Latvju strēlnieki

Latvju strēlnieki

Search form
Meklēt
  • Lv
  • Ru
  • Se
  • Ienākt ar:
  • anazana
  • facebook
  • vēsture
  • Nāves sala 1916-1917
    • sākums
    • vēsture
    • cilvēki
    • raksti
    • grāmatas
    • fotogrāfijas
    • kino / video
    • kultūra / muzeji
    • kontakti
    • Manifests par Krievijas iesaistīšanos karā. 1914.gada 20.jūlijs
    • Krievijas valsts domnieka Jāņa Goldmaņa iesniegums Krievijas armijas virspavēlniekam par latviešu karaspēka vienību dibināšanu Krievijas armijas sastāvā. 1915.
    • Pirmais pasaules karš. Hronoloģija, kartes, dokumenti.
    • 1. Latviešu strēlnieku brigāde
    • 2. Latviešu strēlnieku brigāde
    • Nāves sala 1916-1917
    • Ziemassvētku kaujas 1916-1917
    • Dvinci, 1917. 5 armija.
    • Sarkanie strēlnieki
    • Baltie strēlnieki
    • Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika 1917 - 1920
    • Iskolats
    • Padomju Latvijas Armija
    • Ziņas no Rīgas virziena 1919g.
    • Intervencija. Antanta. Brīvkorpusi. 1918-1920.
    • Latvijas brīvības cīņas 1918 - 1920
    • Latviešu strelnieku karogi
    • Latviešu strēlnieku krūšu nozīme
    • Ieroči un formas tērpi
    • Atsauces

    Nāves sala

    Vikipēdijas raksts

    Piemineklis Nāves salas aizstāvjiem.

     

    Nāves sala — agrāk pussala, tagad sala Daugavas kriesajā piekrastē, Rīgas HES ūdenskrātuvē, Rīgas rajona Daugmales pagastā. Tā aizņem aptuveni 2 km².

    Vēsture

    Pirmā Pasaules kara laikā Krievijas karaspēkam 1915. gada rudenī atkāpjoties no Kurzemes un Zemgales, dažas karaspēka daļas bija palikušas Daugavas kreisajā krastā un ierakušās pussalas attekā. Šos ierakumus pakāpeniski paplašināja un izveidoja par stipru, diviem bataljoniem piemērotu placdarmu. Tas tika nosaukts par Ikšķiles priekštilta nocietinājumu. Abus Daugavas krastus savienoja ar pagaidu tiltu.

    1916. gada 14. aprīlī [v.s. 1. aprīlī] 3. Kurzemes un 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljonu norīkoja palīgā krievu vienībām aizstāvēt šo nelielo placdarmu (viņi tur palika līdz 1916. gada beigām). Nocietinājumi tika intensīvi apšaudīti dienu un nakti. Aizstāvju vienības mainījās ik pa trim nedēļām. Pārmaiņus šie abi bataljoni cīnījās pret vāciešiem pašā bīstamākajā pussalas vietā — rietumu daļā, kur ienaidnieki apmētāja viens otru ar rokas granātām. Šeit 1916. gada 25. septembrī notika vācu armijas gāzu uzbrukums. Aizsargājot šo placdarmu, abi latviešu bataljoni zaudēja 167 karavīrus, tāpēc strēlnieki šo vietu nosauca par Nāves salu.

    Pēc revolūcijas, sākoties vācu uzbrukumam Rīgai 1917. gada 27. jūlijā Nāves sala tika evakuēta.

    1924. gada 27. jūlijā valsts prezidents Jānis Čakste atklāja pieminekli Nāves salas aizstāvjiem. Tā autors bija Eižens Laube. Tas bija Latvijā pirmais Pirmā pasaules kara un Brīvības cīņu atcerei veltītais piemineklis.

    Pēc Rīgas HES ūdenskrātuves uzpludināšanas pussala izveidojusies par salu.

    © Copyright

    Izveidot interneta veikalu | Izveidot mājas lapu | anaZana

    • Manifests par Krievijas iesaistīšanos karā. 1914.gada 20.jūlijs
    • Krievijas valsts domnieka Jāņa Goldmaņa iesniegums Krievijas armijas virspavēlniekam par latviešu karaspēka vienību dibināšanu Krievijas armijas sastāvā. 1915.
    • Pirmais pasaules karš. Hronoloģija, kartes, dokumenti.
    • 1. Latviešu strēlnieku brigāde
    • 2. Latviešu strēlnieku brigāde
    • Nāves sala 1916-1917
    • Ziemassvētku kaujas 1916-1917
    • Dvinci, 1917. 5 armija.
    • Sarkanie strēlnieki
    • Baltie strēlnieki
    • Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika 1917 - 1920
    • Iskolats
    • Padomju Latvijas Armija
    • Ziņas no Rīgas virziena 1919g.
    • Intervencija. Antanta. Brīvkorpusi. 1918-1920.
    • Latvijas brīvības cīņas 1918 - 1920
    • Latviešu strelnieku karogi
    • Latviešu strēlnieku krūšu nozīme
    • Ieroči un formas tērpi
    • Atsauces

    © Copyright

    Izveidot interneta veikalu | Izveidot mājas lapu | anaZana

    © Copyright

    Izveidot interneta veikalu | Izveidot mājas lapu | anaZana