Latvju strēlnieki

4. Vidzemes latv. strēl. pulka kritušie pie Ložmetēju kalna

No 1917. g. 8.(26. dec.) janvāra līdz 10. (28, janvārim) februārim ieskaitot Plkv. leitn. E. Medņa rediģējums un piezīmes,
latv. kapt. J. Bērziņa tulkojums

            8. (26. dec.) janvārī. No rīta pulkam, gaismai austot, pavēlēja nomainīt ,152. k. pulku, kā arī 9. un 16. Sib. str. pulka rotas un ieņemt iecirkni no 16. mērķa līdz Krišņānu ceļam.
            Pulks nostiprināja pozīcijas no 16. mērķa līdz mūsu tālākiem ierakumiem, kas atradās purvā,
            Pamats. Briģ. k-ra 1917. g. 8. (26. dec.) janv. pavēle Nr. 330. un l. Latv. brig. pavēle Nr. 333,
            9. (27. dec.) janv. Ieņemtā iecirkņa aizsargāšana. Ienaidnieks ar smago artilēriju vairākām kārtam apšaudīja 7. un 6. rotas iecirkņus. Vēl spēcīgāku artilērijas, mīnmetēju un ložmetēju uguni ienaidnieks visu dienu vērsa pret mūsu labā spārna 5. un 8. rotas iecirkni. Sevišķi nāvējoši iedarbojās ienaidnieka mīnas, tomēr karavīri, ieturot nesatricināmu mieru un, pašpaļāvību, modri sekoja katrai pretinieka kustībai, cenšoties to pastāvīgi traucēt.
            Nesalīdzināmi grūtās kaujas, smagie apstākli purvā, sniegs un sals, atklātais lauks, pozīcijas bez nocietinājumiem tik ļoti bija nogurdinājuši strēlniekus, ka daži kļuva pilnīgi bezjūtīgi.
            Vienā rotā strēlnieks bija nolicies pie ugunskura un aizmidzis. Guļot viņa labā roka bija iekļuvusi uguni, bet strēlnieks pamodās tikai tad, kad ievērojama rokas daļa jau bija apdegusi. (Tekstā gan teikts: "pārogļojusies", bet tā var būt arī pārrakstīšanās kļūda.)
            Pēc nomainīšanās sardzē, vairāki 5. rotas strēlnieki atpūtās kopējā zemnīca. Tanī iekrita ienaidnieka mīna, pie kam vienu strēlnieku nogalināja un vairākus ievainoja. Ka ievainotos, tā arī pārējos strēlniekus atrada zemnīcā mierīgi guļam, viņi nekā nebija dzirdējuši, ne jutuši. Karavīri visas grūtības , pārcieta mierīgā garā, apzinādamies pārdzīvojamā brīža svarīgumu. cīņā par ik vienu dzimtās zemes stūrīti. Plkst. 21.00 pulku nomainīja 54. Sibīrijas pulks, un mūsu pulku novietoja 54. Sib. pulka aizmugurē, 1. Latv. str. brig. komandiera rīcībā.
            Pamats: 1917. g. 9. (27. dec.) janvāra pavēle Nr. 378. plkv. Zeltiņam.
            10. (28. dec.) janv. 6. un 8. rota plkst. 17.00 devās 2. Rīgas latv. pulka rīcībā: Saņemta pavēle nodot līdzšinējā kaujas uzdevuma pildīšanu 3. Latv. pulka komandierim un doties ar vienu pulka bataljonu uz Ložmetēju kalnu. Plkst. 21.00 I bataljona pārgāja 1. Latv. pulka k-ra rīcībā. Palikušās 2 rotas un instruktoru komanda pārgāja un novietojās vāciem atņemtā Ložmetēju kalnā. Plkst. 23.30 pulka komandieri izsauca pie brigādes komandiera, no kura atgriezies viņš paskaidroja virsniekiem kaujas uzdevumu.
            11. (29. dec.), janv. Pulkam bija pavēlēts nomainīt 2. Rīgas latv. pulku un stingri aizsargāt ieņemto iecirkni.
            Saskaņā ar pulka komandiera pavēli pulku plkst. 05.00 sakārtoja ierindā, un viņš devās no Ložmetēju kalna, gar bijušajiem vācu ierakumiem, uz 2. Rīgas latv. str. pulka iecirkni.
            l. Latv. str. brig. 1917. g. 11. (29. dec.) janv. pavēle Nr, 5,
            Tā kā no rīta citām daļām bija paredzēts uzbrukums, mūsu artilērija pastiprināti apšaudīja ienaidnieku ar ķīmiskiem šāviņiem. Pretinieks nepārtraukti apgaismoja apkārtni raķetēm. Pa ceļiem rēgojās daudzi ienaidnieka līķi, kas vēl nebija novākti pēc 5. (23. dec.) janvāra kaujām.
            Plkst. 08.00 2. Rīgas latv. strēlnieku pulks bija nomainīts, un tas aizgāja. Mūsējie iepazinās ar jauno pozīciju. Pa labi no mums atradās l. Daugavgrīvas strēlnieku pulks, pa kreisi - 54. sibīriešu pulks.
            Ienaidnieka pozīcijas bija ievērojami izdevīgākas. Paslēpti novietotam ienaidniekam bija labi izbūvētas patvertnes ar ložmetējiem un dziļu apšaudes joslu, kā frontāli, tā arī uz mūsu aizmuguri.
            Mūsu iecirkņa kreisais flangs atbalstījās uz vecajiem vācu ierakumiem, bet virzienā uz labo flangu mūsu iecirknis bija bez nocietinājumiem.
            Nomainījuši 2. Rīgas latv. strēlnieku pulku, strēlnieki stājās pie tādu ierakumu ierīkošanas, kur var novietoties guļus. Ienaidnieka artilērija sāka stipri apšaudīt iecirkni ar šrapneļiem un smagajām granātām. Kreisajā spārnā atrodošās divas-trīs zemnīcas, ienaidnieks stipri apšaudīja ar mīnām. Ienaidnieks atklāja arī uz mums ložmetēju uguni, ne tikai tieši frontē, bet arī uz atklāto aizmuguri, uzmanīgi sekojot katrai mūsu kustībai.
            Uz pusdienas laiku ložmetēji un artilērija darbojās vēl intensīvāki.
            Ap plkst. 11.00 ienaidnieks devās uzbrukumā pret mūsu labo spārnu, cenšoties apiet mūsu labā spārna 1. rotu, bet mūsu strēlnieku un ložmetējnieku nāvējošā uguns piespieda ienaidnieku nekārtībā atkāpties, un tas atgāja, pametot kritušos. Tomēr viņš neapmierinājās un mēģināja uzbrukt atkal te vienā, te otrā vietā, bet vienmēr to mūsu uguns izklīdināja un viņš cieta smagus zaudējumus.
            Ap plkst. 16.00 ienaidnieks, atklājot artilērijas un mīnmetēju viesuļa uguni ar granātam un šrapneļiem, turot zem nepārtrauktas uguns savus vecos ierakumus, kas bija mums par pieeju kaujas iecirknim, kā arī apšaudot visu mūsu iecirkņa aizmuguri, plkst. 17.00 ķēdē bez šautenēm tuvojās mūsu 5. rotas iecirknim, visu laiku saucot: "ņe streļaj, ņe streļaj" (nešauj, nešauj).
            Rotas k-ris, podporučiks Zandbergs, domādams, ka tie ir ienaidnieka pārbēdzēji, pielaida tos diezgan tuvu. Tomēr aptvēris, ka tie ir ienaidnieka grenadieri ar rokas granātām, un ka aiz viņiem seko viļņveidīgi divas uzbrucēju ķēdes, pavelēja atklāt uguni, pie kam mūsu uguns visu pirmo ienaidnieka ķēdi iznīcināja.
            Redzēdams, ka mūs apmānīt nav izdevies, ienaidnieks metas uzbrukuma-- visā iecirknī, cenšoties no jauna apņemt mūsu labo flangu un ielauzties nelielajā spraugā starp mūsu un 1. Daugavgrīvas latv. strēlnieki. pulku. Atjaunojās ienaidnieka un mūsu ložmetēju viesuļuguns. Neskatoties uz mūsu artilērijas stipro uguni, ienaidnieks viļņveidīgi svieda kaujā arvien jaunas ķēdes. Mūsu ložmetēju lielāko daļu bija sasitusi ienaidnieka artilērijas un mīnmetēju uguns un tagad ar pārtraukumiem darbojās tikai divi.
            Tāpēc, ka mūsu pozīcijas bija atklātas un nenocietinātas, mēs cietām smagus zaudējumus. Tomēr pulka komandiera apgaroti, neviens no strēlniekiem savu vietu neatstāja, bet apbrīnojami aukstasinīgi, bez steigas, apšāva uzbrūkošos ienaidniekus, no kā pretinieks arvienu vairāk zaudēja drosmi.
            Iepretim mūsu frontei ienaidnieks jau apstājās. Tomēr tas turpināja nepārtraukti spiesties virsū mūsu labajam flangam, kur mums radās neizdevīgs stāvoklis. Pirmās labā flanga rotas komandieris jau bija ievainots. Redzēdams kritisko stāvokli, pulka komandieris steidzās turpu, bet šai vieta jau atskanēja "urrā", ko uztvēra pārējie strēlnieki un arī metās virsū ienaidniekam. Ienaidnieks neizturēja un, neielaizdamies tuvcīņā, metās bēgt, segdams savu atkāpšanos ar artilērijas un ložmetēju uguni.
            Noskaidrojās, 1) ka I bataljona pag. komandieris, poručiks Sockis, Pēc 1. rotas komandiera ievainošanas, bija aizsteidzies uz labo flangu, kur, ievērojot kritisko stāvokli, pats uzņēmies rotas vadību. Redzot savā priekšā aukstasinīgo, strēlniekos sevišķi populāro kaujas virsnieku, strēlnieki guva jaunu sparu. Novērtējis, ka stāvokli vislabākie glābt ar ienaidnieka negaidītu pārsteigšanu, jo, ienaidnieka gara stāvoklis, kaut gan tas vēl turpināja mūsu apiešanu, jau bija satricināts, poručiks Sockis rotas priekšgalā metās ienaidniekam flangā, un tas paniskās bailēs atgāja atpakaļ. Bēgošā ienaidnieka vajāšanas laikā poručiku Socki saraustīja gabalos tuvumā sprāgstošā ienaidnieka granāta. Tā viņa nāve kļuva varonīga pašuzupurēšanās.
            Šai uzbrukumā sevišķi izcēlās visa 5. rota. Stāvot savas vietās un pilnīgi ignorējot briesmas, tā pielaida ienaidniekus tuvumā un pēc tam tikai ņēma tos uz "grauda", radot tādā veidā savā priekšā veselas ienaidnieka līķu kaudzes).
            Praporščiks Kalniņš, kā izcilus drošsirdīgs virsnieks, kaujas laikā apstaigāja savu rotu, norādīdams strēlniekiem ņemt uz grauda" vienu, vai otru uzbrūkošo, ienaidnieku. Pamats: Poručika Zandberga ziņojums Nr. 6. no 11. (29. dec.) janv.
            Por. Sockis, kā vecākais rotas k-ris, bija uzņēmies I b-na vadību pēc štābs kapt. Medņa ievainošanas Ziemassvētku kaujās.
            No brigādes komandiera pienāca pavēle katrā ziņā jau šodien dabūt "mēli", kamdēļ pulka komandieris izsūtīja izlūku komandu praporščika Jeskes vadībā.
            Dienas kauju spīdošo panākumu apgaroti, izlūki pielīda pa visam tuvu nogurušajam ienaidniekam un, ievērojuši nomaļus pretinieka grupu, kas domājams bija izsūtīta izlūkošanai, vai arī līķu novākšanai, metās tai virsū, tās vairumu apkāva un, neskatoties uz pakaļdzīšanos, saķēra gūstekni, bet kritušiem noņēma zīmotnes. Zīmotnes bija 33. pulka un pilnīgi bez numuriem. Gūsteknis pastāstīja, ka dienā viņi tiešām gribējuši mūs apmānīt, izlikdamies it kā nāktu gūstā, bet patiesībā tā bijusi drošsirdīgu grenadieru partija, kas, apmētājot ar rokas granātām, gribējusi ienest mūsu rindās sajukumu, ko vajadzējis izmantot aiz viņas sekojošām uzbrucēju ķēdēm.
            Mūsu zaudējumi, virsnieku sastāvā šinī dienā bija šādi: poručiks Sockis kritis; praporščiks Ausēklis pazudis; ievainoti: podporučiks Lazdiņš un praporščiks Krišmanis.
            12. (30. dec.) janv. No rīta. atkal notika dzīva apšaudīšanās, kurā ņēma dalību artilērija un šautenes. Ap plkst. 16.00 ienaidnieks sāka koncentrēt artilērijas un mīnmetēju viesuļuguni visā mūsu iecirkņa frontē, kā arī aizmugurē.
            Plkst. 17.00 ienaidnieks devās uzbrukumā visā iecirknī, bet sevišķi biezās ķēdēs pret 4. rotu.
            Plkst. 17.20 ienaidnieks, zem mūsu artilērijas un ložmetēju viesuļuguns, sāka nogulties, bet arī tad uguni neizturēja un sāka atkāpties, neskatoties uz kāda virsnieka pamudinājumiem, kas uzcēlies kājās kaut ko kliedza un mētājās ar rokām, kamēr krita mūsu lodes ķerts.
            13. (31. dec.) janv. Plkst. 02.00 ienaidnieks atkārtoja uzbrukuma, vispirms, mūsu labajā spārnā, bet vēlāki visā iecirknī. Mūsu strēlnieku un artilērijas uguns saņemts pretinieks apstājās, apmēram, 300 soļos no mūsu ierakumiem.
            Lai novērotu ienaidnieku, pulka komandieris pavelēja artilērijai uguni pārtraukt. Dažas minūtes turpinājās nāves klusums, un tad bija skaidri sadzirdāms, ka pretinieks sāk ierakties. Pulka komandieris pavelēja pulkam sagatavoties pretuzbrukumam. Atkal uz ienaidnieku atklāja artilērijas uguni. Pēc 30 minūtēm deva rīkojumu artilērijai pamest savu uguni uz ienaidnieka aizmuguri, bet pulkam doties pretuzbrukumā.
            Plkst. 03.10 atskanēja "urrā" visā iecirknī. Ienaidnieks neielaidās tuvcīņā, bet, aizsegdamies ar ložmetēju viesuļuguni, steidzīgi atkāpās. Rezervju trūkuma dēļ pulka komandieris pavelēja ienaidniekam nesekot, bet palikt savās pozīcijās.
            Dienā notika abpusēja apšaudīšanās ar artilēriju un šautenēm, kas brīžiem pārgāja viesuļugunī, bet ienaidnieks vairāk nemēģināja nākt uzbrukumā.
            Mūsu zaudējumi decembra mēnesī (pēc vecā stila) Virsnieki: kritis - 1, pazudis - 1, ievainoti - 10. Kareivji un instruktori: krituši, pazuduši un ievainoti kopā 440 vīri.
            14. (1.) janv. Sākot ar 12. (30. dec.) janv. pulks ieņēma pozīcijas no 16. mērķa līdz 477. mērķim.
            Dienā bija sīva abpusēja apšaudīšanās ar šautenēm un artilēriju. Plkst. 22.00 pulks nodeva kaujas iecirkni 152. Vladikaukāzas pulkam un devās Dzilnu virzienā.
            Pamats: Pulkveža Zeltiņa telefonogramma Nr. 8.
            15. (2.) janv. Plkst. 07.00 pulks pārcēlās uz Torņakalnu un novietojās dzīvokļos, kurus jau bija ieņēmis līdz 2. (20. dec.) janv., Altonovas, Kāpu un Mazās Nometņu ielas rajonā.
            16. (3.) janv. Plkst. 10.00 pienāca brigādes komandiera pavēle izsūtīt vietraudžus uz Nordeķiem, uz kurieni pēc telpu izraudzīšanas pāriet arī pulkam.
            Plkst. 12;00 II bataljons poručika Lindes, bet plkst. 14.00 arī I bataljons poručika Gaiļa vadībā izgāja jaunās novietošanās virzienā.
            Pulks novietojās Nordeķos Purva un Slokas ielas rajonā.
            17. (4.) janv. Pēc pagājušām smagajām kaujām, kareivjiem bija dota iespēja apmeklēt pirti un labi atpūsties. Priekšnieki sīki apskatīja apģērbu un uzkabi un izsniedza visu iztrūkstošo.
            18. (5.) janv. Pulka komandiera uzruna karavīriem par pagājušām un gaidāmām kaujām, kauju mērķiem un laikmeta svarīgumu. Pulkvedis izteica domu, ka kara turpināšana tagad mūsu mērķu sasniegšanai ir nepieciešamāka kā jeb kad kopš kara pieteikšanas.
            No plkst. 11.00 līdz 14.00 pulkā bija ieradušās ziedotāju pārstāves dāmas; viņu klātbūtnē strēlniekiem un instruktoriem izsniedza ziemassvētku dāvanas, kuras kaujas apstākļu dēļ nevarēja izsniegt agrāki.
            No plkst. 14.30 līdz plkst. 17.00 notika ierindas apmācības.
            20. (7.) janv. Ierindas apmācības un pirts.
            Rotās un komandās apmācības nocietinātas joslas ieņemšanā, dzeloņstiepļu griešanā bez trokšņa un pozīciju izlūkošanā.
            Plkst. 20.00 nakts apmācības: tuvināšanās pozīcijām bez trokšņa un dzeloņstiepļu griešana.
            21.-22. janv. Virsnieku draudzīgās pārrunas ar strēlniekiem. Kara mērķu izskaidrošana, pienākumu un tautiskās apziņas izkopšana.
            Nocietinātas joslas ielemšana, pievirzīšanās naktī bez trokšņa, stiepļu griešana un uzbrukums.
            23. (10.) . janv. Nocietinātas joslas ieņemšana un ieņemtā apgabala nostiprināšana. Sagatavošanās nakts manevriem.
            Plkst. 19.00 pienāca pavēle pulkam sagatavoties gājienam.
            Plkst. 20.00 sekoja pavēle iziet un pulks, ar pulka komandieri Zeltiņu priekšgalā, devās Mikenhofas virzienā, kur pulkam bija pavēlēts novietoties . Buķultu-Blodziņu-Tīles rajonā.
            24. (11.) janv. Plkst. 02.00 pulks nonāca pie Bukultu mājām, bet, neatradis norādītā rajonā telpas,. pārgāja uz Solitudi Beberbeķu ielā.
            Plkst. 06.00 pienāca ziņas, ka 3. Latv. str. pulks, aiz kura bija pavēlēts sekot 4. pulkam, izgājis ceļā un devies Trenču māju virzienā.
            Plkst. 07.30 pulks devās ceļā.
            Plkst. 09.00 pienāca rīkojums pulkam novietoties zemnīcas pie mežniecības Nr. 1.
            Izsūtītiem vietraudžiem brigādes komandants norādīja rajonu mežniecības Nr. 1. dienvidrietumu daļā, kur krustojās mežniecības Nr. 1. Cenas muižas un Bļodnieku mājas ceļi, tur arī pulks nonāca un novietojās plkst. 11.00.
            Plkst. 20.00 pa tālruni. pienāca I. Latv. brig. k-ra pavēle pāriet uz Neinu rajonu, uz kurieni izsūtīt savlaicīgi vietraudžus l. brig, komandanta rīcībā.
            Plkst. 20.50 šo rīkojumu atcēla.

            4. Vidzemes latv. štrēln, pulka 400 kritušie strēlnieki, kuri 25. (12.) janv. atrada sniegotus kapus Ložmetēju kalna rajonā

            Plkst. 23.00 pulka komandieri izsauca uz 1. Latv. str. brig. štābu.
            25. (12.) janv. Ap plkst. 01.00 4. Vidzemes latv. strēlnieki. pulks bija novietots zemnīcas, un pa uzkalniņiem mežniecībā Nr. 1.
            Plkst. 01.45. pavēlēja visiem virsniekiem salasīties pulka štābā, kur pulka komandieris pulkv. Zeltiņš, kas iepriekšējā vakarā plkst. 23.00 bija izsaukts uz I Latv. brig. štābu, paziņoja un izskaidroja kaujas uzdevumu.
            12. armijas komandieris bija pavēlējis par katru cenu atjaunot kaujas laukā veco stāvokli, kāds tanī bijis līdz 22. (9) janvārim, un atsviest pretinieku uz dienvidiem.
            4. pulkam bija pavēlēts pāriet uz vācu Ložmetēju kalnu un ieņemt uz plkst. 04.00 izejas stāvokli kalna dienvidus nogāzē, uzbrukt joslā starp mērķiem 434., 476., pēdējo izslēdzot, un bijušo vācu ierakumu līniju (ieslēdzot). Pie kam vajadzēja izšķirīgi uzbrukt pretiniekam iecirknī no mērķa Nr. 476 (izslēdzot) līdz mērķim Nr. 16. (ieslēdzot) un, virzoties ar "kreiso spārnu pa abām pusēm bijušiem vācu ierakumiem, atrasties sakaros pa labi ar 3. Kurzemes latv. strēlnieki. pulku.
            Pavēle I. Latv. str. brig. no 25. (12.) janv. Nr. 3.
            Uzbrukumu bija pavēlēts iesākt taisni plkst. 05.00, kad pāries uzbrukumā -3. Latv. pulks pa labi un 54. sibīriešu str. pulks dosies. uzbrukumā mērķim Nr. 16. no austrumiem. Ienaidnieka novietošanās noteikti nebija zināma, bet bija domājams, ka viņš ieņēma purvu uz dienvidiem no Ložmetēju kalna.
            Stāvokļa noskaidrošanai pulka komandieris nekavējoši izsūtīja izlūku komandu, poručika Lukstiņa un prap. Jeskes vadībā.
            Plkst. 02.30 pulks, ar pulka komandieri priekšgalā ejot rietumu virzienā, izgāja uz vācu Ložmetēju kalnu.
            Ienaidnieks apšaudīja ceļu ar ķīmiskiem šāviņiem, kuri mūs nesasniedza, bet izsprāga purvā; nopietnas saindēšanās nebija.
            Plkst. 04.00 pulks, virzoties gar mūsu priekšējiem sargposteņiem, nonāca pie bijušiem vācu ierakumiem Ložmetēju kalnā.
           Pulka komandieris novietoja pulku pēc iespējas slēpti kalna dienvidus nogāzē un pavelēja, nekavējoties stāties pie eju ierīkošanas mūsu dzeloņstiepļu žogos, kā arī uzdeva ieņemt izejas stāvokli aiz tiem.
            Noskaidrojot apstākļus, izrādījās, ka krievu priekšējie 10. Sib. strēlnieki. pulka sargposteņi ieņem kalna dienvidus nogāzi. Ienaid­nieks, cik domājams, novietojies mežmalā ap 14. mērķi un no stādījis purvā un uz bijušā ierakumu vaļņa savus sargposteņus. Vāciešu spēcīga apture, pēc izlūku komandas priekšnieka ziņojuma, atrodas ap 12. mērķi.
            Plkst. 04.20 ejas bija jau ierīkotas, un rotas devās ieņemt izejas stāvokli. Pirmajā triecienā daļā norīkoja II bataljonu pag. k-ra, poručika Zandberga, vadībā, bet otrajā, rezerves daļā, aizmugurē - I bataljonu pag. k-ra, poručika Berkolda, vadībā. Pulka komandieris atradās pirmajā grupā pie II bataljona.
            Ienaidnieks nepārtraukti un stipri apgaismoja apkārtni, kā redzams, novērojot no priekšējiem sargposteņiem pulka darbību. Uguni tas tomēr neatklāja.
            Ap plkst. 05.00 pulks ieņēma izejas stāvokli un atradās pilnā gatavībā, lai dotos uzbrukumā.
            Taisni plkst. 05.00 ieradās I Latv. str. brig. štāba priekšnieka vietas izpildītājs, štābs kapteinis Grīnbergs, un paziņoja brigādes komandiera rīkojumu, neskatoties ne uz ko, doties uzbrukumā taisni plkst. 05.00, kad dosies uz priekšu arī blakus daļas.
            Pulka komandieris deva pavēli nekavējoties doties uz priekšu un pats devās pa priekšu pirmais ķēdei.
            Plkst. 05.15 pretinieks saņēma uzbrucējus ar šauteņu un ložmetēju viesuļuguni, kā no frontes, tā arī no abiem flangiem, jo pulka flangos 3. Kurzemes latv. strēlnieki. un 54. Sib. str. pulka uz priekšu virzīšanās nebija manāma. Nokļuvušas pārāk stiprā pretinieka ugunī, uzbrūkošās ķēdes drusku apstājās, bet tad atkal rāpus devās uz priekšu.
            Plkst. 05.25 pēc stāvokļa noskaidrošanas izsūtīja pus rotu kreisā flanga dziļākai nodrošināšanai (uz austrumiem no bijušā vācu ierakuma) ; pulka komandieris, pulkvedis Zeltiņš, no jauna veda pulku enerģiskā triecienā.

**