Laicens Linards

Linards Laicens

(1883-1938)

Rakstnieks, tulkotājs. Viņa 20. gs. 20. gadu dzejā un prozā dominē latviešu dzejniekiem neraksturīga ekspresionisma poētika. Revolucionārs, aktīvi darbojās politikā, bijis Saeimas deputāts.

"Esmu domājis, ka katrs acumirklis vērtīgs un ka katrs prieka acumirklis jānotver un jāiestiprina organismā... Bet prieka neiznāk tik lielos apjomos kā sāpju. Būtu jācenšas pēc samērības, tad dzīve būtu darbīgāka, jo labai darbībai vajadzīga laba līdzsvarība." L. Laicens

Linards Laicens dzimis 1883. gada 15. februārī Jaunrozes pagasta Metumos muižas rentnieka ģimenē. Mācījies Jaunrozes pagastskolā (1892 - 1895) un Apes pagastskolā (1896 - 1899). 1903. gadā sācis mācīties Liepiņu proģimnāzijā Valmierā. Pirmais dzejolis iespiests žurnālā "Apskats" (1904). Pēc gada L. Laicens nokārtoja tautskolotāja eksāmenus kā eksterns. 1905. gadā jaunais dzejnieks organizēja revolucionāro kustību Jaunrozes un Jaulaicenes pagastā. Pēc revolūcijas dzīvoja nelegāli, bija skrīvera palīgs Pleskavas guberņas Novorževas apriņķī, bet 1907. gadā emigrēja uz Somiju. Strādāja par mājskolotāju Mikeli guberņā, mācījās somu valodu. A. Gallena - Kallelas gleznu ietekmē radās iecere atdzejot latviešu valodā somu tautas eposu "Kalevala", iecere realizēta 20. gadu sākumā (grām. 1924).

Pēc atgriešanās Latvijā Laicens dzīvoja nelegāli, bet 1909. gadā par piedalīšanos revolūcijā tika tiesāts un līdz 1911. gadam turēts Rīgas un Valkas cietumos Pēc atbrīvošanas strādā Ventspils un Valkas laikrakstos. Linarda Laicena daiļrade sākotnēji attīstās reālisma tradīcijā. Pirmie dzejoļi krājumā "Kvēle" (1907) un "Pilsētā un kvēlē"(1912) ir dabas, noskaņu un apceres lirika. L. Laicens mācās A. Šaņavska Maskavas Tautas universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē. Strādājis par Latvijas vēstures skolotāju Valmierā. Rīgas periodā (1919-1932) aktīvi darbojies strādnieku legālajās organizācijās un presē. Bijis lektors Tautas augstskolā Strādnieku un zemnieku frakcijas deputāts un vadītājs Saeimā (1928-1932). 1932. gadā emigrējis uz PSRS, 1937. gada 3. jūlijā nošauts.

20. gados tapuši galvenokārt ekspresionisma poētikā veidoti darbi gan dzejā, gan prozā. Autobiogrāfisks materiāls izmantots romānā "Emigrants" (1926) un mākslinieciski nevienādajā cietumu tematikas stāstu krājumā "Kameras" (1929) un romānā "Kliedzošie korpusi" (per. 1927, grām. 1930). Satīr. līdzekļiem veidoti stāstu krājumi "Mēbelīgā Rīga un pielikumi" (1924) un "Skaistā Itālija" (1925).

http://www.letonika.lv/literatura/section.aspx?f=1&id=2626285

*******************************************

Lasīt Laicens Linards  Kliedzošie korpusi

http://www.letonika.lv/literatura/read.aspx?f=1&r=219#2626149/1 

 ************************************************

Kliedzošie korpusi. Linards Laicens

Linarda Laicēna (1883 – 1938) romāns «Kliedzošie korpusi» ir sav­dabīgs, bet iezīmīgs darbs latviešu literatūra. Drīz pēc grāmatas sarakstīšanas to tulko vairākās svešvalodās, ār­zemēs to izdod tā laika Latvijas grāmatniecībai nebijuši lielā metienā. Romānu ap­zīmē ar vārdu «klasisks». Klasisks tiklab ar autora radīto, iii savu laikmetu saaugušo varoņtēlu, kā ar attēloto noti­kumu vēsturisko precizitāti, ar tēlu psiholoģisko dziļumu, .11 stāstījuma koncentrētību, stila skaidrību. Tolaik literatūras kritikā vēl nebija iegājies apzīmējums «dokumen­tālais» vai «vēsturiski dokumentālais» romāns, tādu no­vilkumu nelietoja divdesmito trīsdesmito gadu mijā.

«Kliedzošie korpusi» ir vēsturiski dokumentāls daiļdarbs par cariskās Krievijas tā laika Baltijas novada cietumniekiem un cietumiem reakcijas gados pēc 1905.— 1907. gada revolūcijas sakāves. Par kontrrevolucionārā terora laikā moku speltē turētajiem revolucionāriem, tautas revolucionārās kustības dalībniekiem un viņu domu biedriem. «Kliedzošie korpusi» strikti vēsturiski stāsta to, kā pastāvīgu nāves draudu atmosfērā cīnītāji par tautas atbrīvi, patvaldnieciskā režīma upuri pavadīja die­nas un gadus apriņķu, guberņas, «Centrālajā» un pagaidu cietumos. «Kliedzošie korpusi» ir dramatiska, ļaužu cie­šanām un asinīm slacīta nodaļa latviešu tautas vēsturē un reizē arī visas Krievijas vēsturē priekšoktobra pe­riodā.

Taču Linarda Laicena romāns nav tikai vēsturiski do­kumentāla grāmata, «Kliedzošie korpusi» ir arī autobio­grāfisks sacerējums. Grāmatas autors, latviešu revolucio­nārais dzejnieks, prozaiķis, dramaturgs, publicists un politiskais darbinieks par piedalī­šanos 1905. gada revolūcijā 1909.—1911. gadu pavadīja ieslodzījumā dažādos cietumos un, tāpat kā romāna va­ronis Pēteris Atāls, tika trīs reizes tiesāts. Tāpat kā Atālam, rakstniekam draudēja katorgas sods, ja cariska­jai tiesai būtu izdevies pierādīt pret viņu celto apsūdzību. Tāpat kā grāmatas varonis, rakstnieks smaka ij apriņķa, ij etapa, ij guberņas cietuma kamerās kopā ar tiesāja­miem un notiesātiem revolucionārajiem cīnītājiem, revo­lucionārajā kustībā ierautajiem ļaudīm un ar dažneda­žādu kategoriju un tautību kriminālistiem: krāpniekiem, zagļiem, blēžiem, pat slepkavām. Cietumos rakstnieks sa­stapās un iepazina simtiem tipu un raksturu, un viņu dzīves stāsti, viņu pieredzējumi, arestā un cietumos pār­dzīvotais veido «Kliedzošo korpusu» fabulas risinājumu, grāmatas sižetiskos ieaudus.

Laicens bija pārliecināts revolucionārs un sociālisma piekritējs, viņš pabija gan cariskās Krievijas, gan neatkarīgās Latvijas, gan PSRS cietumos; aktīvi darbojās politikā un vairākus gadus bija Saeimas deputāts. 1932. gadā Laicens, lai izvairītos no kārtējā aresta, emigrēja uz Padomju Savienību. 1938. gadā viņu nošāva līdz ar daudziem citiem Padomju Savienībā dzīvojošajiem latviešu literātiem.

Kliedzošie korpusi. Linards Laicens
Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas internetā:
http://uploadingit.com/file/t7rpboq5cp6yigcx/Kliedzosiekorpusi(L.Laicens).zip  (FB2 formātā)

http://gramataselektroniski.wordpress.com/2011/12/03/kliedzosie-korpusi-linards-laicens/