- Latviešu Strēlnieki cīņā par padomju varu 1917-1920. gadā
- Latviešu sarkano strēlnieku cīņās celš. V.Šteins
- N.E. Kakurins, J. Vācietis "Pilsoņu karš. 1918-1921"
- čerepanovs A.I. "Mans karalauks."
- Andrejs Upīts
- Kara mākslas vēsture. Grieķu un romiešu laikmets. Georgs Karlsons
- Zemgaliešu komandieris. Uldis Ģērmanis.
- Nāves sala. Arturs Tupiņš.
- Strēlnieku Vārdi.
- Latviešu Strēlnieki, grāmatas 1934-1939.
- Jānis Fabriciuss. (1954) N.Kondratjevs
- Mazais cilvēks uz lielā ceļa. Branks Voldemārs
- Pirmā pasaules kara vēsture 1914 - 1918
- Lielā ceļa posmi. Atmiņas.
- Revolūcionārie Latviešu strēlnieki (1917—1920)
- Oktobris frontē. Atmiņas.
- Jānis Bērziņš - GRU komandarms
- Varoņu sejas. Latviešu strēlnieku dzīves stāsti. Jānis Kaktiņš
- Meži šalc. Oskars Rihters
- Kliedzošie korpusi. Linards Laicens
- Grāmatas. Grīns, Aleksandrs (Jēkabs)
- Grāmatas. Čaks, Aleksandrs
- "Oktobra revolūcija un latviešu strēlnieki. R.Ķīsis"
- Iskolata Republika.
- Cīņa ar kontrrevolūciju Maskavā 1917-1920. V.A.Klimenko
- Dzelzs divīzijas komandiera noslēpums. E.F.Šumiļovs
- Latviešu strēlnieki cīņā par Padomju Latviju 1919 gadā. V.Bēržinš
- Latviešu strēlnieku divīzijas kara ceļi (1917-1920). T.Draudiņš
- Oktobra karavīri. (par grāmatu un recenzija)
- Pret Deņikinu! P.Makejevs
- Visi flangi. M.Kazakovs (1977g.)
- "Jēkabs Alksnis" (biogrāfija, 1980g.)
- Globālās spēles un Voldemārs Ozols – sešu valstu armiju virsnieks. Manfrēds Šneps-Šnepe
- N.Kakurins "Kā tapa revolūcija"
- O.Horošilova "Speciālo uzdevumu kareivji"
- Padomju varas atjaunošana Latvijā un Latvijas PSR uzņemšana PSRS sastāvā. (dokumentu izlase)
- Ļeņins Latvijas revolucionāru atmiņās
- „Starpatautiskās intervences aizkulises Latvijā 1918-1920”. V.Sīpols (1959)
- „Latviešu strēlnieki Oktobra iekarojumu sardzē”. A.Spreslis (1967)
- „Latviešu strēlnieku vēsture 1915-1920”. (1972)
- „Pirmā Pasaules kara mīti” E.Belašs (2012)
- „Pirmais pasaules karš 1914-1918. Fakti. Dokumenti.” V. Šacillo (2003)
- „Dokumenti pār vāciešu zvērībām 1914-1918” (1942)
- Jukums Vacietis. Latviešu strēlnieku vēsturiskā nozīme
- Jūlijs Vanags. "To dienu stāsti"
- Pulcējaties zem latviešu karogiem!
- Strēlnieku zeme. Petētiska mozaika. (1982) Valdis Rūja
- Aizejot. Ernests Eferts-Klusais
Grāmatas. Grīns, Aleksandrs (Jēkabs)
Pasaules vēsture. Aleksandrs (Jēkabs) Grīns
Pasaules vēsture. Aleksandrs (Jēkabs) Grīns Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas internetā: http://uploadingit.com/file/grmdlwdah8njamoo/Pasaules_vesture_A_Grins.zip (FB2 formātā); http://www.mediafire.com/download.php?wodz1c8jb001l29 (FB2 formātā)
Nameja gredzens. Aleksandrs (Jēkabs) Grīns
leksandra Grīna (1895-1941) romānā «Nameja gredzens» attēlota Zemgales ķēniņa Nameja mantinieka ciņa par brīvu Zemgali. Romāns «Nameja gredzens» nav īsti vēsturisks, jo sižets ir izdomāts, nebalstās konkrētos Latvijas vēstures faktos, arī pats troņa pretendents, par kura likteni stāstīts, Ir autora … Continue reading →
Kauju karalis Kārlis XII. Aleksandrs (Jēkabs) Grīns
Kādā nostāstā par Kārļa XII bērnību minēts, ka mazais princis atradis uz galda divus plānus. Viens no tiem attēlojis Rīgas pilsētu, otrs kādu turku ieņemtu Ungārijas cietoksni. Uz pēdējā malas bijis piezīmēts: “Dievs devis, Dievs ņēmis, Viņa vārds lai ir … Continue reading →
Pelēkais jātnieks (Saderinātie I). Aleksandrs (Jēkabs) Grīns
Aleksandra Grīna romānu triloģiju «Saderinātie» Ievada romāns «Pelēkais jātnieks» (1938; 1939), tam seko «Sarkanais jātnieks» (1938) un «Melnais jātnieks» (1940). Triloģijas darbība norisinās laikā, kad Pēteris I pāri Latvijai «cirta logu uz Eiropu». Pirmajā daļā iepazīstam galveno varoņu — Zviedrijas … Continue reading →
Sarkanais jātnieks (Saderinātie II). Aleksandrs (Jēkabs) Grīns
Pelēkais jātnieks A. Grīna romānu triloģijā simbolizē badu. sarkanais — karu, melnais — mēri. Otrā triloģijas daļa ir sarkanā jātnieka darbības lauks. Pretēji savai gribai ir visa Latvija zeme ierauta karos, kuri ir sveši tautas vēlmēm, taču ar postu un naidu uz … Continue reading →
Melnais jātnieks (Saderinātie III). Aleksandrs (Jēkabs) Grīns
Triloģijas «Saderinātie» pēdējā daļā noslēdzas arī tās galveno varoņu mūžs: kaujas laukā krīt leģendārais zviedru karalis Kārlis XII, kam pieder autora visdziļākās simpātijas, slimības uzveikts, mirst cars Pēteris I, no dzīves šķiras viņa sieva Katrīna, pirms nāves vēl paguvusi tikties … Continue reading →
Tobago. Aleksandrs (Jēkabs) Grīns
Kāds draugs, kuru viņa klejojuma gaitas bija aizrāvušas viņpus okeāna pārveda pagājušā vasarā žūksnīti nodzeltējušu papīra lapu, ko tam piedāvājis vecs Filadelfijas bukinists. Tekstam, kas savā laikā bijis rakstīts uz šīm lappusēm, nebija ne sakuma, ne gala, un arī vidū … Continue reading →
Tobago (luga). Aleksandrs (Jēkabs) Grīns
Tobago (luga). Aleksandrs (Jēkabs) Grīns Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas internetā: http://uploadingit.com/file/plu87re47prjgds3/Tobago_luga(A.Grins).zip (FB2 formātā); http://www.mediafire.com/download.php?dc8e0cmqi47reeu (FB2 formātā)
Trīs vanagi. Aleksandrs (Jēkabs) Grīns
Holandiešu pārspēks saņem lielkunga Jēkaba varoņus gūstā, bet kuģa ārsts, cīņas brīdī paslēpies, vēlāk atbrīvo kapteini un pārējos latvju kuģiniekus. Nakts uzbrukumā tie iegūst sevim citu kuģi un ar to bēg atpakaļ uz Madagaskaru. Seko Vildava dramatiskā šķiršanās no «brūno … Continue reading →
Zemes atjaunotāji. Aleksandrs (Jēkabs) Grīns
Šis vēsturiskais romāns pieder pie latviešu literatūras klasikas dārgumiem. Tā darbība aizsākas Sēlijā 16. gadsimtā un turpinās hercoga Jēkaba laikā. Romāna pamatdomu izsaka vārdi: «… mums, saimniekiem, par visu vairāk dzīvē derīgas un prieku sagādā tās četras lietas: laba veselība, … Continue reading →
Stāsti. Aleksandrs (Jēkabs) Grīns
Stāsti. Aleksandrs (Jēkabs) Grīns Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas internetā: http://uploadingit.com/file/mxtw7jtguzjhfg2j/Stasti(A.Grins).zip (FB2 formātā); http://www.mediafire.com/download.php?89pc4caaabuw9zr (FB2 formātā)
Dvēseļu putenis, Aleksandrs (Jēkabs) Grīns
«Dvēseļu putenis» — «lielākā epopeja, kāda rakstīta par latviešu strēlnieku un Latvijas atbrīvošanas cīņām» — saka A. Upīts. Šajā romānā rakstnieks ļoti daudz ko ielicis no saviem pārdzīvojumiem, savas biogrāfijas. Dvēseļu putenis, Aleksandrs (Jēkabs) Grīns Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez … Continue reading →
*********************************************************
Izdod Grīna «Dvēseļu puteni»
«Jumava»
7. marts (2012)
Turpinot izdot fascinējošus latviešu romānus, apgāds «Jumava» kā nākamo ir izvēlējies izdot Aleksandra Grīna nozīmīgāko darbu – romānu «Dvēseļu putenis», kas savu debiju pieteica 1934. gadā. Autors grāmatā stāsta par kara un briesmu stāstiem,
kad latvju tautas liktenis bija likts lielo pasaules notikumu svaru kausos.
Varoņteiksma par latviešu strēlnieku cīņām Pirmā pasaules karā, kurās bija piedalījies arī romāna autors. Romāns ir daļēji dokumentāls. «Dvēseļu puteni» veido trīs daļas, kas aptver laikposmu no 1915. gada, kad vācu karaspēks okupēja Latviju, līdz 1919. gadam, kad noslēdzās atbrīvošanās cīņas gan pret vāciešiem, gan pret īslaicīgo padomju varu. Pirmā un trešā daļa sarakstīta pirmajā personā, skatot notikumus ar lauku zēna Vanaga acīm. Latvijas bagātie novadi ir nopostīti, cilvēki
devušies bēgļu gaitās, ir neziņa un izmisums, tomēr tiek nodibināta patstāvīga latvju valsts.
«Dvēseļu putenis» līdz ar pārējiem Grīna romāniem, lai cik tie savā starpā atšķirīgi, veido vienu mītu: par tālos aizlaikos zaudēto un pēc Pirmā pasaules kara atgūto brīvību.
Aleksandrs Grīns (īstajā vārdā Jēkabs Grīns) dzimis 1895. gada 15. augustā Jēkabpils apriņķa Biržu pagasta «Ziedos». Aleksandrs bija latviešu rakstnieks, tulkotājs, kā arī Latvijas armijas virsnieks. Paralēli darbam laikrakstos, Grīns sāka
rakstīt vēsturiskos romānus. Grīns 1934. gadā ieguva Triju Zvaigžņu ordeni un 1938.gadā Kultūras fonda godalgu par romānu «Dvēseļu putenis».
http://www.apollo.lv/portal/sieviete/articles/267234
