Brāļu kapu siena ar Māti Latviju (priekšplānā Mūžīgā uguns)

Rīgas Brāļu kapi ir valstiskas nozīmes memoriāls ansamblis, kurā apbedīti aptuveni 2 tūkstoši karavīru^[1].

Vēsture

Kaut arī kapi oficiāli tika iesvētīti tikai 1936. gadā, jau 1914. gada 26. septembrī Rīgas rāte saņem lūgumu, kurā teikts, lai kritušie karavīri katrā pilsētā tiktu apglabāti noteiktos kapos un vienā vietā. Tālākā gaitā šādas vietas varētu tikt apstādītas ar kokiem, apjoztas ar žogu, izveidojot īpašus brāļu kapus. Pirmos, uz Rīgu atvestos kritušos,- J. Stūri, A. Havernasu, I. Timmu - apbedīja 1915. gada 15. oktobrī, kapsētai bija izraudzīts blakus Meža kapiem neliels kāpu uzkalniņš^{[nepieciešama atsauce]}, taču karš nebeidzās, un kāpās tika apbedīti arvien vairāk kritušo. Tāpēc vajadzēja kapsētas plānu, lai to varētu pēc vajadzības paplašināt, ko izstrādā Rīgas pilsētas galvenais dārznieks Antonijs Zeidaks. Kapos tika apbedīti arī Brīvības cīņās kritušie.

1919. gada 1. decembrī notika pirmā Latvijas Sarkanā Krusta dibinātā Brāļu kapu kopšanas komitejas sēde. 1920. gadā sāka spriest par kapu arhitektonisko un māksliniecisko izdaiļošanu, atzīstot, ka par pamatu jāņem Antonija Zeidaka izveidotā ainava. 1921. gadā tika rīkots slēgts konkurss. 1922. gada beigās konkursu atkārto, šoreiz tika uzaicināts piedalīties arī Kārlis Zāle, kurš bija ieradies Rīgā, lai piedalītos konkursā par Brīvības pieminekļa projektu, kurš arī uzvarēja slēgtajā konkursā. 1942. gadā pats tēlnieks arī apbedīts šajos kapos.

Pirmmetu izstrādāja tēlnieks Kārlis Zāle, arhitekts Aleksandrs Birzenieks, Pēteris Feders un Antonijs Zeidaks.

1924. gada 18. novembrī svinīgā ceremonijā tika likts Rīgas Brāļu kapu izbūves pamatakmens. Arhitektonisko darbus vadīja Pēteris Feders. Mirstošo jātnieku pirmo grupu atklāja 1927. gada 20. novembrī, otro - 1928. gada 2. septembrī. Mātes tēlu atklāja 1929. gada 13. oktobrī. 1930. gadā sākās vārtu izbūve, vēlāk tika veidotas četras karavīru figūras ar vairogiem - četru novadu heraldiskie tēli, 1936. gadā noslēdzošajā sienā iekala Latvijas pilsētu un 19 apriņķu ģerboņus. Kapus svinīgi iesvētīja 1936. gada 11. novembrī - Lāčplēša dienā, klātesot Valsts prezidentam un valdībai.

Padomju laikā Rīgas Brāļu kapos tika apbedīti arī sarkanās armijas kareivji.

Kapu ansambļa ainava

Abās pusēs ieejas vārtiem (augstums 10 metri, platums 32 metri) divas jātnieku skulptūru grupas (augstums 3.3 metri). Liepu gatve (205 metri) savieno vārtus ar galveno terasi, kuras centrā novietots 1 metru augsts mūžīgās uguns altāris, bet abās pusēs ozolu birzis. No terases abpusējas kāpnes ved uz regulāri veidotu kapulauku. Tā malās atrodas divas "Mirstošo jātnieku" skulpturālās grupas (augstums 3.6 metri), vidus daļā atrodas augstcilnis "Kritušie brāļi". Pret katru kapa vietu novietota smilšakmens vai plienakmens plāksnīte ar kritušā uzvārdu un vārdu vai uzrakstu "Nezināms". Ansambli noslēdz 6 metrus augsta siena ar Latvijas apriņķu un pilsētu vēsturiskajiem ģerboņiem. Pie sienas atrodas četri senlatviešu karavīru tēli, kas simbolizē Latvijas novadus - Kurzemi, Zemgali, Vidzemi un Latgali, bet tās centrā uz 9 metrus augsta sienas masīva paceļas monumentāla figūra "Māte Latvija", kas noliekusi vainagu pār kritušajiem dēliem. Brāļu kapu memoriālais ansamblis ir izcirsts no Allažu šūnakmens, izmantots arī Itālijas travertīns un smilšakmens^[1].

Piezīmes

Ārējās saites

• Rīgas Brāļu kapi 360 grādu panorāma

 ******************************************

Rīgas Brāļu kapi Avots: riga.in

Brāļu kapi ir Latvijas izcilākais memoriālais ansamblis. Sākotnēji kapi bija paredzēti tikai 1.Pasaules karā un Brīvības cīņās kritušajiem karavīriem. Dārzu arhitekts A. Zeidaks iekārtoja kapu ainavisko daļu. 1923. gadā tika izsludināts slēgts konkurss par Brāļu kapu celtniecību, kur uzvarēja K. Zāle. Brāļu kapu celtniecība ilga 12 gadus, darbus uzraudzīja pats arhitekts K. Zāle. Memoriālu svinīgā ceremonijā iesvētīja 1936. gada 11. novembrī - Lāčplēša dienā. Memoriālais ansamblis ir veidots no Allažu šūnakmens.

Rīgas Brāļu kapi

Kapi sākas ar ieejas vārtiem, aiz tiem ir 205 metrus garā liepu gatve jeb Pārdomu ceļš. Gatves galā atrodas Varoņu terase ar Svētās uguns altāri. No terases paveras skats uz kapulauku, ko noslēdz Latvijas siena un Mātes Latvijas tēls kopā ar tās kritušajiem dēliem.

Pēc 2. Pasaules kara kapos apbedīja kritušos padomju armijas karavīrus, ārpus memoriālā Kapulauka, un iznīcināja visus Latvijas brīvvalsts simbolus. Aizliedza pulcēties Brāļu kapos un aizdegt svecītes. Tomēr pēc neatkarības atjaunošanas Brāļu kapi atguva savu nozīmi un ir valsts nozīmes kultūras piemineklis.

Brāļu kapu bildes
Latvijas siena un Mātes Latvijas tēls Brāļu kapos	Brāļu kapi	Latvijas tēls Brāļu kapos Foto: Uldis Bārdiņš