Latvju strēlnieki

Latvju strēlnieki

Search form
Meklēt
  • Lv
  • Ru
  • Se
  • Ienākt ar:
  • anazana
  • facebook
  • kultūra / muzeji
  • Piemiņas vietas
  • Babītes novads, Piņķi
    • sākums
    • vēsture
    • cilvēki
    • raksti
    • grāmatas
    • fotogrāfijas
    • kino / video
    • kultūra / muzeji
    • kontakti
    • Latviešu sarkano strēlnieku Muzejs
    • Ziemassvētku kauju muzejs
    • Latvijas Kara muzejs
    • Nāves sala
    • Rīgas Brāļu kapi
    • Piemiņas vietas
      • Karavīru apbedījumu saraksts 1914-1918
      • Brāļu kapi. Jūrmala.
      • Brāļu kapi. Pavārkalna kapi.
      • Brāļu kapi. Alūksne.
      • Karavīru apbedījumu saraksts 1917-1920
      • Brāļu kapi. Jūrmala.
      • Brāļu kapi pie Jēkabpils valsts ģimnāzijas
      • Jēkabpils Pirmā pasaules kara kritušo krievu karavīru Brāļu kapi
      • Kapeles Pirmā pasaules karā kritušo karavīru Brāļu kapi
      • Ikšķile
      • Babītes novads, Piņķi
      • Latviešu sarkano strēlnieku piemineklis, Daugavpils
      • Pokrova kapi (Rīga)
      • Marsa laukums (St.Peterburgā)
    • Gleznas
    • Avīzes
    • Dziesmas
    • Andris Balcers. Latviešu karavīru kultūras mantojums.
    • Izstāde „1914” (Rīga, 2014 г.)
    • Латышские поэты и писатели в Пскове. 20-е г. ХХ в.

    Vēstures ceļi Cenas tīrelī

    Purvā I Pasaules kara laikā tika izbūvēts ceļš, kas vēl šobrīd tiek dēvēts par Kara jeb Strēlnieku ceļu.

    Cenas tīreļa apkārtnē 1916./1917. gadā norisinājās sīvas cīņas starp vācu karaspēku un cariskās Krievijas 12. armiju, kurā ietilpa latviešu strēlnieku pulki. To vēsturiskais nosaukums – Ziemassvētku kaujas, un tās bija vienas no sīvākajām kaujām 1. pasaules kara laikā.

    Pašā Cenas tīrelī aktīva karadarbība gan nav norisinājusies. 1915. gada rudens šajā apkārtnē kalpoja kā bāzes vieta cariskās armijas karaspēka daļām. Purvu šķērsoja t.s. Novgorodas ceļš.

    Šie kara ceļi nodrošināja cariskās Krievijas armijas daļas apgādi. Lai tas būtu iespējams, purva ceļi tika īpaši nostiprināti no malas ar baļķiem un uzberot augsni ceļa vidusdaļā. Izveidojušies grāvīši nosusināja ceļu. Bet ļoti mitrās vietās ceļa braucamā daļa tika izveidota no dēļu seguma. Ceļa izbūvei noderēja vairākās kārtās salikti sasietu zaru kūļi, ko apbēra ar grunti.

    Šo kara ceļu purvā arī tagad iespējams pamanīt, ja ievēro purvam neraksturīgos augus un augstākus kokus, kas ceļu ieskāvuši gluži kā stādīta aleja. Tā kā ceļa malas bija sausākas, tajās augošie koki izauga spēcīgāki un augstāki.

      http://www.babite.lv/public/31465.html

    ********************************************

    Sprediķis Piņķu baznīcā

     1916.gada 17.jūlija rītā 5.Zemgales latviešu strēlnieku bataljons ceļā uz Smārdes iecirkņa fronti, kur gatavojās ievērojams krievu armijas uzbrukums, iegriezās Piņķu muižā. Šeit pulkstens 3 pēc pusdienas pulkvedis Jukums Vācietis, bataljona komandieris, noturēja Piņķu muižas vecajā, 1662.gadā celtajā Nikolaja baznīcā savu slaveno dievkalpojumu.

     

    Un, kad dziesma rupjām balsīm pusē,

    Kurā teikta Kunga žēlastība,

    Pulkvedis no ģērbkambara iznāk,

    Kancelē kāpj lēniem, stingriem soļiem.

     

    Satraukts pulkvedis. Līp mati pierei.

    Lūpas sausas, trakas svelmes skartas.

    Grūti kāpj tas. Dvēsele vēl šaubās,

    Trīc kā putns, kā smilga vējos celta.

     

    Ko tam sacīt savai kara draudzei,

    Saviem kvēliem zemgaliešu vīriem,

    Kādus vārdus vēl pirms kaujas bilst tiem?

    Varbūt puse rīt jau nebūs dzīva?

     

    Garo elpas, garo drēbēs miesas.

    Nāve paslēpusies durkļu galos.

    Zābaki ar trānu sauli pilda.

    Un nekad vēl pulkvedis nav jutis

    Savu garu tādās dzelmēs grimstam.

     

    Kāpj viņš lēnām. Jūt, kāds milzīgs pretspēks

    Spiež uz leju viņa druknos plecus.

    Jūt viņš: visa ilgā vergu tumsa

    Viņam vienam tagad virsū gulstas.

    Tikai acis, kara draudzes acis

    Ceļ tam spēkus augšup, gaismai pretim,

    It kā katrā viņa solī slēptos

    Kaut kas dārgs un elpai velgmi sniedzošs.

     

    Un tad stāv viņš kancelē virs visiem,

    It kā mūžam likts jau tur no gala.

    Pierē plaisa. Lūpās visi mūži.

    Abās rokās divas karstas dūres.

    Zobens likts pie altāra kā krusts tam.

     

    Stāv kā rēgs tas. Miesa sviedriem klājas.

    Savām acīm trīcošām un karstām

    Redz viņš velvju izrobotos logos

    Latvju zemi kūpam sev zem kājām,

    Mākoņus pie pieres skūpstām sviedrus.

     

    Un viņš jūt, kāds dīvains, smeldzošs siltums

    Tā kā kaisla, rožu smarža

    Velvēm cauri neredzami elpo,

    Plūst uz viņu, plūst un kāpj caur audiem

    Karstiem viļņiem, reibinošu tvanu,

    Plūst no dūktīm, akmeņiem un putniem,

    Zvēru elpām, lopu valgiem purniem;

    Plūst no miesām, kas jau sen zem zemes,

    Un no tām, kas tikai te vēl dzīvos, -

    Atņem viņam visu seno vārgmi.

    Dzvēsele kļūst atkal kartsa sēkla.

    Asinis kā lielas, mulsas saules

    Kāpj līdz mēlei, grib tur kļūt par vārdiem.

     

    Spējais karstums, kas pār sirdi nācis,

    Pasit galvu sāņis uz to vietu,

    Kur virs altāra blāv svētā glezna.

     

    Un tad viņš jūt – stars kāds sadzeļ domas,

    Pāršķeļ šaubas, īgnumu un sāpes,

    Iemet stāvu bezgalības šūpās.

    Mirdzošs gaišums apņem viņu visu,

    Paceļ rokas pāri saules kausam,

    Iedobj kājas līdz pat zemes serdei.

     

    Tagad zin ko teikt viņš kara draudzei.

    Asinis uz mēles top par vārdiem,

    Stājas rindās, ceļas lielos pulkos.

     

    − Zemgalieši, lūkojiet šo gleznu,

    Svēto gleznu velvju iedobumā. −

    Rāda viņš ar savu strupo pirkstu.

    Balss kā bazūne skan biezos mūros.

     

    − Kristus tur virs ūdeņiem kā smiltīm

    Iet un negrimst, tāpēc ka viņš tic sev,

    Savam garam, darbam, ko viņš dara.

    Ticiet jūs un arī nenogrimsiet,

    Neatslīksiet nebūtībā otrreiz,

    Kur jau bijāt simtiem, simtiem gadu.

     

    Savam spēkam, zemgalieši, ticiet,

    Savam naidam, savai izturībai,

    Savām tiesībām un slēptai laimei.

     

    Akmenis, uz kā jūs stāvat, − jūsu,

    Katra puķe, ko jūs redzat, − jūsu,

    Koki, zāle, visa zeme − jūsu,

    Debess augšā, telpa apkārt − jūsu

    Tā kā acis, plecs un cietā plauksta,

    Sūrsme, ko jūs savās sirdīs jūtat.

    Tikai ticiet! Un šie mūri, velves

    Un es pats ar visu sevi − jūsu.

    Tikai ticiet, zemgaliešu vīri,

    Tad ir nāve nebūs vairs par grūtu.

     

    No zemzemes jūsu tauta ceļas,

    Tumsa lobās nost no viņas plakstiem,

    Pirksti attirpst, ceļos rodas siltums,

    Un uz lūpām elpa aug kā brīns.

     

    Irdnes druskas matos kļūst par gaismu,

    Krūtis izdzer pasauli kā olu.

    Delnas, kur uz mūžiem bija gūlies

    Visu darbu sarecējis smagums,

    Tagad ceļas līdzi putniem saulē.

     

    No zemzemes jūsu tauta ceļas.

    Bet bez asinīm tai neuzcelties −

    Jūsu asinīm un jūsu kvēles:

    Tas ir zieds, kas viņas sirdi glabās,

    Stiprums lielais, kas to kopā turēs

    Vienmēr, mūžos. Zemgaliešu vīri,

    Rītu kauja. Atkal. Bet jūs zināt:

    Cīņā iet ir brīvu vīru daļa,

    Cīņā mirt ir brīvu vīru daļa,

    Lai pēc tam kā dzīva, liela elpa

    Augšup celtu visu savu tautu.

     

    Fragments no Aleksandrs Čaks eposa “Mūžības skartie”

    ***

    I Pasaules kara brāļu kapi un piemineklis kritušajiem. Babīte (pie Babītes stacijas). I Pasaules kara brāļu kapi un  piemineklis karā kritušo latviešu strēlnieku un krievu karavīru,  kā arī pēc Kerenska rīkojuma nošauto Sibīrijas strēlnieku divīzijas 32 karavīru piemiņai atrodas dzelzceļa malā netālu no Babītes stacijas. 1915.-1917. gadā šajā apkaimē notika kaujas ar vācu karaspēku.

    I Pasaules kara brāļu kapi un piemineklis kritušajiem. Babīte (pie Babītes stacijas). I Pasaules kara brāļu kapi un piemineklis karā kritušo latviešu strēlnieku un krievu karavīru, kā arī pēc Kerenska rīkojuma nošauto Sibīrijas strēlnieku divīzijas 32 karavīru piemiņai atrodas dzelzceļa malā netālu no Babītes stacijas. 1915.-1917. gadā šajā apkaimē notika kaujas ar vācu karaspēku.

    Piemiņas akmens pie Piņķu Jāņa baznīcas. Piņķi, Babītes pagasts.

    Piemiņas akmens pie Piņķu Jāņa baznīcas. Piņķi, Babītes pagasts.

    Piemiņas akmens pie Piņķu Jāņa baznīcas. Piņķi, Babītes pagasts. 1916. gada 17. jūlijā Piņķu Sv. Nikolaja baznīcā pulkvedis J. Vācietis uzrunāja 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljona karavīrus, noturot savu slaveno runu pirms došanās uz Smārdes iecirkņa fronti, kur gatavojās ievērojams krievu armijas uzbrukums.      Tā kā baznīckungi negribēja vērt baznīcas durvis, strēlniekiem nācās tās uzlauzt. Šis notikums iemūžināts arī Aleksandra Čaka strēlniekiem veltītajā dzejas ciklā „Mūžības skartie” ar nosaukumu „Sprediķis Piņķu baznīcā”. Piemiņas akmens pie baznīcas atklāts Atmodas laikā.

    Piemiņas akmens pie Piņķu Jāņa baznīcas. Piņķi, Babītes pagasts. 1916. gada 17. jūlijā Piņķu Sv. Nikolaja baznīcā pulkvedis J. Vācietis uzrunāja 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljona karavīrus, noturot savu slaveno runu pirms došanās uz Smārdes iecirkņa fronti, kur gatavojās ievērojams krievu armijas uzbrukums. Tā kā baznīckungi negribēja vērt baznīcas durvis, strēlniekiem nācās tās uzlauzt. Šis notikums iemūžināts arī Aleksandra Čaka strēlniekiem veltītajā dzejas ciklā „Mūžības skartie” ar nosaukumu „Sprediķis Piņķu baznīcā”. Piemiņas akmens pie baznīcas atklāts Atmodas laikā.

    © Copyright

    Izveidot interneta veikalu | Izveidot mājas lapu | anaZana

    • Latviešu sarkano strēlnieku Muzejs
    • Ziemassvētku kauju muzejs
    • Latvijas Kara muzejs
    • Nāves sala
    • Rīgas Brāļu kapi
    • Piemiņas vietas
      • Karavīru apbedījumu saraksts 1914-1918
      • Brāļu kapi. Jūrmala.
      • Brāļu kapi. Pavārkalna kapi.
      • Brāļu kapi. Alūksne.
      • Karavīru apbedījumu saraksts 1917-1920
      • Brāļu kapi. Jūrmala.
      • Brāļu kapi pie Jēkabpils valsts ģimnāzijas
      • Jēkabpils Pirmā pasaules kara kritušo krievu karavīru Brāļu kapi
      • Kapeles Pirmā pasaules karā kritušo karavīru Brāļu kapi
      • Ikšķile
      • Babītes novads, Piņķi
      • Latviešu sarkano strēlnieku piemineklis, Daugavpils
      • Pokrova kapi (Rīga)
      • Marsa laukums (St.Peterburgā)
    • Gleznas
    • Avīzes
    • Dziesmas
    • Andris Balcers. Latviešu karavīru kultūras mantojums.
    • Izstāde „1914” (Rīga, 2014 г.)
    • Латышские поэты и писатели в Пскове. 20-е г. ХХ в.

    © Copyright

    Izveidot interneta veikalu | Izveidot mājas lapu | anaZana

    © Copyright

    Izveidot interneta veikalu | Izveidot mājas lapu | anaZana