Latvju strēlnieki

Latviešu tauta un viņas strēlnieki

          Visi jaunie vēstures laikmeti reiz noveco, un gadsimteņi viens pēc otra izgaist nebūtībā, nobeigdamies tāpat, kā beidzas visas tās lietas, kuru mūža beigums ir — iet, lai dotu vietu citām.
          Šiem gāju putniem pie vēstures debesīm neaiziet pavisam līdz tikai cēlāko vīru vārdi, varonīgāko kauju lauki un lieli darbi, kas spēja aizgrābt art vēlāku mūžu dzīvotāju dvēseles. Slave­nus sentēvus pieminot, pēcteču sirdis vienmēr paliek gaišas: ir tā, it kā tad tanīs kristu šo senču darbu slavas atspīdums.
          Arī latviešu strēlnieku vārds iegājis vēsture, vaiņagots ar nemirstības vaiņagu. Viņš tur paliks, un mirdz gaišāk par daudziem citiem, jo latviešu tautas sirds un zeme ir pilna strēlnieku varonības spožuma. Gan metriem mērojot, augsts nāvi Ložmetēju kalns, taka tautas sirdī tas augstāks, par pašu Gaisiņu. Tik augsts, kā Ložmetēju kalna mestā ēna spēj aizsniegt visas latvju zemes malas, tur pamodinādama jaunekļos un zēnos tādu pašu darbu alku, kā to, kuru sevī nesa vecie, zobeņa krustotās saules strēlnieki. — Liela nav arī Nāves sala, nav pat īsta sala, bet tautai viņa palikusi par svētvietu, par Miroņsalu, kur godbi­jībā atnāk veci un jauni, lai stiprinātos tēvzemes mīlestībā, kurai uzticīgi līdz nāvei, reiz Nāves salā aizstāvēja savas tautas zemi latviešu tautas pirmais karaspēks.
          Tik liela joprojām ir tautas mīlestība viņas strēlniekiem, ka uz viņu var droši attiecināt zināmos Bībeles vārdus, kuri runā par mīlestību, kas nekad nebeidzas. Viņa nekad nebeigsies tāpēc, ka no šīs mīlestības un latviešu strēlnieku varoņdarbiem, kas veikti Rīgas purvos, pie Daugavas un Juglas, runā viena un tā pati tautas asiņu balss. Tā balss, kas savā laikā lika dzimt­būšanā nospiestam latvietim nekad neaizmirst, ka -- pēc Dieva un vēstures taisnības — viņš joprojām ir brīvs cilvēks, un ka latvietim, nevis ienācējiem svešiniekiem patiesībā pieder viņa tēvzemes tīrumi un sili. — Balss, kas lika mūsu senčiem celties kājās zemnieku dumpjos, — no zemgaļu pēdējo brīvības ciņu laukiem caur daudziem gadsimtiem divdesmitā atnākusi latviešu asins naida balss.
          Strēlnieki pirmie atsaucās šīs balss saucienam, kad sāka degt Kurzemes sētas, tin bēgļiem pieplūda pilni visi Vidzemes ,un Latgales ceļi. No brīvas gribas, ne mobilizēti, bet savas asiņu balss modināti, pirmie strēlnieki cēlās cīņai par tautu, par savu tēvzemi. Tā bija tautas jaunatnes labākās daļas labāko izlase, jauni varoņi, kas prata smieties niknākajā granātu putenī, prata smaidot mirt, lai dzīvotu Latvijā tauta, lai dzīvotu Latvija. Un tāpēc tauta un Latvija viņus neaizmirsis, kamēr vien skanēs latvju mēle, kamēr latvju arājs dzīs vagu Latvijas laukos.
          Asins balss var gan kļūdīties savu draugu izvēlē, kā tas savā laikā notika arī ar mūsu pirmā atmodas laikmeta vadoņiem. Tad savu ienaidnieku īstās sejas saskatīšanā tautas asins balss nekad nemaldās. To pierādīja latvju republikas karaspēka cīņas 1919. g. rudenī pie Rīgas un Daugavas. Cīņas ar to pašu ienaidnieku, pret kurti savā laika strēlnieki bija divus gadus sargājuši savas tēvzemes galvas pilsētu un Latvijas likteņu upi. Un pār šiem abiem tautas kara, mūsu svētā kara posmiem mirdz vēstures debesīs nemirstības slavas atmirdzams.
          Ja reiz nāks šim karam trešais cēliens, — tauta viņu sagaidīs, stāvēdama tais pašos kauju laukos, kur sava laikā cīnījās par savu zemi vecie latviešu strēlnieki.
          Saliekot kopā šos vārdus: “tauta" un “zeme" iznākums, kop­summa ir: “valsts" — Valsts vārds ir jau strēlnieku kauju laikos virzījies augšup no tautas asiņu dziļumiem. Strēlnieku panākumi, blakus krievu pulku zaudējumiem, jau toreiz novilka vēl neredzamu robežas grāvi starp mūsu zemi un krievu zemi. Jau tad, strēlnieku vakara jundā ik vakarus visos pulkos dziedāja — Dievs, svētī Latviju.
          Visu tautu ceļu Lēmējs ir uzklausījis pirmo Latvijas karotāju lūgšanu, un Viņa svaru kausos tik smagi svērušas ari veco strēlnieku lietās asinis, ka latvju zeme, par kuru viņi cīnījās un krita, tagad ir latvju tautas valsts.

A. Grīns

Latviešu Strēlnieki No. 1, 1935

http://www.lacplesis.com/Latviesu_tauta_un_vinas_strelnieki.htm