2. Rīgas latviešu strēlnieku pulks bija Latviešu strēlnieku bruņots formējums 1. Latviešu strēlnieku brigādes sastāvā, kas piedalījās 1. pasaules kara kaujās no 1915. līdz 1918. gadam. Pulku izveidoja no 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona 1916. gada 3. novembrī. 1917. gada 30. decembrī pulku iekļāva Latviešu strēlnieku korpusā. Pēc Brestļitovskas miera līguma nosacījumiem 1918. gada 6. aprīlī pulku demobilizēja.

Bataljona izveide

2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljonu sāka veidot 1915. gada 16. augustā pēc strauja Vācijas impērijas karaspēka uzbrukuma Rīgas virzienā no brīvprātīgajiem rīdziniekiem, kas vēl nebija sasnieguši iesaukšanas vecumu. Bataljona karogā bija attēlota Pērkona roka, kas met zibeņus uz tēvijas ienaidniekiem un uzraksts "Tēvu zemei grūti laiki, dēliem jāiet palīgā". Sākotnēji katrā bataljonā bija četras rotas un piecas komandas - izlūku, ložmetēju, jātnieku-spridzinātāju, sakaru un saimniecības. Bataljona personālsastāvs - 26 virsnieki, 7 ārsti un ierēdņi, 1246 instruktori un kareivji. Tajā bija arī 164 zirgi, 4 ložmetēji un 47 rati. Katrā bataljonā izveidojās savs kara orķestris. 1916. gada vasarā bataljonā izveidoja papildus divas rotas.

Pulka izveide

Gatavojoties Ziemassvētku kaujām, 1916. gada 3. novembrī bataljonu pārveidoja par pulku un iekļāva 1. Latviešu strēlnieku brigādē. Pulkā bija astoņas rotas un astoņas komandas - ložmetēju, sapieru, jātnieku izlūku, kājnieku izlūku, sakaru, policijas, ieroču lasīšanas un tranšeju lielgabalu. Personālsastāvs - 50 virsnieki, 7 ārsti un ierēdņi, 1497 instruktori un kareivji, 8 savvaļnieki. Tajā bija arī 290 zirgi un 104 rati. ^[1]

Komandieri

2. Rīgas latviešu strēlnieku pulka virsnieki 1917. gada aprīlī. Priekšā no labās: 1. plkv. M. Peniķis, 2. podporučiks K. Lobe, 4. poručiks Pinka.

Pulka komandieri bija

• pulkvedis Jānis Francis (no 11.9. 1915.-28.6. 1916.),
• kapteinis Roberts Kļaviņš (vietas izpildītājs 28.6.-24.9. 1916.),
• pulkvežleitnants Eduards Pēteris Pauls (24.9.-28.11. 1916.),
• pulkvedis Rūdolfs Bangerskis (vietas izpildītājs 28.11.-30.12. 1916.),
• pulkvedis Mārtiņš Peniķis (no 30.12.1916.)

Piedalīšanās kaujās

• 1915. gada rudenī. 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljons 26. oktobrī devās uz fronti pie Ķekavas, bet steidzami tika pārsviests uz Slokas apkārtni, kur 31. oktobrī atsita vācu uzbrukumu.
• 1916. gada martā un jūlijā 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljons piedalījās kaujās pie Ķekavas, kuru laikā tika smagi ievainots pulka komandieris Jānis Francis.
• 1916.gada 8. oktobrī (25.septembrī pēc vecā stila) 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljons piedalījās Nāves salas kaujās, kur notika vācu gāzu uzbrukums. Saindējās 120 strēlnieki, kas astoņas dienas izturēja Nāves salā.

• Ziemassvētku kaujas. 1916. gada 23.decembrī (5.janvārī pēc jaunā stila) 5.00 no rīta 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulks pārrāva vācu nocietinājumu līniju, tomēr uzbrukums apstājās, jo netika piesūtītas rezerves. 5.janvāra vakarā vairāku vāciešu pretuzbrukumu rezultātā šo frontes pārrāvuma vietu neizdevās noturēt un strēlnieku daļām bija jāatkāpjas izejas pozīcijās.
• 1917. gada septembra kaujā pie Mazās Juglas aizstāvēja pozīcijas Mazās Juglas krastos pie Šmīziņa kroga.

Likvidācija

Pēc Oktobra revolūcijas 1917. gada 30. decembrī 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulks tika iekļauts jaunizveidotajā Latviešu strēlnieku korpusā, kuru komandēja pulkvedis Jukums Vācietis. Korpuss sastāvēja no divām divīzijām, kuras komandēja Gustavs Mangulis un Pēteris Avens. Pēc Brestļitovskas miera līguma nosacījumiem 1918. gada 6. aprīlī Krievijas Padomju valdība izdeva rīkojumu par Latviešu strēlnieku pulku demobilizāciju un Latviešu strēlnieku divīzijas izveidi Sarkanās armijas sastāvā.

Apbalvotie strēlnieki

• Jānis Francis 1915. gada 29. augustā iecelts par 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona komandieri. Piedalījās kaujās pie Slokas, Ķemeriem un Ķekavas. 1916. gada 15. jūnijā smagi ievainots, 22. jūnijā paaugstināts par pulkvedi. Pēc izveseļošanās iecelts par Rezerves latviešu strēlnieku pulka komandieri. 1916. gadā piedalījās Nāves salas aizstāvēšanā. Apbalvots ar Lācplēša kara ordeni par 1915. gada oktobra cīņām Ķemeru-Slokas rajonā un 1916. gada cīņām pie Ķekavas un Nāves salā.
• Mārtiņš Peniķis 1916. gada 16. novembrī iecelts par 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulka komandieri. Cīnījās pie Ložmetējkalna Ziemassvētku kaujās, par ko apbalvots ar Jura zobenu. 1917. g. septembrī aizstāvēja pozīcijas Mazās Juglas krastos pie Šmīziņa kroga.

Kaujās kritušie virsnieki

• Eduards Ķencis, 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulka leitnants. Dzimis 1896. gadā, kritis 1916. gada 8. martā pie Ķekavas.
• Indriķis Kalniņš, 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulka leitnants. Dzimis 1897. gadā, kritis 1917. gada 21. augustā pie Šmīziņa kroga pie Rīgas.
• Kārlis Ulmanis, 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulka virsleitnants. Dzimis 1894. gadā, kritis 1917. gada 21. augustā pie Šmīdziņa kroga Rīgas apkārtnē.
• Pēteris Ziediņš, 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulka virsleitnants, 6. rotas komandieris. Dzimis 1893. gadā, kritis 1917. gada 1. augustā pie Grēnmuižas Vidzemē.