Latvju strēlnieki

Rīdigers fon der Golcs Rüdiger von der Goltz Personīgā informācija Dzimis 1865. gada 8. decembrī Cillihava (tagad — Sulehova, Polija) Miris 1946. gada 4. novembrī (80 gadi) Kinsegas muiža, Bavārija, Vācija Dzīvesbiedre Hanna Karolīne fon Hāze

Militārais dienests Dienesta pakāpe ģenerālis Dienesta laiks 1885—1920 Valsts Vācijas impērija (1985—1918), Veimāras republika (1918—1920) Struktūra sauszemes armija Komandēja 12. Zemessardzes divīzija, Baltijas jūras divīzija, 6. rezerves korpuss Kaujas darbība Pirmais pasaules karš, Somijas pilsoņu karš, Latvijas brīvības cīņas, Kapa pučs Izglītība Prūsijas Kara akadēmija Cits darbs Liepājas gubernators (1919), Vācijas rezerves virsnieku savienības vadītājs (1934-1939)

Rīdigers fon der Golcs (vācu: Rüdiger Graf von der Goltz; dzimis 1865. gada 8. decembrī, miris 1946. gada 4. novembrī) bija vācu ģenerālis, grāfs, 1919. gadā Rietumlatvijā un Lietuvas ziemeļos dislocētā 6. rezerves korpusa komandieris.

Dzīvesgājums

Golcs dzimis 1865. gada 8. decembrī Vācijā.

Beidzis Prūsijas Kara akadēmiju, 13 gadus dienējis Vācijas armijas ģenerālštābā, pēc tam pārcelts uz Magdeburgu pie feldmaršala Paula fon Hindenburga. No 1897. gada atkal dienējis ģenerālštāba Anglijas nodaļā.

Pirmā pasaules kara laikā komandēja 12. Zemessardzes (landvēra) divīziju.

1918. gada martā iecelts par Dancigā saformētās Baltijas jūras divīzijas (Ostsee-Division) komandieri. Šī divīzija 1918. gada aprīļa sākumā tika nosūtīta uz Somiju militārajām operācijām pret somu Sarkano gvardi Somijas pilsoņu kara laikā.

1919. gada sākumā Golcs tika komandēts uz Latviju, lai pārņemtu Kurzemē un Lietuvas ziemeļu daļā dislocētā Vācijas armijas 6. rezerves korpusa, kurā ietilpa dzelzsdivizija un Baltijas landesvērs, komandēšanu. Liepājā ieradies 1919. gada 1. februārī, tajā pašā dienā iecelts par Liepājas gubernatoru. 1919. gada 16. aprīlī Golcam pakļautās karaspēka daļas Liepājā īstenoja pret Latvijas Pagaidu valdību vērstu apvērsumu. Pēc Rīgas ieņemšanas 1919. gada 22. maijā Golca komandētās A.Niedras Pagaidu valdības vienības jūnijā iesāka karadarbību pret Igaunijas nacionālo armiju un Latvijas armijas Ziemeļlatvijas brigādi.

Pēc viņa komandēto spēku sakāves Cēsu kaujās saskaņā ar 3. jūlijā noslēgto Strazdumuižas pamiera līgumu vācu karaspēkam bija jāatstāj Latvijas teritorija, taču Golcs vilcinājās pildīt pamiera noteikumus un 21. septembrī noslēdza līgumu ar Pāvelu Bermontu, saskaņā ar kuru vācu okupētās teritorijas civilpārvalde tika nodota Bermontam, bet Latvijā dislocētie vācu spēki formāli pārgāja Rietumu brīvprātīgo armijas pakļautībā.

Pakļaujoties Sabiedroto kategoriskajai prasībai, Vācijas pavēlniecība atsauca Golca štābu no Latvijas, un Golcs Latviju atstāja 1919. gada oktobrī.

1920. gada martā Golcs Vācijā piedalījās tā sauktajā Kapa pučā. Vēlāk nodarbojies ar jaunatnes militāro audzināšanu. No 1934. līdz 1939. gadam vadījis Vācijas rezerves virsnieku savienību.

1920. gadā izdoti Golca memuāri — Meine Sendung in Finnland und im Baltikum —, kuros aprakstīta viņa militārā un politiskā darbība Somijā un Latvijā. Golca atmiņas ar mainītu nosaukumu 1936. gadā piedzīvoja atkārtotu izdevumu — Als politischer General im Osten.

Miris 1946. gada 4. novembrī Vācijas dienvidos.

Bibliogrāfija

1. Goltz, Rudiger von der, Meine Sendung in Finnland und im Baltikum, Leipzig: K.F.Kochler Verlag, 1920.
2. Goltz, Rudiger von der, Als politischer General im Osten, Leipzig, 1936.
3. Paluszyński, Tomasz, Walka o niepodległość Łotwy 1914-1921, Warszawa 1999.
4. Paluszyński, Tomasz, Walka o niepodległość Estonii 1914-1920, Poznan 2007.

Ārējās saites

• Golcs, Rīdegers fon der (Historia.lv)
• Attēli - Golca divīzija Somijā (vāciski)
• Golca biogrāfija (vāciski)