- Latviešu Strēlnieki cīņā par padomju varu 1917-1920. gadā
- Latviešu sarkano strēlnieku cīņās celš. V.Šteins
- N.E. Kakurins, J. Vācietis "Pilsoņu karš. 1918-1921"
- čerepanovs A.I. "Mans karalauks."
- Andrejs Upīts
- Kara mākslas vēsture. Grieķu un romiešu laikmets. Georgs Karlsons
- Zemgaliešu komandieris. Uldis Ģērmanis.
- Nāves sala. Arturs Tupiņš.
- Strēlnieku Vārdi.
- Latviešu Strēlnieki, grāmatas 1934-1939.
- Jānis Fabriciuss. (1954) N.Kondratjevs
- Mazais cilvēks uz lielā ceļa. Branks Voldemārs
- Pirmā pasaules kara vēsture 1914 - 1918
- Lielā ceļa posmi. Atmiņas.
- Revolūcionārie Latviešu strēlnieki (1917—1920)
- Oktobris frontē. Atmiņas.
- Jānis Bērziņš - GRU komandarms
- Varoņu sejas. Latviešu strēlnieku dzīves stāsti. Jānis Kaktiņš
- Meži šalc. Oskars Rihters
- Kliedzošie korpusi. Linards Laicens
- Grāmatas. Grīns, Aleksandrs (Jēkabs)
- Grāmatas. Čaks, Aleksandrs
- "Oktobra revolūcija un latviešu strēlnieki. R.Ķīsis"
- Iskolata Republika.
- Cīņa ar kontrrevolūciju Maskavā 1917-1920. V.A.Klimenko
- Dzelzs divīzijas komandiera noslēpums. E.F.Šumiļovs
- Latviešu strēlnieki cīņā par Padomju Latviju 1919 gadā. V.Bēržinš
- Latviešu strēlnieku divīzijas kara ceļi (1917-1920). T.Draudiņš
- Oktobra karavīri. (par grāmatu un recenzija)
- Pret Deņikinu! P.Makejevs
- Visi flangi. M.Kazakovs (1977g.)
- "Jēkabs Alksnis" (biogrāfija, 1980g.)
- Globālās spēles un Voldemārs Ozols – sešu valstu armiju virsnieks. Manfrēds Šneps-Šnepe
- N.Kakurins "Kā tapa revolūcija"
- O.Horošilova "Speciālo uzdevumu kareivji"
- Padomju varas atjaunošana Latvijā un Latvijas PSR uzņemšana PSRS sastāvā. (dokumentu izlase)
- Ļeņins Latvijas revolucionāru atmiņās
- „Starpatautiskās intervences aizkulises Latvijā 1918-1920”. V.Sīpols (1959)
- „Latviešu strēlnieki Oktobra iekarojumu sardzē”. A.Spreslis (1967)
- „Latviešu strēlnieku vēsture 1915-1920”. (1972)
- „Pirmā Pasaules kara mīti” E.Belašs (2012)
- „Pirmais pasaules karš 1914-1918. Fakti. Dokumenti.” V. Šacillo (2003)
- „Dokumenti pār vāciešu zvērībām 1914-1918” (1942)
- Jukums Vacietis. Latviešu strēlnieku vēsturiskā nozīme
- Jūlijs Vanags. "To dienu stāsti"
- Pulcējaties zem latviešu karogiem!
- Strēlnieku zeme. Petētiska mozaika. (1982) Valdis Rūja
- Aizejot. Ernests Eferts-Klusais
Jūlijs Vanags "To dienu stāsti"
Jūlijs Vanags
Dzimis 1903. gadā Ungurmuižas pagastā. 1915. – 1922. dzīvojis Krievijā. 1919. – 1921. mācījies Vjatkas lauksaimniecības tehnikumā.
Otrā pasaules kara laikā dienējis Sarkanajā armijā. 1945. – 1946. strādājis žurnālā „Karogs”, 1946. – 1950. – Dailes teātrī, 1954. – 1965. – Rakstnieku savienībā.
Literārās publikācijas kopš 1927. gada. Sarakstījis lugas „Vēja pūtiens” (1933.), „Pusnakts kuģis” (kopā ar A.Čaku, 1934.), „Ceļa cirtēji”(kopā ar F.Rokpelni, 1945.), „Gaišie logi” (1951.), libretu N.Grīnfelda operai „Rūta” (1943.). LPSR valsts himnas teksta autors (1945.),. Izdevis dzejoļu krājumus „Saules vārtos” (1946.), „Dziļais arums” (1950.), „Zeme” (1963.), „Pēdas liedagā” (1978.) u.c. Rakstījis arī kinoscenārijus un grāmatas bērniem. Tulkojis krievu, baltkrievu un ukraiņu autoru darbus. Latvijas Rakstnieku savienības biedrs (kopš 1940. gada). LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks (1953.), Baltkrievijas PSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks (1979.).
Miris 1986. gada 12 oktobrī Rīgā, apglabāts Raiņa kapos.