- Manifests par Krievijas iesaistīšanos karā. 1914.gada 20.jūlijs
- Krievijas valsts domnieka Jāņa Goldmaņa iesniegums Krievijas armijas virspavēlniekam par latviešu karaspēka vienību dibināšanu Krievijas armijas sastāvā. 1915.
- Pirmais pasaules karš. Hronoloģija, kartes, dokumenti.
- 1. Latviešu strēlnieku brigāde
- 2. Latviešu strēlnieku brigāde
- Nāves sala 1916-1917
- Ziemassvētku kaujas 1916-1917
- Dvinci, 1917. 5 armija.
- Sarkanie strēlnieki
- Baltie strēlnieki
- Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika 1917 - 1920
- Iskolats
- Padomju Latvijas Armija
- Ziņas no Rīgas virziena 1919g.
- Intervencija. Antanta. Brīvkorpusi. 1918-1920.
- Latvijas brīvības cīņas 1918 - 1920
- Latviešu strelnieku karogi
- Latviešu strēlnieku krūšu nozīme
- Ieroči un formas tērpi
- Atsauces
KLUSA NAKTS. 2. daļa
KLUSA NAKTS. 2. daļa
Pēc 25. (12.) janv. asiņainās kaujas ierindā palikušie 400 Vidzemes latviešu strēlnieku pulka strēlnieki
Pulks pretinieku izsita no viņa dzeloņu žogiem aizsargātiem ierakumiem pie 13. mērķa, un tas steidzīgi atkāpās, pametot daudz patronas un rokas granātas, it sevišķi pie 13. mērķa, līdz ar segām, spilveniem un uzkabes piederumiem.
Virzoties uz priekšu zem stipras frontālas un flankējošus ložmetēju uguns, pulkam tomēr izdevās ievērojami tuvoties 14. mērķim un mežmalai. Tuvāki par 50 soļiem pieiet tomēr neizdevās, jo te nācās pa atklātu vietu iet tieši virsū pretinieka ložmetējiem, pie kam visi mēģinājumi tiem uzbrukt, vai arī tos apiet, beidzās ar varonīgo uzbrucēju nāvi.
No ierindas izsita pusi virsnieku, to starpā bija arī abi bataljonu vadītāji, gandrīz visi priekšnieki no instruktoriem, ložmetējnieki (no ložmetējiem varēja darboties tikai viens) un arī lielākā daļa strēlnieku.
Cits nekas neatlika, ka nogaidīt līdz 3. Kurzemes latv. strēlnieki. pulks pavirzīsies uz priekšu, kas ievērojami sekmētu Vidzemes pulka panākumus, jo nodrošinātu tā labā flangu, kā arī 2. pulka karavīru darbību, kuru divas rotas, pieslejoties kāpņu viedīgi mūsu kreisajam flangam un nesot smagus zaudējumus, arī nevarēja virzīties uz priekšu un palika uz vietas.
Ienaidnieks, redzēdams, ka pulks uz priekšu virzīties nevar, no 16. mērķa un mežmalas, kas atrodas uz rietumiem no vācu vecajiem ierakumiem, devās pretuzbrukumā, laižot kaujā biezās ķēdes diezgan prāvus spēkus, bet kad tie bija pielaisti no mums pa šāvienam un saņemti ar mūsu uguni, viņi bija spiesti bēgt atpakaļ uz mežmalu pie 16. mērķa ciešot lielus zaudējumus. Pēc tam ienaidnieks atklāja spēcīgu mīnmetēju uguni un, izārdot ierakumiņu, kas atradās pie 13. mērķa, atkārtoja uzbrukumu vēl divas reizes mūsējie katru reizi to pielaida nelielā attālumā, bet pēc tam atsita, nodarot tam lielus--zaudējumus. Ieņemto stāvokli pulks noturēja līdz plkst. 17.00, kad saskaņā ar brigādes komandiera pavēli viņu atvilka uz vācu Ložmetēju kalnu.
Kaujā piedalījās
30 virsnieki ,
1129 strēlnieki,
148 grenadieri, bet komandās ar palīgu nozīmi 233 instrukt. un kareivji.
Kaujā pulks zaudēja kritušus, ievainotus un pazudušus :
virsniekus - 12;
instruktorus un strēlniekus - 884.
Turpmākā uzbrukuma sekmju attīstīšanas neiespējamība izskaidrojama
1) ar pilnīgi atklātu apkārtni, kas nepielaida nekādas nejaušības
2) ar pilnīgu artilērijas iztrūkumu un sakaru trūkumu ar to gadījumā, ja darbotos artilērija; tai būtu bijis viegli iznīcināt ienaidnieka. mīnu un ložmetējus, kuru atrašanās vietas bija noteikti zināmas, un kurus no atklātas vietas nevarēja ieņemt vienīgi ar varonīgo strēlnieku pūlēm un centību.
26. (13.) janv. Pulks novietojās 429. mērķa rajona, Ložmetēju kalna ziemeļu nogāze un sastādīja 10. Sib. str. p. rezervi.
Pamats pulkveža Karlsona 25. (12.) janv: ziņojums Nr. 408.
Saskaņā ar brigādes komandiera pavēli 1., 3. un 4. pulkam uzdeva nostiprināt pozīcijās līnijā no 11. (431) artilērijas mērķa 277. kvadrātā, līdz. 6. (425) artilērijas mērķim 242-243. kv., sakarā ar to 4. pulkam bija uzdots nekavējoties ķerties pie ierakumu būves, no 258. 243. kvadrātu stūru krustojuma, līdz 6. (426.) mērķim.
Pamats brig. komandiera rīkojums Nr. 012. no 25. (12.) janv. un shēma Nr. 233/8.
Pienāca brigādes komandiera pavēle: tos papildrotu kareivjus, kas cik necik sagatavoti, nekavējoties, apbruņot un likt ierinda, bet visus pārējos novietot Bebērbeķu rajona un pastiprināti nodarboties ar viņu apmācīšanu.
Pamats: brigādes k-ra -26. (13.) janv. rīkojums Nr. 1127. Plkst. 18.00 Ložmetēju kalna apšaudīšanas laikā: ar ienaidnieka granātas, šķēpeli ievainoja kreisajai gurnā pulka komandieri Zeltiņu un to evakuēja, pie kam, pulka pagaidu komandēšanu uz deva poručikam Briesmam.
Plkst. 21.00 pa tālruni pienāca pavēle pulkam pāriet un novietoties 263. kvadrātā.
Plkst. 21:45 pulks izgāja un plkst. 23.00 bija novietots 263. kv. uzkalniņos un zemnīcās.
27. (14.) janvārī. Saskaņā ar brigādes komandiera pavēli, pulka pagaidu komandēšanu uzņēmās plkv. ltn Bangerskis.
Vecākā ārsta vietas izpildītājs Mežciems ziņoja, ka viņš šinī dienā bijis Zemstes Savienības 5. transporta punkta tanī laikā, kad punkts un 78. artilērijas brigādes 1 baterija apšaudīta ar vācu ķīmiskiem šāviņiem, pie kam, punkta vecākais ārsts un viņš pārsējuši. un evakuējuši vairākus ievainotos un saindētos artilēristus. Saindēšanās izpaudusies šādi: gāzei ir nenoteikts sastāvs, bet katrā ziņā tanī neietilpst chlors; tā ir vieglāka par gaisu: pārsienamā punktā viņa vairāk bijusi sajutuma pie griestiem un drusku atgādinājusi formalīnu ar nelielu ķiploku pie garšu (vai tikai tas nav kāds arsēna savienojums?).
Gāze, galvenā kārtām, iedarbojas uz gļotādiņu, izsaucot asarošanu, kasu un vemšanu. Gāze pastiprināti ievelkas ietērpa porās un pirmais līdzeklis cīņai pret saindēšanos esot, noģērbt ar gāzi pievilkušos ietērpu, pēc tam uzlikt: masku, vai arī elpot caur saslapinātu drānu.
Vecākā ārsta 27. (14.) janv. ziņojums Nr. 22.
No plkst.: 10.06 ienaidnieks pastiprināti apšaudīja pulka nometni ar ķīmiskiem šāviņiem.
28. (15.) janvārī Pulks novietojas 263., kvadrātā. Apšaudīšanu pretinieks neizdarīja.
29. (16.) janvārī. Ienaidnieks apšaudīja nometni un pulka štāba zemnīcu ar ķīmiskiem šāviņiem. Pateicoties pieņemtiem aizsargāšanās līdzekļiem, saindēšanās gadījumu nebija.
30. (17.) janvārī. Plkst. 06.00 4. Vidzemes latv. str. pulks atradās pa daļai ierakumos, pa daļai gar uzkalniņiem, kas 263, kv. ziemeļu daļā.
No plkst. 06.15 ienaidnieks sāka apšaudīt pulka nometni ar smagās un vieglās artilērijas smacējošo gāzu šāviņiem. Pateicoties laikā pielietotiem pretlīdzekļiem un vecākā ārsta pagaidu vietas izpildītāja, ārsta Mežciema, enerģiskajam darbam, vairāku saindēšanās gadījumu nebija (nomira divi strēlnieki).
Ap plkst. 08.50 uguns uz pulka nometni, galvenā kārtām, ar gāzu šāviņiem sasniedza augstāko pakāpi. Brigādes komandieris pa tālruni pavēlēja 4. pulkam būt gatavībā.
Plkst. 11.20 I latv. brig. štābs paziņoja, ka ienaidnieks pārejot uzbrukuma 11. un 12. Sibir. strēlnieki. pulku robežpunktā, kur pārrāvis mūsu novietni. Tāpēc 1. Daugavgrīvas un 3. Kurzemes latv. str. pulks nosūtīti vieņiem palīgā atjaunot stāvokli. 4. Vidzemes un 2. Rīgas latv. str. pulkam pavēlēts būt gataviem iziet kaujā.
Plkst. 14.00 pulkam pavēlēja iziet un sekot aiz 2. Rīgas latv. str. pulka un novietoties 6. mērķa rajonā, aizgājušā 3. Kurzemes latv. strēlnieki. pulka vietā.
Plkst. 14.20 pulks, ar pulka komandieri priekšgalā, izgāja rietumu virzienā un plkst. 14.50 ar savu priekšējo daļu sasniedza brigādes štābu 262. kvadrātā. Ievērojot saņemtās uztraucošās ziņas, brigādes komandieris pavēlēja 2. Rīgas latv. str. pulkam doties uz rietumiem palīgā 3. Kurzemes latv. strēlnieki. pulkam, bet 4. Vidzemes pulkam doties uz rietumiem palīgā 3. Kurzemes latv. strēlnieki. pulkam, bet 4. Vidzemes pulkam doties 1. Daugavgrīvas latv. str. pulka pastiprināšanai.
Apmēram pie 10. (430.) mērķa, vācu Ložmetēju kalnā, plkst. 15.35, pulks satika 1. Daugavgrīvas latv. strēlnieki. pulka pavadoni, kurš norādīja ceļu nevis uz rietumiem, bet uz ziemeļiem, līdztekus bijušiem vācu ierakumiem.
Plkst. 16.00 pulks panāca 2. Rīgas latv. strēlnieki. pulka daļas pret 6. (426.) artilērijas mērķi.
Plkst. 16.10, 4. Vidzemes latv. str. pulks nonāca pie 1. Daugavgrīvas latv. strēlnieki. pulka štāba, kas bija novietojies patvertnē pie 5. (425.) artilērijas mērķa. Pulka komandētājs, plkv. ltn. Bangerskis, pavēlējis pulkam savilkties paslēpti krūmos rezerves kolonnā, devās pie 1. Daugavgrīvas latv. strēlnieki. pulka komandiera pēc norādījumiem.
1. Daugavgrīvas str. pulka komandieris, pulkvedis Kārlsons, attēloja stāvokli šādi:
1) ienaidnieka daļas, kas izrāvušās 257. kvadr. un tālāki uz ziemeļiem, 1. pulks atsistis.
2) 1. pulka komandieris bija pārliecībā, ka viņa pulka viens bataljons atrodas uz paaugstinājuma 275. kv., bet otram bataljonam vajag būt vairāk pa kreisi no tas vietas - 258. kv. Vispārīgi stāvoklis neskaidrs, noteikta orientācija neiespējama. Līdztekus Kalnciema šosejai un uz rietumiem no tās jāvirzās 176. Perevoločinskas pulka 2 bataljoniem, bet austrumu pusē ceļam, diviem 9. Sibir. str. pulka bataljoniem; uz kādas līnijas šīs daļas atrodoties pagaidām neesot zināms.
Atstājot 4. pulka I bataljonu savā rezervē, 1. Daugavgr. latv. strēlnieku pulka komandieris izteica savus ieskatus, ka 4. pulka II bataljonam vajadzētu atbalstīt 1. pulka labo flangu un ka šo uzdevumu viņš, pulkvedis Kārlsons, uzticot plkv. ltn. Bangerskim.
Ievērojot stāvokļa neskaidrību, it īpaši nezināšanu, kas notiek uz rietumiem un austrumiem no šosejas, 4. pulka komandētājs, pulkv. ltn. Bangerskis, plkst. 16.40, atstājis pulku 1. pulka štāba rajonā, ar izlūku komandu, 2 virsnieku un 35 kareivju sastāvā, devās uz 436. artilērijas mērķa rajonu, kur nodibināja telefoniskus sakarus ar pulkvedi Karlsonu, 1. pulka komandieri, un izsūtīja izlūkus 437., 438. un 445. mērķa virzienā.
Drīz vien noskaidrojās, ka, uz rietumiem no Kalnciema šosejas atrodas dažādas, galvenā kārtā 176. Perevoločinskas pulka daļas; uz šosejas, dienvidos no 437. mērķa, mežmalā 5. Zemgales Latv. strēlnieki. pulka. rotas, pie kam, viena šī pulka rota birzītē, uz austrumiem no Sileniekiem.
436. un . 437 mērķi ienaidnieks apšaudīja ar stipru smagās un vieglās artilērijas. uguni. Dažādu daļu ievainotie ziņoja, ka ienaidnieks ieņemot paaugstinājumus uz dienvidiem no 434. mērķa. Stāvoklis joslā, kas pieslēdzās no abām pusēm Kalnciema šosejai, 4. pulka komandierim pamazām kļuva skaidrs; vēl ne visai skaidrs bija tikai tas, kas notiek 274. un 275. kvadrātā.
Pulkvedis Karlsons par 1. pulka atrašanās vietu norādīja 275. kvadr. Brigādes komandieris, pakļaujot. 4, Vidzemes latv. strēlnieki. pulku 1. Daugavgrīvas latv. strēlnieki. pulka komandierim uzdeva doties uz 274. kv. (ģenerāļa Misiņa lauka grāmatiņas lapa Nr. 23.).
Plkst. 17.00 plkv. ltn. Bangerskis pa tālruni izsauca pie sevis 4. pulka I bataljonu, no kura 2 rotas, ar 1. Daugavgrīvas Latv. strēlnieki. pulka 5. rotas strēlnieku, kā pavadoni, I bataljona komandiera pagaidu vietas izpildītāja, poručika Lukstiņa, vadībā, izsūtīja uz dienvidiem, ar uzdevumu atrast 1. pulka labo flangu un to nodrošināt, ieņemot pozīcijas vai nu vienā līnijā, vai arī kāpņveidīgi aiz tā, kā arī izdarīt izlūkošanu pa labi līdz Kalnciema šosejai.
Tai pat laikā 4. pulka komandieris lūdza pa tālruni nodot viņa - rīcībā visu pulku, jo stāvoklis uz labo pusi. jau bija noskaidrots. Pulkvedis Karlsons paturēja divas (5. un 6.) rotas pie sevis, nododot 4. pulka komandierim pavisam viņa pulka 6 rotas.
Šai laikā pie 436. mērķa pienāca 9. Sibir. str. pulka trīs rotas, kapteiņa Aļeksejeva vadībā; kurš ziņoja, ka viņam pavēlēts doties uz 274. kvadrātu un ja tur satiktu kāda latv. str. pulka komandieri stāties tā rīcībā.
Paziņojis, ka viņš 4. Latv. pulka komandieris, pie tam arī tuvākais priekšnieks, kas atrodās 274. kvadrātā, plkv. ltn. Bangerskis pavēlēja bataljonam palikt uz vietas un savu ierašanos. ziņot pa tālruni pulkvedim Karlsonam. Pulkvedis Karlsons atstāja kapteini Aļeksejevu ar 9. Sibir. str. pulka II bataljonu 4. pulka komandiera rīcībā.
Plkst. 18.25 1. Daugavgrīvas latv. str. pulka komandieris pavēlēja plkv. ltn. Bangerskim ar 4. pulka 6 rotām un 9. Sibir. str. p. 3 rotām pāriet uzbrukumā, lai nodibinātu iepriekšējo stāvokli 11. Sibir. str. pulka iecirknī, apvienojot šinī iecirknī arī 1. Daugavgrīvas latv. str. pulka rotas.
Plkst. 18.40 pēc 4. pulka divu rotu (7. un 3) ierašanos pie 436. mērķa, plkv. ltn. Bangerskis personīgi ar 4. pulka 3., 4., 7. un 8. rotu un 9. Sibir. str. p. 5., 6. un 7. rotu devās uz dienvidiem pa ceļiem starp 436. un 415. mērķi. Šādu virzienu pieņēma aiz sekotiem motīviem:
1) kādā iecirknī tieši izdarīts mūsu pozīciju pārrāvums, noteikti neviens nevarēja pateikt.
2) 1 Daugavgrīvas latv. strēlnieki. pulka daļas ieņēma pozīcijas 275. kv.
3) brigādes . komandieris savā rīkojumā norādīja 274. kv. un to pašu kvadrātu bija norādījis 9. Sibir. str. p. II bataljona komandierim.
4) ievainotie norādīja, ka uzkalniņus uz dienvidiem no 436. mērķa ieņēmis ienaidnieks.
5) starp šoseju un 275. kv. ienaidnieks ieņēma uzkalniņus un, acīmredzot, uzkalnu muguru uz,. dienvidiem no 445. un 446. mērķa, kurus noturēt vienai vai otrai pusei, nozīmēja noturēt visu pozīciju.
Ievērojot šādu stāvokli, visizdevīgākais likās uzbrukt ienaidniekam 273. un 274. kv. un ieņemt uzkalnu muguru uz dienvidiem no 445. un 446. mērķa, kā arī. ceļa mezglu uz rietumiem no tā. Ar to atvieglotos 1. Daugavgrīvas latv. strēlnieki. pulka rotu stāvoklis 275. kv., un būtu atjaunots arī viss iepriekšējais stāvoklis.
Pārvietošanās laikā 4. Vidzemes latv. strēlnieki. pulka un 9. Sib. str. p. II bataljona ceļu ienaidnieks stipri apšaudīja ar artilēriju, bet zaudējumu nebija.
Pie paaugstinājuma, uz austrumiem no 438. mērķa 256. kv., atradās 2. Rīgas latv. strēlnieki. pulka I bataljons.
Aizgājis garām 2. Rīgas latv. strēlnieki. pulkam, pulka komandieris nostādīja izejas stāvoklī uzbrukumam sava 4. pulka I bataljonu (3. un 4. rotu) dienvidaustrumos no uzkalniņa, kas pie 438. mērķa, bet 9. Sib. str. p. II bataljonu uz ziemeļiem no uzkalna muguras dienvidus gala, kas 256. kv. 7. un 8. rotu novietoja rezervē aiz 4. pulka I bataljona. Telefona lauku stacijas, kas uzturēja sakarus ar 1. pulka komandieri un bataljoniem, pārvietoja pret uzkalnu muguras vidu, kas atrodas 256. kv.
Izejot uz priekšu, pulka komandieris noskaidroja, ka 1. un 2. rotu, kuru izsūtīja uz priekšu no 436. mērķa, I bataljona komandieris novietojis ar kreiso flangu uz paugura, kas 255. un 274. kv. robežu krustojumā uz paša paugurīša. Pa kreisi no 4. pulka rotām novietotas 1. Daugavgrīvas latv.„ strēlnieki. 5., 6. un 7. rota, tālāk pa kreisi uz uzkalniņa, pēc satikto 1. pulka virsnieku (poručika Šepko, praporščika Prauliņa u. c.) izteicieniem, novietotas arī pārējās pulka rotas (resp. to daļu atliekas , kuras komandē poruč. Dardzāns.)
Pirms šīs personīgās izlūkošanas 4. pulka komandieri pulkvedis Karlsons uzaicināja pie tālruņa, kur pēdējais lika uzbrukumu pasteidzināt, teikdams, ka 4 pulks aizkavējot vispārējo uzbrukumu; tālāk 1 Daugavgrīvas latv. strēlnieki. pulka komandieris norādīja, ka poručiks Dardzāns, par zīmi kopējā uzbrukuma sākšanai, izlaidīšot zilu signālraķeti.
4. pulka komandieris aizrādīja, ka šis signāls mežā 275. kv., kur, kā domāja, atrodas 1. pulka daļas, var palikt arī nepamanīts uz 255. un 256. kv. robežas, no kurienes dosies uzbrukumā 4. Vidzemes latv. str. un 9. Sibir. str. p. daļas; ka uzbrukumu 4. pulks sāks ne agrāki, kā plkst. 20.30, tas ir, kad viss būs uzbrukumam sagatavots, un ka uzbrukuma sākumu vislabākie nolikt pēc pulksteņa, tieši 20.30.
Pulkvedis Karlsons bija ar mieru sākt uzbrukumu 20.30 un apsolīja ar zīmīti par to paziņot poručikam Dardzānam. Tā kā pēc pulkveža Karlsona izteicieniem, poručiks Dardzāns zīmīti saņemšot jau pēc 5-10 minūtēm, tad 4. pulka komandieris bija noteikti pārliecināts, ka 1. Daugavgrīvas latv. strēlnieki. pulka daļas atrodas vai nu 257., vai arī 275. kv. t. i. netālu no 5. (4215.); mērķa, kur atrodas 1. Daugavgrīvas latv. str. p. štābs.
Pēc sīkas iepazīšanās ar stāvokli. 4. pulka komandierim, - plkv. ltn. Bangerskim, plkst. 20.20 kļuva skaidrs, ka 1. Daugavgrīvas latv. strēlnieki. pulka daļas atrodas 256. kv. dienvidrietumu stūrī, gar pauguriem.
Plkst. 20.30 4. pulka komandieris personīgi virzīja uzbrukumā. vispirms, 4.. pulka I bataljonu, tad 9. Sibir. str. p. II bataljonu. Pirmajām pavelēja uzbrukt ar kreiso spārnu līdztekus ceļiem, kas savieno 439. un 446. mērķi, caur ko nāca zem trieciena pretinieka kreisais flangs, kas ieņēma 274. kv. uzkalnu muguras.
9. Sibir. str. pulka bataljonam pavēlēja uzbrukt uz austrumiem no ceļa ar labo flangu, dodoties apmēram uz 445. mērķi( to skaitot). Pēc 4. un 9. Sibir. str. p. došanos uzbrukumā, plkv. ltn. Bangerskis pavēlēja arī 1. pulka 5., 6. un 7. rotai doties uzbrukuma tieši uz 445. mērķi. Uz poručika Šepko iebildumu, ka viņi gaidot signālraķeti, plkv. ltn. Bangerskis atbildēja, ka tādas nebūs un ka uzbrukums jau ir sācies. Plkv. ltn. Bangerskis pavelēja par to ziņot arī 1. pulka I bataljona komandierim, poručikam Dardzānam.
Pēc tam, kad devās uzbrukumā 1. pulka rotas, plkv.-Itn. Bangerskis atgriezās uz kalna muguras dienvidus galu,. kas atradās 256. kv. Tur viņš sameklēja 2. latv. p. I bataljona komandieri, kapteini Ozoliņu, un deva viņam noradījumu; lai arī viņš ar savu bataljonu dodas uzbrukumā, turoties pie 9. Sibir. str. p. kreisā flanga, jo 4., 1. latv. un 9. Sibir. p. daļas jau iesākušas uzbrukumu.
Kapteinis Ozoliņš šo rīkojumu nekavējoties izpildīja dodams pavēli 1., 2. un 3. rotai doties uzbrukuma, bet 4. rotu atstāja pie sevis rezervē.
Ienaidnieks uzbrucējus sagaidīja ar nāvējošu šauteņu, ložmetēju un mīnmetēju uguni, apšaudot Kalnciema šoseju un ceļu starp 436. un 445. mērķi arī ar smago un vieglo artilēriju.
Par uzbrukuma sākumu ziņoja 1. Daugavgrīvas latv. str.. pulka komandierim ar telefonogrammu Nr. 1. plkst. 20.50.
Svina un tērauda krusas pārsteigti, uzbrucēji mazliet apstājās, bet pēc klusu rāpus devās uz priekšu, salasoties gandrīz pie pašas ienaidnieka ieņemtās paaugstinājuma grēdas pakājes.
Plkst. 22.07 pulka komandieris saņēma 1. Daugavgrīvas latv. strēlnieki. pulka komandiera pavēli: līdz ieradīsies svaigi spēki uzbrukumu pārtraukt un visām daļām ierakties.
Šī rīkojuma lasīšanas laika jau uz visas līnijas atskanēja “urrā” saucieni un daļas. ielauzās pretinieka ierakumos. Par to paziņoja 1. Daugavgrīvas latv. strēlnieki: pulka komandierim ar zīmīti Nr. 7.
Ap plkst. 22.30, ar varonīgu uzupurēšanos, un vairākkārtīgām durkļu cīņām, pateicoties saskaņotam 4. Vidzemes, 1. Daugavgrīvas un 2. Rīgas latv. str. un 9. Sibir. str. pulku varonīgo daļu triecienam, 4. Vidz. latv. str. p. komandiera pagaidu vietas izpildītāja, plkv.-ltn. Bangerska, tieši personīgā vadībā garo uzkalnu rietumu pusē, kur atrodas 274. kv. un ceļu mezgls 273. kv. un kas bija nodrošināts ar diviem blokhaužiem, mūsējie ieņēma. Tā bija neviens nodibināts zaudētais stāvoklis, bet ieņemta arī pauguru grēda ierakumu priekšā. Vispārējos vilcienos trieciena gaita bija sekojoša.
4. Vidz. latv. str. pulks darbojās šādi:
turoties ar kreiso flangu pie ceļa starp 438. un 446. mērķi, pirmajā līnijā uzbruka 4. pulka I bataljona 1., 2. un 4. rota, bet 3. rota aiz labā flanga kāpņu viedīgi. Uzejot uz 445. mērķa uzkalniņa, ienaidnieks bataljonu saņēma ar spēcīgu šauteņu un ložmetēju uguni no patvertnēm (blokhaužiem), kas atradās uz dienvidrietumiem no 445. mērķa, un kas bija dzeloņu stieplēm iežogotas.
Rotas nogūlās un sāka lasīties kopā grāvītī, kas atradās patvertņu priekšā. Pēc bataljona komandiera "urrā" sauciena, rotas metās uz priekšu, pie kam 1. un 2. rota ieņēma; patvertnes, bet 4. devās vairāk pa kreisi uz paaugstinājuma, kas no 445. mērķa uz dienvidiem.
9. Sibir. str. pulka 11 bataljons darbojās šādi:
9. Sibir. str. pulka 3 rotas, kas gāja uzbrukumā pa kreisi no 4. pulka, turoties ar labo flangu gar ceļu, izejot cauri 1. pulka vienību novietnei, arī bija spiestas nogulties uz paugura, kas ziemeļrietumos no 445. mērķa.
Pirmais ložmetēju un mīnmetēju uguns viesulis bija par daudz intensīvs, lai turpinātu uz priekšu virzīšanos. Nogaidījušas un sakopojušas spēkus, ar kopēju "urrā" saucienu rotas metas uz priekšu - uz 445. mērķi.
1. Daugavgrīvas str. pulka rotas darbojās šādi:
Saņēmušas 4. Vidzemes latv. str. pulka komandiera vietas izpildītāja rīkojumu doties uzbrukumā, 1. pulka 5., 6. un 7. rota devās dienvidaustrumu virzienā uz iegareno uzkalniņu, kas atrodas ziemeļaustrumos no 445. mērķa, kur arī, pirmajā brīdī, ienaidnieka stiprās uguns saņemtas, bija spiestas nogulties. Ar kopējo "urrā" rotas metas uz priekšu, virzoties uz kalna muguras mezglu, austrumos no 445. mērķa.
2. Rīgas latv. strēlnieki. pulka I bataljons nebija pakļauts 4. pulka komandierim, bet saņēma no viņa tikai orientāciju un rīkojumu doties uzbrukumā pēc tam, kad kaujā jau bija devušās pārējās daļas.
Šī pulka 1., 2. un 3. rota, 2. rotas komandiera, poručika Pinkas, iedvesmotas, metās enerģiski uz priekšu, bet ar viesuļuguni ienaidnieks tās piespieda nogulties. Pēc tam viņas sāka savilkties pie paugurīša, kas atrodas austrumos no 445. mērķa, tieši ienaidnieka tuvumā. Ar kopējo "urrā" un poručiku Pinku priekšgalā, rotas ierāvās uzkalniņā, kas bija vāciešu ieņemts. Drošsirdīgais poručiks Pinka saņēma vācu 33. pulka 2 ložmetējus un 2 gūstekņus.
Uzbrukums visām daļām iznāca saskaņots, un visu pulku rotas ielauzās ienaidnieka pozīcijās gandrīz vienā laikā.
Drīz vien "urrā" saucieni atskanēja virzienā no 446. mērķa pa kreisi, kur devās uzbrukumā 303. pulka vienības; kā vēlāk noskaidrojās, uzbrukums bija vaiņagots panākumiem.
Ievērojot ļoti niecīgo durkļu skaitu rotas, tad lai noturētu ieņemto stāvokli, 4. pulka I bataljonam devās palīgā 4. pulka 7. un 8. rota, kas bija stipri cietušas no mīnām pirmā viesuļa uguns laikā.
No 444. mērķa puses ienaidnieks visu laiku turpināja plkv. ltn. Bangerska daļu novietnes apšaudīšanu ar flankējošu šauteņu un ložmetēju uguni, kas stipri uztrauca rotu komandierus un radīja bažas par labo flangu.
Nelielas izlūku grupas izdarīja izlūkošanu pa labi no mūsu ieņemtās līnijas, bet tur kaimiņus neatrada.
Plkst. 24.00 no 1. Daugavgrīvas latv. strēlnieki. pulka štāba ieradusies 4. pulka 5. rota, saskaņā ar pulka komandiera pavēli, ieņēma kāpņu viedīgu stāvokli aiz labā flanga, līdz ar uzdevumu izdarīt izlūkošanu un novērošanu Kalnciema šosejas virzienā. Tūlīt pēc tam ieradusies 4. pulka 6. rota ieņēma apakšējā kalnu muguras labo (rietumu) nogāzi, kas atradās 274. kvadrātā, t. i. pagarināja priekšējo pozīciju iecirkni, kas atradās dienvidrietumos no 445. mērķa.
31. (18.) janvārī. Ap plkst. 03.30 4. pulka komandieris atrada 176. pulka III bataljona komandieri zemnīcā 256. kv. No pēdējā 4. pulka komandieris dabūja zināt, ka turpat zemnīcas novietojies arī viss bataljona. 4. pulka komandieris, orientējis 176. pulka III , bataljona komandieri par stāvokli, pavēlēja viņam nekavējoties ar divām rotām ieņemt spraugu starp 2. Rīgas latv. strēlnieki. pulka labo spārnu un Kalnciema šoseju, ko minētais bataljons nekavējoties enerģiski izpildīja.
Vēlāk noskaidrojās, ka 176, pulka rotas (11. un 12.), 2. Rīgas latv. strēlnieki. pulka labā flanga vietā, pagarinājušas 4. Vidzemes latv. strēlnieki. pulka -5. rotas labo flangu, kas bija novietota kāpņu viedīgi aiz. kaujas iecirkņa kreisā flanga, kurš savukārt atradās pauguru līnijā uz ziemeļiem no 445. mērķa.
Plkst. 04.00 pienāca 1. Daugavgrīvas latv. strēlnieki: pulka komandiera paziņojums, ka plkv. ltn. Bangerskim. padotās vienības un citas, nomainīs 38. kājnieku divīzijas daļas.
Plkst. 07.15 pienāca 150. kājnieka pulka priekšējās vienības un nogriezās Kalnciema šosejas virzienā.
Aiz 150. pulka izstiepās 149. pulka bataljoni. Apmēram, pēc 20 minūtēm 4. pulka komandierim ziņoja, ka bataljoni maiņas vietā stājoties kaujas kārtībā un ieņemot izejas stāvokli uzbrukumam, lai atgūtu tās pozīcijas, kuras jau bija atgūtas.
4. pulka komandieris, plkv. ltn. Bangerskis, nekavējoties devās pie 149. pulka II un III Bataljona komandiera un, izskaidrojis apstākļus, lika priekšā bez kaujas ieņemt latviešu daļu un 9. Sibir. str. pulka II bataljona atkaroto pozīciju priekšējo līniju; jo pretējā gadījumā vācieši var vēl atjēgties un naktī zaudēto paņemt atpakaļ. Izrādījās, ka 149. pulka vienības bija saņēmušas pavēli nomainīt 9. Sibir. str. p. vienības, bet par latviešu daļām nekas nebija teikts.
149. pulka II un III bataljona komandieri, štābs kapteini Buzuks (Buziņš) un Senkevics, kad plkv. ltn. Bangerskis. bija viņus informējis par pašreizējo stāvokli, abi pareizi novērtēja kavēšanās varbūtējas sekas un steidzās nomainīt priekšējās latviešu un 9. Sibir. str. p. II bataljona vienības, personīgi norādot vietas rotām un vadiem.
Plkst. 09.00, 149. pulka štābs kapteiņa Senkeviča II bataljons bija nomainījis 2. Rīgas un 4. Vidzemes latv. str. pulku un kreisā flanga 9. Sibir. str. p. rotas; 303. pulka labajam flangam pieslēdzās pati kreisa spārna 9. apvienotā rota, podporučika Gorošilova vadībā. Pārējās plkv. ltn. Bangerskim padotās vienības, ap plkst. 09.00 bija nomainījis 149. pulka štābs kapteinis Buzuks vai Buziņš ar otru b-nu.
Nodevis iecirkni, 4. pulka komandieris Bangerskis. sekoja savām vienībām līdzi uz 1. Daugavgrīvas latv. str. pulka štābu, pie 5. (425.) mērķa, kur ziņoja par notikušo kauju un iecirkņa nodošanu, norādot uz kartes, kur tieši notika kaujas un kur un kādas vienības novietojušās pēc maiņas.
Pulkvedis Karlsons nodeva 4. pulka komandierim I. latv. str. brig. štāba priekšnieka rīkojumu, ieņemt pulka līdzšinējās novietošanas vietas 263. kv. rajona, kas ar ap plkst. 11.30 bija izpildīts.
Ievērojot to, ka vienības, kas sastādīja plkv. ltn. Bangerska uzbrukuma kolonnu, pēc maiņas tūlīt izklīda, dot ziņas par kopējiem zaudējumiem nebija iespējams.
4. Vidzemes latv. str. pulkā bija no ierindas izsisti krituši: virsnieki, strēlnieki un instruktori 66; ievainoti: virsnieki; 3, Strēlnieki un instruktori 144; pazuduši bez vests : virsnieki, strēlnieki un instruktori 4; kopā, 3 virsnieki un 214 strēlnieki un instruktori, vai virsnieki 13%, strēlnieki. un instruktori 25%.
2. Rīgas latv. strēlnieki. pulka 2. rota saņēmusi 2 ložmetējus. un 2 gūstekņus.
Kaujā sevišķi izcēlās 2. Rīgas latv. strēlnieki pulka poručiks Pinka, iedvesmodams 2. pulka uzbrukumu kreisā flangā, un 4. Vidzemes latv. strēlnieki. pulka praporščiks Liberts, kas zem stipras uguns palīdzēja 4. Vidzemes latv. strēlnieki. pulka komandiera pagaidu vietas izp., plkv. ltn. Bangerskim, noskaidrot darbības apstākļus, vadot gadījuma apvienotās dažādās vienības.
Uzbrukuma sekmes jāizskaidro:
1) ar rūpīgu apstākļu noskaidrošanu un saskaņotu darbību ar gadījuma apvienotam daļām.
2) ar uzbrukumu ienaidniekam no frontes un flangiem, jo starp 444. mērķi un patvertnēm, kas 273. kv., pretiniekam bija sprauga.
3) ar vienību drošsirdību, jo tās zināja, ka viss paredzēts un sagatavots, lai gūtu sekmes.
4) ar 2. Rīgas latv. strēlnieki pulka 2. rotas (pašā kreisajā flangā) komandiera poručika Pinkas, drošsirdību, kas frontāli ielauzās uzkalna virsotnē.
Piezīme: tas apstāklis, ka 38. divīzijas daļas, pienākot dienas laikā kolonnās, netika no ienaidnieka apšaudītas, pierāda ka viņa tuvākās baterijas bija aizvestas un ka bija izjaukti sakari ar viņa novērošanas punktiem.
Ienaidnieks neapšaudīja arī pēc maiņas aizejošās vienības. Acīmredzot, niknā nakts kauja bija sacēlusi ienaidnieka pusē paniku un piespiedusi to aizvākt savas baterijas.
Tanī pašā dienā pulka sastāva papildināšanai no rezerves pulka pienāca 96. maršrota, kurā ietilpa 235 strēlnieki.
4. (22. janvārī) februārī. Pulks, sibīriešu daļu nomainīts, pārvietojās uz Piņķu rajonu un novietojās lauku mājās Beberbeķu apkārtnē.
8. (26. janvārī) februārī. Saskaņā ar brigādes komandiera pavēli, plkst. 06.00 pulks gājiena kolonnā devās Rīgas virzienā; līdz ar rīta ausmu ieradās Nordeķos un novietojās dzīvokļos, pārejot armijas rezervē.
10. (28. janvārī) februārī. Tā kā plkv. ltn. Bangerski pārcēla uz 17. Sibīrijas strēlnieki. pulku, tad pulka pagaidu komandēšanu uzņēmās kapteinis Gailītis.
Tanī pašā dienā pulka sastāva papildināšanai no 436. Novolādogas pulka ieradās 174 un 14. Sibīrijas strēlnieki. pulka 17 strēlnieki.
Pamats: pulka pavēle Nr. 32.
_______________________________________________________
Latviešu Strēlnieki 4 – 5 1936, lpp. 455- 480