Jāzeps Grosvalds
Latvijas kultūras kanons:
Jāzeps GROSVALDS (1891-1920) STRĒLNIEKU SĒRIJAS DARBI 1916-1917 LNMM krājums, Vermlandes muzejs (Zviedrija)
Plašākais un mākslinieciski augstvērtīgākais latviešu strēlnieku cīņu atainojums vizuālajā mākslā.
Jāzeps Grosvalds (1891–1920) – klasiskā modernisma ievadītājs Latvijas mākslā un nācijai būtisku tēmu atveidotājs kara un politisko krīžu posmā. Dzimis Rīgā, advokāta, ilggadēja Rīgas Latviešu biedrības vadītāja F. Grosvalda ģimenē. Vispusīgi audzinātais jauneklis mākslinieka izglītību sākotnēji apguva Rīgā, vēlāk – Minhenē un Parīzē (1909–1914), kur studēja vairākās privātās mākslas skolās, kā arī pilnveidojās, apgūstot redzēto daudzajās izstādēs un muzejos Parīzē, apceļojot Eiropu, iepazīstot vecmeistarus un tā laika moderno mākslu.
Sākoties Pirmajam pasaules karam, J. Grosvalds līdz 1915. gada vasarai palika Rīgā, kur kopā ar vairākiem domubiedriem dibināja grupu "Zaļā puķe". Šajā laikā nobrieda viņa radošās darbības teorētiskā koncepcija, kas tika pamatota ar tēlojuma "sintēzes" ideju un pretstatīta impresionisma tradīcijai. Kad fronte tuvojās Rīgai, J. Grosvalds pārcēlās uz Petrogradu, kur pievērsās latviešu kara laika bēgļu tēmai, interpretējot to jaunrastajā sintezējoši ekspresīvajā stilā.
1916. gadā mākslinieku iesauca armijā; viņš dienēja latviešu strēlnieku rindās Rīgas frontē (iestājās 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulkā), gada beigās – artilērijas pārvaldē Petrogradā, kur palika līdz 1917. gada vasaras beigām. Šajā laikā tapusi akvarelī, guašā, temperā un eļļā gleznotā darbu sērija (ap 70 kompozīciju), kas ir plašākais un mākslinieciski augst-vērtīgākais latviešu strēlnieku cīņu atainojums vizuālajā mākslā. Šo tēmu J. Grosvalds traktēja kā novators, atsakoties no tā laika tradicionālo batālistu sacerētajām, teatrāli efektīgajām sadursmju ainām vai oficiālajiem uzvaru slavinājumiem. Sērijā daudzpusīgi atklājas tiešā pieredzē balstīta pozīciju kara ikdienišķā traģika un strēlnieku varonība. Eļļā gleznotajos lielāka izmēra audeklos mākslinieks sasniedz sava sintezējošā stila kulmināciju; trīs no tiem papildina un noslēdz strēlnieku sēriju ("Trīs krusti", "Mirstošais kareivis", "Varavīksne").
1917. gada augustā Grosvalds tika komandēts uz Rietumu fronti Francijā, bet 1918. gada sākumā iestājas angļu ekspedīcijas korpusā, kas devās uz Mezopotāmiju, Irāku un Irānu. Neraugoties uz karagājiena grūtībām, Grosvalds, izmantojot jau atrasto tēlojuma stilu, uzgleznoja daudzus akvareļus, kas veido viņa augstvērtīgo "Persijas ainu" sēriju. Kara beigas J. Grosvalds sagaidīja Kaukāza frontē, no kurienes, guvis ievainojumu kājā, 1919. gadā atgriezās Londonā. Mākslinieks sāka veikt jaundibinātās Latvijas valsts vēstniecības sekretāra pienākumus Parīzē, līdztekus turpinot gleznot. Radošais darbs aprāvās – 1920. gada sākumā Parīzē viņš pāragri mirst no t.s. spāņu gripas.
Grosvalda mākslinieciskās idejas un darbi ietekmēja vairākus nozīmīgus 20. gadsimta latviešu gleznotājus (J. Kazaku, R. Sutu, N. Strunki, K. Baltgaili). Viņa strēlnieku sērija, kas iepazīta pēcnāves izstādēs, daudzos apcerējumos un reprodukcijās, ir iegājuši latviešu sabiedrības kultūrapziņā kā būtiska tautas vēstures liecība un mākslinieciskā vērtība.
Strēlnieku sērijas piemēri
"Ierakumu ejas". 1916. Papīrs, akvarelis. 23 x 29. Vermlandes muzejs Karlstādē
"Satiksmes eja". 1916. Papīrs, akvarelis. 18 x 23. Vermlandes muzejs Karlstādē
"Piecsimt soļu no vāciešiem". 1916. Papīrs, akvarelis. 21 x 24. Vermlandes muzejs Karlstādē
"Strēlnieki pie ugunskura". 1916. Papīrs, akvarelis. 32,5 x 25,6. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (turpmāk LNMM)
"Šausmu aleja". 1916–1917. Kartons, tempera. 54,5 x 67. LNMM
"Trīs krusti" ("Baltie krusti"). 1917. Audekls, eļļa. 57 x 69. LNMM
"Mirstošais kareivis". 1917. Audekls, eļļa. 129 x 88. LNMM
"Varavīksne". 1917. Audekls, eļļa. 57 x 48. LNMM
Eduards Kļaviņš
