852	213
Kopa krievu un latviešu pulkos	38,229	58	205	20	2043	9039	2861
Kopā abās latviešu Brigādes	12,157	28	90	5	952	3749	611
Vislielākie zaudējumi 5. janvāri
1. latviešu brigāde		8	42	3	440	1466	368
2. latviešu brigāde		7	9	2	164	809	84

          Blakus cilvēku upuriem šīs kaujas rādija arī lielus artilērijas materiālu zaudējumus. VI Sibīrijas korpusa kaujas iecirknī pavisam izlietoja 58.429 dažāda kalibra parasto artilērijas šāviņu (no tiem 38.352 smago) un 8170 indīgo šāviņu. Pārmērīgajā darbībā kļuva nelietojami 27 lielgabali, no tiem 9 pārplīsa.
          Par latviešu Ziemassvētku kauju zaudējumiem, blakus VI Sibīrijas korpusa kaujas aprakstā ievietotajām ziņām, tādas rodam 1. un 2. latviešu brigādes kauju aprakstos, pulku kauju žurnālos, pulku pavēlēs un ārstu sarakstos, kas uzglabājušies pie viena otra kauju dalībnieka. Minētie dokumenti sakopoti armijas stabā un latviešu veco strēlnieku biedrības arhīvā.
          Šo atsevišķo avotu ziņas bieži vien nesakrīt, dažas no tām stipri vien arī atšķiras no tabulā ievietotajām, tāpēc apstāšos tuvāk pie šo ziņu iztirzāšanas, lai pēc iespējas precīzāk konstatētu, kādi īsti bija mūsu tautas upuri Ziemassvētku kaujās. Tas īpaši nepieciešams tamdēļ, ka tautā par šo kauju upuriem klīst fantastiskas baumas.
          Vispirms iepazīsimies ar ziņām, kas pievienotas 1. un 2. latv. brigādes kauju aprakstiem. Pēdējos sastādīja pēc kauju beigšanās un iesniedza korpusa stabam. Tā tad brigādes stabiem un pulkiem bija laiks ziņas pārbaudīt. Sniedzam šīs ziņas tabulā.

Latviešu pulku zaudējumi Ziemassvētku kaujās:
(Pēc ziņām, kas pievienotas 1. un 2. latv. brigādes kauju aprakstiem.)

		Virsnieki				Kareivji
Karaspēka Daļa	krituši	ievainoti	Kontuzēti	Pazuduši	krituši	ievainoti	Kontuzēti	Pazuduši
1. latv. str. Brigādē			5. janvāri
1. latv. str. Pulks	3	14	1	2	97	386	19	89
2.  „      „     „	2	9	1	—	43	423	139	99
3.   „     „     „	3	7	3	1	166	372	126	34
4.  „      „     „	—	7	—	—	171	391	—	137
5. janvāri kopā	8	37	5	3	477	1572	284	359
no 6. līdz 14. janvārim:
1. latv. str. Pulks	—	—	1	—	6	42	—	—
2 .   „      „     „	1	—	—	—	50	16	12	12
3 .  „      „     „	—	1	—	—	13	97	1	—
4.   „      „     „	—	1	—	—	6	38	—	7
6.—14. janv. Kopā	1	2	1	—	75	193	13	19
5.—14. janv. Kopā	9	39	6	3	552	1765	297	378
2. latv. str. brigādē no 13. dec. līdz 13. janvārim
5. latv. str. Pulks	6	16	—	—	100	395	7	110
6 .   „      „     „	2	11	1	—	71	404	—	111
7. „      „     „	3	7	1	2	57	365	5	97
8. „      „     „	7	7	—	—	105	474	15	89
Kopā	18	41	2	2	333	1638	27	407

          Tabulā uzrādītiem skaitļiem pievienoti arī zaudējumi, kas radās pozīcijas aizstāvot:
          1. latviešu strēln. brigādei no 11. līdz 14. janvārim.
          2. latviešu strēln. brigādei no 13. decembra līdz 5. janvārim un no 11. līdz 13. janvārim.
          Zaudējumi šajos laika sprīžos, pozīciju aizstāvot, nebija lieli. 1. latviešu brigādē, cik zināms no kauju žurnāliem, vienīgi 4. pulkā bija 4 ievainoti kareivji. 2. latviešu brigādē pēc brigādes ārsta ziņām 1 ievainots virsnieks, kareivji krituši — 2 un ievainoti — 19.
          Ja šos zaudējumus atskaitīsim no tiem, kas uzrādīti iepriekšējā tabulā un pēc tam salīdzināsim ar skaitļiem VI Sibīrijas korpusa aprakstā, redzēsim, ka tie nesakrīt.
          Pēc brigādes apraksta 1. brigādē: virsnieki krituši — 1, ievainoti un kontuzēti — 4 , kareivji krituši — 10, pazuduši — 20 mazāk kā VI Sibīrijas korpusa sarakstā, bet kareivju ievainotu un kontuzētu par 166 vairāk.
          2. latviešu brigādē kritušo un pazudušo virsnieku skaits abos sarakstos sakrīt. Ievainotu un kontuzētu virsnieku par 1 un pazudušu kareivju par 194 vairāk, kritušu kareivju par 55 un ievainotu par 168 brigādes aprakstā mazāk, kā VI Sibīrijas korpusa sarakstā.
          Rodas jautājums: kuras no ziņām pareizākas. Vai tās, kas pievienotas brigāžu aprakstiem, vai tās, kas rodamas VI Sibīrijas korpusa sarakstā.
          Pēc kaujas žurnāliem to nav iespējams noskaidrot, jo kaujas žurnālu ziņas par zaudējumiem ir nepilnīgas un bieži vien pārspīlētas. Ja piegriezīsimies pulku un brigāžu stabu ziņojumiem, arī tur atradīsim diezgan lielas pretrunas. Tā 1. Daugavgrīvas pulka 10. (28. dec.) janvāra 970. ziņojumā brigādes stabam teikts, ka 5. janvāri minētajā pulkā krituši 97, ievainoti 344 un pazuduši 25 strēlnieki. Brigādes aprakstā 5. janvāri uzrādītais kritušo skaits sakrīt. Ievainoto un kontuzēto skaits par 6 un pazudušo skaits par 64 lielāks nekā pulka 970. ziņojumā.
          2. Rīgas pulka 10. (28. dec.) janvāra 1057./c. ziņojumā brigādes stabam teikts, ka 2. Rīgas latv. strēln. pulkā 5. janvāri krituši 25, ievainoti 246, kontuzēti 18 un pazuduši 98 strēlnieki; brigādes aprakstā uzrādīts, ka 5. janvāri 2. pulkā krituši 43, ievainoti 423, kontuzēti 139 un pazuduši 99 kareivji; tā tad aprakstā kritušo skaits par 18, ievainoto par 157, kontuzēto par 121 un pazudušo par 1 kareivi lielāks, nekā pulka ziņojumā.
          3. Kurzemes pulka 10. janvāra ziņojumā brigādes stabam teikts, ka 5. janvāri pulkā krituši 147 un kontuzēti 6 kareivji; brigādēs aprakstā uz to pašu dienu uzrādīts, ka krituši 166 un kontuzēti 126 kareivji.

          5. Zemgales latv. strēln. pulkā 5. janvāra zaudējumi uzrādīti:

                       virsnieki

                       kaujas žurnālā             krituši 8,          ievainoti 18

                      VI korpusa sarakstā       „       6               „           17

                      brigādes aprakstā         „        6              „            16

                       ārsta sarakstā               „        6              „            16

          kareivji krituši, ievainoti, kontuzēti un pazuduši: kaujas žurnālā 750,

          VI korpusa sarakstā laikā no 5. līdz 11. janvārim 614,

          2. latviešu brigādes aprakstā laikā no 13. decembra līdz 13. janvārim - 612,

          5. pulka ārsta sarakstā laikā no 13. decembra līdz 13. janvārim — 452.

          Tamlīdzīgas nesaskaņas sastopam arī citu latviešu pulku ziņojumos un aprakstos. Lasītājs jautās : kāpēc dažādu avotu ziņas par strēlnieku zaudējumiem Ziemassvētku kaujās tik pretrunīgas? Tas izskaidrojams ar to, ka stabi pieprasīja iesūtīt ziņas par zaudējumiem steidzami, vēl kaujas laikā, vai nekavējoties pēc kaujas. Kaujā daudzi kareivji noklīda no savām daļām, un viņus ieskaitīja pazudušo sarakstā; daži viegli ievainotie un kontuzētie palika ierindā, vai pēc ievainojumu pārsiešanas atgriezās savās daļās, un sarakstos, ko sastādīja vēlāk, vairs neiekļuva. Daži ievainotie nokļuva kaimiņu pār-. sienamos punktos, un no turienes viņus evakuēja uz aizmuguri. Par viņiem ziņas pulks saņēma ar nokavēšanos; dažreiz pavisam nesaņēma.
          Īpaši lielas grūtības zaudējumu novērtēšanā bija vēl tāpēc, ka. Ziemassvētku kaujas norisinājās segtā apvidū, visvairāk naktīs un ienaidnieka aizmugurē.
          Pareizākās ir tās ziņas, ko sastādīja par zaudējumiem karaspēku daļu ārsti, un tās, ko izsludināja pulku pavēlēs. Manā rīcībā ir vienīgi 6. Tukuma latv. strēln. pulka pavēlē izsludinātās ziņas par Ziemassvētku kauju zaudējumiem un 2. latviešu brigādes ārstu saraksti. Pēdējos ir uzglabājis brigādes ārsts Pēteris Sniķeris; tagad tie atrodas Latviešu veco strēlnieku biedrības arhīva 6. aktī.
          Ārsta pienākums bija sekot tām sava pulka vai savas brigādēs personālā sastāva pārmaiņām, ko rada slimības un zaudējumi kaujās. Ārsta uzdevums bija arī periodiski sastādīt atiecīgus sarakstus un tos iesniegt savai priekšniecībai. Pulku ārsti sarakstus iesniedza divīzijas vai atsevišķas brigādes ārstam; pēdējais korpusa ārstam. Ārsti parasti saņēma arī sanitāro iestāžu ziņas par tiem ievainotajiem, kurus evakuēja uz aizmuguri kaimiņu pārsienamie punkti. Ārsti zaudējumu sarakstus sastādīja mierīgākos apstākļos, tāpēc viņu ziņas vispilnīgākās un tām jāveltī lielāka uzticība. Runājot par 2. latviešu brigādes zaudējumiem, tos konstatēsim pēc ārstu sarakstiem.
          Par 1. latviešu brigādes Ziemassvētku kauju zaudējumiem mūsu rīcībā ārstu sarakstu nav. VI Sibīrijas korpusa tabulas ziņas nesakrīt ar ziņām, kas pievienotas brigādes aprakstam. Lai noskaidrotu zaudējumus pēc iespējas pareizāk, piegriezīsimies pārējiem materiāliem un vispirms 1. latviešu brigādes staba priekšnieka 10. (28. decembra) janvāra 1002. ziņojumam. Ziņojumā, kas plkst. 9.40 nosūtīts 3. Sibīrijas divīzijas staba priekšniekam, teikts: «papildinot savu 375. ziņojumu ar vēlāk ievāktajām un noteikti pārbaudītajām ziņām 1. latviešu strēlnieku brigādes zaudējumi bija ...» un tālāk tie sniegti, kā parādīts tabulā.

1. latviešu strēlnieku brigādes zaudējumi:

		Virsnieki				Kareivji
Mēnesis un Diena	krituši	ievainoti	Kontuzēti	Pazuduši	krituši	ievainoti	Kontuzēti	Pazuduši
5. janvarī	8	39	3	3	440	1442	24	368
7.    "	—	—	—	—	5	19	3	—
8.    "	—	—	—	—	46	63	2	11
Kopā	8	39	3	3	515	1571	37	387

         
           tabulā par 5. janvāri sniegtās ziņas atšķiras no 1. latv. str. brigādes aprakstā sniegtajām, bet pilnīgi sakrīt ar VI Sibīrijas korpusa sarakstā ievietotajām ziņām.
          No tā varam secināt, ka VI Sibīrijas korpusa sarakstā ievietotās ziņas, vismaz par 5. janvāra zaudējumiem, pareizākas kā brigādes aprakstā ievietotās un pieņemamas par galīgām.
          Tā tad 1. latviešu brigādes aprakstā uzrādītie 5. janvāra zaudējumi labu tiesu lielāki, kā patiesībā bija: kritušo kareivju par 37, ievainoto par 129, kontuzēto par 260 vairāk, pazudušo par 9 mazāk.
          Ka 1. latv. brigādes 5. janvāra zaudējumi nebija tik lieli, kā tas parādīts brigādes aprakstā, liecina arī ieraksti pulku kaujas žurnālos.
          Tā 2. latviešu strēln. pulka kaujas žurnālā (skat. krāj. Latviešu Strēlnieki» 1314. lap. p.) teikts, ka 5. janvāri pulkā: kareivji krituši 28, ievainoti 250, kontuzēti 26 un pazuduši 99, tā tad kritušo kareivju uzrādīts par 15, ievainoto par 173 un kontuzēto par 100 mazāk kā brigādes aprakstā, bet pazudušo skaits — 99 sakrīt.
          4. latv . strēln . pulka kaujas žurnālā (skat. krāj. «Latviešu Strēlnieki» 461. lap. p.) pulka zaudējumi laikā no 13. decembra līdz 13. janvārim šādi: kareivji krituši, ievainoti un pazuduši kopā 440, bet brigādes aprakstā uzrādīts, ka 5. janvāri vien 4. pulkā krituši, ievainoti un pazuduši 707 karavīri.
          Šajā gadījumā mums nav pamata apšaubīt kaujas žurnāla ziņas, jo tās ievietotas 13. janvāri, tā tad vēlāk par tām, kas sniegtas brigādes un korpusa stabam un, jādomā, pamatīgāk pārbaudītas.
          Apšaubīt varam arī 1. latviešu brigādes aprakstā ievietotās ziņas, kas ietver laiku no 6. līdz 14. janvārim.
          Vispirms aizdomas rada brigādes aprakstā rodamie 2. Rīgas pulka zaudējumi laikā no 6. līdz 14. janvārim. Ievērojot kaujas apstākļus un segto apvidu, grūti ticēt, ka tad varēja būt tik liels kritušo skaits 50, kā uzrādīts brigādes aprakstā, ja ievainoto un kontuzēto skaits tanī pašā laikā bija tikai 28. Parasti kritušo skaits kaujās daudz mazāks par ievainoto un kontuzēto skaitu, tā tam vajadzēja būt arī šajā gadījumā. Jāpiemin arī, ka skaitlis 50 sakrīt ar 2. pulka kritušo skaitu, kas uzrādīts pulka ziņojumos laikā no 5. līdz 9. janvārim. Ievērojot sacīto, mēs rīkosimies pareizi, ja, vismaz līdz 1. brigādes ārstu sarakstu saņemšanai no Maskavas militārizinātniskā arhīva, pieņemsim, ka 1. Latv. strēlnieku brigādes Ziemassvētku kauju zaudējumi no 5.—11. janvārim bija:

          virsnieki:       krituši ......................................10,
                                  ievainoti un kontuzēti .............49,
                                  pazuduši ...................................3;
          kareivji:          krituši ....................................562,
                                  ievainoti un kontuzēti......... 1897,
                                  pazuduši................................398,

          2. latviešu strēlnieku brigādes Ziemassvētku kauju zaudējumus pieņemsim tādus, kādi tie uzrādīti ārstu sarakstos un šajā. tabulā.

           2. latviešu strēlnieku brigādes Ziemassvētku kauju zaudējumi no 1916. g. 13. decembra līdz 1917. g. 13. janvārim, pēc ārstu sarakstiem:

		V i r s n i e k i			K a r e i v j i
Pulka nosaukums	krituši	ievainoti un Kontuzēti	Pazuduši	krituši	ievainoti un Kontuzēti	Pazuduši
5. Zemgales	6	16	—	100	218	110
6. Tukuma	2	11	—	77	374	102
7. Bauskas	4	8	1	56	255	113
8. Valmieras	7	7	—	110	469	130
Kopā	19	42	—	343	1316	455

          Tabulā sniegtās ziņas iegūtas no attiecīgo pulku ārstu sarakstiem; kopējie zaudējumi pilnīgi sakrīt ar brigādes ārsta sarakstu (6. akts 46. lap. p.). Vienīgi pazudušo skaits brigādes ārsta sarakstā (475) par 20 kareivjiem lielāks kā kopējais pazudušo skaits pulku ārstu sarakstos (455).
          Šie 20 kareivji būs tie, kas ieskaitīti 6. pulka sarakstā kā pazuduši, bet vēlāk atgriezās.
           Ārsti tabulā pieskaitīti virsniekiem; feldšeri un sanitāri kareivjiem.

          No ievainotiem palika ierindā:

          5. Zemgales pulkā — 4 virsnieki un 8 kareivji;

          6. Tukuma pulkā — 53 kareivji;

          7. Bauskas pulkā — 15 kareivju;

          8. Valmieras pulkā — 1 virsnieks un 4 kareivji.

          2. latviešu strēlnieku brigādes ārstu sarakstos rodami zaudējumi laikā no 13. decembra līdz 13. janvārim, t. i. par visu decembra mēnesi pēc vecā stila. Lai iegūtu 2. brigādes Ziemassvētku kauju upuru skaitu, jāatņem no iepriekšējā tabulā sniegtajiem zaudējumiem 1 ievainots virsnieks un 2 krituši un 19 ievainotu kareivju, laikā no 13. decembra līdz. 5. janvārim pozīcijas aizstāvot. Ievainotais virsnieks no 6. Tukuma pulka. Kāda pulka bija 2 kritušie un 19 ievainotie strēlnieki, ziņu nav; ar šiem skaitļiem labosim tikai kopējo 2. latviešu strēlnieku brigādes zaudējumu skaitu, bet pulku zaudējumus atstāsim tādus, kādi tie tabulā. Vienu 7. latviešu strēln. pulka virsnieku, kas pieskaitīts kritušiem, pievienosim pazudušiem, jo viņš, kā vēlāk noskaidrojās, bija nokļuvis vācu gūstā.

          Galīgā veidā

          2. latviešu strēlnieku brigādes Ziemassvētku kauju zaudējumi 5.-11. janvāri bija:

                       virsnieki: krituši ................................18,

                                        ievainoti un kontuzēti.........41,

                                        pazuduši...............................2;

                       kareivji:  krituši ................................341,

                                       ievainoti un kontuzēti......1297,

                                       pazuduši............................455.

          Šie skaitļi gandrīz pilnīgi sakrīt ar brigādes ārsta sarakstā (6. akts 45. lapas pusē) ievietotajām ziņām par 2. latviešu strēlnieku brigādi. Vienīgi brigādes Ziemassvētku kauju zaudējumiem ārsta sarakstā kritušo kareivju skaits (342) par vienu lielāks un pazudušo (354) par vienu mazāks. Šo sarakstu brigādes ārsts nav parakstījis, tāpēc par pilnvērtīgu dokumentu to atzīt nevar.
          Ārsta sarakstā uzrādītais 2. latviešu strēlnieku brigādes virsnieku zaudējumu skaits pilnīgi sakrīt ar VI Sibīrijas korpusa sarakstā uzrādīto. Vienīgi tajā 2 kontuzēti virsnieki parādīti mazāk kā brigādes sarakstā. Kritušo kareivju skaits ārstu sarakstos par 49 karavīriem mazāks kā VI Sibīrijas korpusa sarakstā un par 8 lielāks kā brigādes aprakstā. Sevišķi liela starpība ievainoto, kontuzēto un pazudušo skaitā. Pēc VI korpusa saraksta ievainoto un kontuzēto skaits par 555 karavīriem lielāks, bet pazudušo skaits par 242 karavīriem mazāks kā ārstu sarakstā; pēc brigādes apraksta ievainoto un kontuzēto skaits par 368 karavīriem lielāks un pazudušo skaits par 48 karavīriem mazāks kā ārstu sarakstos.
          Starpība skaitļos izskaidrojama ar grūtajiem kaujas apstākļiem un arī ar to, ka ziņas stabiem nācās sniegt steidzami. Tā daži smagi ievainotie un pazudušie iekļuva kritušo sarakstos, kritušie pazudušo sarakstos un t. t.
           Interesanti vēl atzīmēt, ka kopējais 2. brigādes ievainoto, kontuzēto un pazudušo skaits VI Sibīrijas korpusa sarakstā (2065) un 2. latviešu brigādes apraksta (2072) gandrīz vienāds, bet labu tiesu lielāks par ārstu sarakstos uzrādīto skaitu (1752).
          Vislielākās nesaskaņas skaitļos rodamas 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulkā. Brigādes aprakstā minēts, ka 5. pulkā Ziemassvētku kaujās ievainoti, kontuzēti un pazuduši 512 kareivji, bet pulka ārsta sarakstā tikai 328 kareivji.
          Lai abu latviešu brigāžu noskaidrotie Ziemassvētku kauju zaudējumi būtu uzskatamāki, ievietosim tos kopējā tabulā.

		Ziemassvētku kauju zaudējumi
		Virsnieki			Kareivji
Karaspēka vienības nosaukums	krituši	ievainoti un Kontuzēti	Pazuduši	krituši	ievainoti un Kontuzēti	Pazuduši
1. latviešu brigāde	10	49	3	562	1897	398
2. latviešu brigāde	18	41	2	341	1297	455
Kopā	28	90	5	903	3194	853