1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Nebēdaities kara vīri, sidrabota saule lēc" (1915).

1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks bija Latviešu strēlnieku bruņots formējums 1. Latviešu strēlnieku brigādes sastāvā, kas piedalījās 1. pasaules kara kaujās no 1915. līdz 1918. gadam. Pulku izveidoja no 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona 1916. gada 3. novembrī. 1917. gada 30. decembrī pulku iekļāva Latviešu strēlnieku korpusā. Pēc Brestļitovskas miera līguma nosacījumiem 1918. gada 6. aprīlī pulku demobilizēja.

Bataljona izveide

1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljonu sāka veidot 1915. gada 16. augustā pēc strauja Vācijas impērijas karaspēka uzbrukuma Rīgas virzienā no brīvprātīgajiem, kas vēl nebija sasnieguši iesaukšanas vecumu. Bataljona karogā bija attēlota uzlecoša saule ar krustotiem šķēpiem un devīze "Nebēdaities kara vīri, sidrabota saule lēc". Sākotnēji katrā bataljonā bija četras rotas un piecas komandas - izlūku, ložmetēju, jātnieku-spridzinātāju, sakaru un saimniecības. Bataljona personālsastāvs - 26 virsnieki, 7 ārsti un ierēdņi, 1246 instruktori un kareivji. Tajā bija arī 164 zirgi, 4 ložmetēji un 47 rati. Katrā bataljonā izveidojās savs kara orķestris. 1916. gada vasarā bataljonā izveidoja papildus divas rotas.

Pulka izveide

Gatavojoties Ziemassvētku kaujām, 1916. gada 3. novembrī bataljonu pārveidoja par pulku un iekļāva 1. Latviešu strēlnieku brigādē. Pulkā bija astoņas rotas un astoņas komandas - ložmetēju, sapieru, jātnieku izlūku, kājnieku izlūku, sakaru, policijas, ieroču lasīšanas un tranšeju lielgabalu. Personālsastāvs - 50 virsnieki, 7 ārsti un ierēdņi, 1497 instruktori un kareivji, 8 savvaļnieki. Tajā bija arī 290 zirgi un 104 rati. ^[1]

Komandieri

Pulka komandieri bija

• pulkvežleitnants Rūdolfs Bangerskis (25.8.1915.-18.11.1916.),
• pulkvedis Georgs Karlsons (18.11.1916.-13.3.1917.),
• pulkvežleitnants Frīdrihs Briedis (no 13.3.1917.).

Piedalīšanās kaujās

1.Daugavgrivas latviešu strēlnieku bataljona apbalvotie karavīri ar poručiku F.Briedi pēc Jura krustu saņemšanas 1915. gadā.

• 1915. gada rudenī. 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona 2. un 3. rotas pirmo reizi piedalījās kaujā 1915. gada 25. oktobrī pie "Mangaļu" mājām Tīreļa purvā un pirmos kritušos bataljona strēlniekus 28. oktobrī apglabāja Meža kapos, kur tika likts pamats vēlākajiem Brāļu kapiem. Savukārt 1. rota poručika F.Brieža vadībā 1915. gada 29. oktobrī uzbruka vācu pozīcijām pie Plakanciema netālu no Vidzemes un Kurzemes guberņu robežas pie Misas upes un 22. novembrī pie "Veisu" mājām.
• 1916. gada martā un jūlijā 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljons piedalījās kaujās pie Ķekavas.

• Ziemassvētku kaujas. 1916. gada 23.decembrī (5.janvārī pēc jaunā stila) 5.00 no rīta 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks pārrāva vācu nocietinājumu līniju un ieņēma teritoriju vācu aizmugurē apmēram 3 kilometru dziļumā. Tomēr uzbrukums apstājās, jo netika piesūtītas rezerves. 5.janvāra vakarā vairāku vāciešu pretuzbrukumu rezultātā šo frontes pārrāvuma vietu neizdevās noturēt, un strēlnieku daļām bija jāatkāpjas izejas pozīcijās.

Likvidācija

Pēc Oktobra revolūcijas 1917. gada 30. decembrī 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks tika iekļauts jaunizveidotajā Latviešu strēlnieku korpusā, kuru komandēja pulkvedis Jukums Vācietis. Korpuss sastāvēja no divām divīzijām, kuras komandēja Gustavs Mangulis un Pēteris Avens. 1918. gada 22. janvārī 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulka 4. un 6. rotas un 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulka 1. bataljons devās uz Rogačevu Baltkrievijā, kur 3.-13.februārī apspieda poļu leģionāru I korpusa sacelšanos ģenerāļa J. Dovbora-Musņicka (J. Dowbór-Muśnicki) vadībā. Pēc Brestļitovskas miera līguma nosacījumiem 1918. gada 6. aprīlī Krievijas Padomju valdība izdeva rīkojumu par Latviešu strēlnieku pulku demobilizāciju un Latviešu strēlnieku divīzijas izveidi Sarkanās armijas sastāvā.

Apbalvotie strēlnieki

• Frīdrihs Briedis, 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulka poručiks (kapteinis), vēlāk pulkvedis, pulka komandieris (no 13.3.1917.). No 1915. gada 1. augusta 1. rotas komandieris, 1915. gada 16. oktobrī piedalījās kaujās pie Misas upes, 1916. gada 8. martā smagi ievainots kaujā pie Ķekavas. 1916. gada 23. decembrī ar savu bataljonu bez artilērijas sagatavošanas pirmais pārrāva vāciešu dzeloņdrāšu aizžogojumus un sīvā cīņā izsita pretinieku no pozīcijām. Piedalījās vācu smagās baterijas saņemšanā, tika smagi ievainots. Apbalvots ar Jura krusta IV šķ., Jura Zelta zobenu. Vladimira IV šķ., Annas II, III, IV šķ., Staņislava II, III šķ. ordeņiem. Par varonību Ziemassvētku kaujās iecelts par pulka komandieri.^[2]

Kritušie strēlnieki

• Jānis Akers, 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulka seržants. Dzimis 1896. gadā, kritis 1915. gada 9. novembrī pie Plakanu mājām Misas upes pozīcijās pie Olaines.