Ziemassvētku kauju muzejs
Latvijas Kara muzeja filiāle „Ziemassvētku kauju muzejs” atrodas Jelgavas rajona Valgundes novada „Mangaļu” mājās (skatīt karti). Muzeja teritorijā ir saglabājušies Baltijas reģionam unikāli I pasaules kara lauka fortifikācijas elementi, kas saistīti ar leģendārajām Ziemassvētku kaujām. Pašlaik filiāles teritorijā apskatāms autentiskā vietā rekonstruēts nocietinājumu sistēmas posms – blindāža un daļa no vācu aizsardzības pirmās līnijas - „vācu vaļņa”. Rekonstruētā vācu armijas pirmās aizsardzības līnijas nocietinājumu sistēmas daļa ir vienīgais šāda veida objekts Baltijā.
Muzeja iekštelpās iespējams aplūkot izstādi „Latviešu strēlnieku Ziemassvētku kaujas”. Vairāk kā 200 fotogrāfijas, kauju shēmas un Tīreļpurva apkārtnē atrastie priekšmeti sniedz interesantas vēsturiskas liecības par tā laika notikumiem. Iekštelpās apskatāms arī lielākais kauju vietu makets Latvijā, kurā attēloti vairāki kvadrātkilometri Ziemassvētku kauju teritorijas ar I pasaules kara nocietinājumiem.
Ieejas maksa
Brīvdabas ekspozīciju jebkurš interesents var apskatīt bez maksas
Ekskursijas un gida pakalpojumi:
Ziemassvētku kauju muzeja apskate ar gidu (apmēram 1 ½ stunda). Ekskursijā gida pavadībā tiks apskatīta muzeja iekštelpu ekspozīcija un brīvdabas ekspozīcijā atjaunotie nocietinājumi – cena – 7.00 Ls no grupas. Svešvalodās – 10.00 Ls.
Ekskursija pa Ziemassvētku kauju vietām (apmēram 3 stundas). Ekskursijā gida pavadībā tiks apbraukāti un apskatīti trīs objekti – 1. Antiņu brāļu kapi un atjaunotie krievu armijas nocietinājumi; 2. Ložmetējkalns ar skatu torni; 3. Ziemassvētku kauju muzejs – cena – 15.00 Ls no grupas. Svešvalodās – 20.00 Ls.
Nodarbība „Latviešu strēlnieks Ziemassvētku kaujās” (apmēram 2 ½ stundas gara nodarbība skolniekiem ar priekšzināšanām I pasaules kara vēsturē). Nodarbībā strēlnieku formā tērpts nodarbības vadītājs skolniekiem stāstīs par karavīru ikdienas dzīvi un dalību kaujās, bet skolniekiem pašiem vajadzēs veikt dažādus uzdevumus – cena – 17.00 Ls no grupas. Nodarbības ilgums var tikt mainīts ņemot vērā skolēnu vecumu.
Ekskursiju pieteikšana filiāles vadītājam D.Dedumietim (tālr. 67228147, mob. 28349259).
Īpaša ekskursiju programma skolniekiem - Strēlnieku piedzīvojumi un īsta rudzu maize.
Kā nokļūt Latvijas Kara muzeja filiālē „Ziemassvētku kauju muzejs”
„Ziemassvētku kauju muzejs” atrodas Jelgavas rajona Valgundes pagasta „Mangaļu” mājās.
Tur nokļūt var, braucot pa Rīgas – Liepājas šoseju līdz pagriezienam uz Jelgavu pirms Kalnciema tilta (pie pagrieziena labajā pusē Viada benzīntanks). Pagriežoties uz Jelgavu, jānobrauc 2,5 km - līdz autobusa pieturai Indras, kur jānogriežas pa kreisi uz grantēta ceļa (pie norādes Ziemassvētku kauju muzejs 6,5). Pa grantēto ceļu jābrauc taisni apmēram 5,5 km, līdz krustojumam, kur, sekojot norādei "Mangaļi", jābrauc pa labi nepilns kilometrs.
Izsmeļošākai informācijai zvanīt filiāles vadītājam D.Dedumietim (tālr. 67228147, mob. 28349259).
I pasaules kara nocietinājumi Mangaļu rajonā
Tiešā Latvijas Kara muzeja filiāles „Mangaļu” mājas tuvumā atradās I pasaules kara frontes līnija un notika leģendārās Ziemassvētku kaujas. Pašlaik filiāles teritorijā, bez rekonstruētā nocietinājumu sistēmas posma, atrodas vācu I pasaules kara fortifikācijas būvju paliekas, kuras Ziemassvētku kauju laikā bija viens no nozīmīgākajiem latviešu strēlnieku kaujas darbības objektiem. Ziemassvētku kauju vietās saglabājušās fortifikācijas būvju paliekas kopumā veido Baltijas mērogā unikālu militārās fortifikācijas ansambli, bet Mangaļu mājas apkārtnē esošie nocietinājumi tika izbūvēti kā īpaši spēcīgs nocietinājumu mezgls. Tādi vāciešiem plašajā Ziemassvētku kauju sektorā bija divi – Ložmetējkalns un Mangaļu rajons.
Vācu armijas 16.landšturma kājnieku bataljons frontes iecirkni pie Mangaļiem ieņēma 1915.gada oktobra otrajā pusē un, nespējot turpināt uzbrukumu Rīgas virzienā, uzsāka frontes nocietināšanas darbus līnijā pāri Tīreļu purvam uz Olaini. Pozīciju izbūvei šī teritorija bija ļoti neizdevīga, jo liela frontes daļa šķērsoja purvainas vietas, tomēr stratēģiskā plānošana prasīja saglabāt pēc iespējas plašāku operācijas rajonu Lielupes labajā krastā. Zināmu lomu vācu armijas uzbrukuma apturēšanā nospēlēja neilgi pirms tam izveidotie latviešu strēlnieku bataljoni, kam tā bija pirmā kauja. Šajā kaujā pie Kraslovsku mājām krita pirmie trīs latviešu strēlnieki – kaujas vietā uzstādīts piemiņas akmens.
Purvainā teritorija neļāva būvēt tradicionālos zemē iedziļinātos nocietinājumus, tādēļ pāri Tīreļu purvam no Neiņiem līdz Olainei, gandrīz 30 km garumā, vācieši pirmās nocietinājumu līnijas izveidošanai uzbēra zemes valni, kas vēlāk literatūrā ieguvis „vācu vaļņa” nosaukumu. Valnis vietām pārsniedza pat 2,5 metru augstumu, tā iekšpuse un ārpuse tika nostiprināta ar baļķiem un dēļiem. Arheoloģiskos izrakumos konstatētais vaļņa platums pie Mangaļiem ir 2,5m. Vaļņa priekšpusē tika izrakts plats grāvis, bet grāvja priekšpuse nodrošināta ar dzeloņdrāšu aizžogojumiem vairākās joslās. Tieši pie Mangaļiem vāciešu nocietinājumi bija aizsargāti ar trīs dzeloņdrāšu aizsargjoslām katra vairāku metru platumā.
Vācu aizsardzība bija vērsta dziļumā. Aiz pirmās līnijas atrodošās blindāžas vai no dzelzsbetona būvētās blokmājas katra kalpoja kā atsevišķs nocietinājuma elements. Bez pirmās aizsardzības līnijas bija izbūvēta arī otrā. Savukārt starp šīm nepārtrauktajām nocietinājumu līnijām tika izbūvēti spēcīgi atbalsta punkti, kuros bez tieši saimniecisku vajadzību nodrošinošām būvēm atradās arī tādas frontes līnijai neparastas būves kā teātris, klubs un baznīca. Tādi atradās arī tiešā Mangaļu mājas tuvumā.
Pamatīgie nocietinājumi ļāva tos aizsargāt ar salīdzinoši nelieliem spēkiem. Šie nocietinājumi ir savdabīgi un ievērojami gan no militārās fortifikācijas viedokļa, gan tieši saistīti ar latviešu strēlnieku darbību Ziemassvētku kaujās. Apmēram 700 metru attālumā no „Mangaļu” mājām atrodas 1.latviešu strēlnieku brigādes vācu frontes pārrāvuma vieta, kur 1917.gada 5.janvārī (1916.gada 23.decembrī pēc vecā stila ) iesākās Ziemassvētku kaujas. 1993.gad 9.janvārī šeit tika uzstādīta piemiņas zīme – 6 metrus augsts priedes koka zobens, kas simbolizē vācu aizsardzības līniju, kuru pārcirtis latviešu strēlnieku zobens.
Ziemassvētku kaujas
Ziemassvētku kaujas jeb Jelgavas operācija norisinājās no 1916.gada 23.-29.decembrim pēc vecā stila jeb no 1917.gada 5.-11.janvārim pēc jaunā stila. Krievu armijas plānos šīs operācijas mērķis bija pārraut vācu pozīcijas apmēram 30 km garā frontes iecirknī no Lielā Tīreļa purva līdz Olainei, lai tālāk uzbruktu gar abiem Lielupes krastiem Jelgavas virzienā. Šajā kaujas operācijā pirmo reizi izmantoja jaunu taktiku – negaidītu nakts uzbrukumu bez artilērijas sagatavošanas uguns. Galvenās uzbrukuma triecienvienības bija divas latviešu strēlnieku brigādes, kas Ziemassvētku kauju laikā tika apvienotas Latviešu strēlnieku divīzijā. Uzbrukuma rajonā vāciešiem bija divi spēcīgi nocietināti punkti – Ložmetējkalns un Mangaļi, tāpēc par uzbrukuma vietu 2.brigādei tika noteikts Tīreļpurva rajons starp Ložmetējkalnu un Mangaļiem, bet 1.brigādei - Mangaļu nocietinājumu austrumu puse.
Uzbrukums sākās 5.janvārī (23.decembrī pēc vecā stila) 5.00 no rīta. 1.latviešu strēlnieku brigādes pulki pārrāva vācu nocietinājumu līniju un ieņēma teritoriju vācu aizmugurē apmēram 3 kilometru dziļumā. Tomēr uzbrukums apstājās, jo netika piesūtītas rezerves. 5.janvāra vakarā vairāku vāciešu pretuzbrukumu rezultātā šo frontes pārrāvuma vietu neizdevās noturēt, un strēlnieku daļām bija jāatkāpjas izejas pozīcijās. 1.brigādes zaudējumi šajā kauju dienā vien pārsniedza 2500 karavīru - kritušo, ievainoto un bez vēsts pazudušo.
2.latviešu strēlnieku brigādei uzbrukumā izdevās ievirzīties ienaidnieka aizmugurē un tur nostiprināties. No šī ieņemtā placdarma 7.janvārī sākās uzbrukums Kalnciema virzienā, kura rezultātā tika ieņemts Ložmetējkalns. Ložmetējkalnu neieņēma tiešā triecienā, kā to pieņemts uzskatīt. Vācieši šo nocietinājumu mezglu pameta baidoties no ielenkuma, kas tiem draudēja pateicoties veiksmīgi realizētam uzbrukumam 7.janvārī. Vācieši vairākas dienas centās atgūt zaudētās pozīcijas, tomēr viņiem tas neizdevās un līdz lielāku spēku pievilkšanas laikam aktīva karadarbība pierima. Šajā laikā arī latviešu strēlnieku vienības tika nosūtītas atpūtā.
Vācieši 23.janvārī, pēc rezerves spēku pievilkšanas, atkal uzsāka spēcīgus uzbrukumus. Ar to sākās Ziemassvētku kauju otrā fāze, tā saucamās janvāra kaujas. Latviešu strēlnieku vienības tika atsauktas no atpūtas un no 25. – 31.janvārim iesaistītas kaujās Ložmetējkalna rajonā. Tieši latviešu strēlnieku pulku darbība janvāra kaujās nodrošināja noturēšanos Ziemassvētku kaujās izcīnītajā teritorijā.
Ziemassvētku kaujas bija lielākā krievu armijas militārā operācija Rīgas frontē I pasaules kara laikā. Lielākās cīņu grūtības šajās kaujās nācās iznest latviešu strēlnieku vienībām, kas cieta ļoti lielus zaudējumus. Apmēram 5000 latviešu strēlnieku Ziemassvētku kaujās un apmēram 4000 janvāra kaujās krita, tika ievainoti vai pazuda.
Ziemassvētku kauju teritorijas saglabāšana un apskates objekti
Ziemassvētku kauju vietu saglabāšanu Tīreļpurva apkārtnē 6612 ha platībā nosaka Ministru kabineta 1995.gada 18.aprīļa noteikumi Nr.98 „Noteikumi par īpaši aizsargājama meža iecirkņa «Ziemassvētku kauju vietas» izveidošanu”.
Ziemassvētku kauju vietās iespējams apskatīt piemiņas akmeņus, kas uzstādīti visu latviešu strēlnieku pulku pulcēšanās vietās pirms Ziemassvētku kaujām. Apmēram 700 metru attālumā no „Mangaļu” mājām atrodas 1.latviešu strēlnieku brigādes vācu fronte pārrāvuma vieta, kur 1917.gada 5.janvārī (1916.gada 23.decembrī pēc vecā stila ) iesākās Ziemassvētku kaujas. Par godu šim notikumam frontes pārrāvuma vietā uzstādīta piemiņas zīme - koka zobens. Savukārt Ložmetējklanā 2005.gadā a/s "Latvijas Valsts Meži" uzbūvējusi jaunu skatu torni.
