Latvju strēlnieki

KLUCIS - NEPAREIZAIS LATVIETIS

Dokumentālā filma.
Pētera Krilova dokumentālā filma "Klucis – nepareizais latvietis" ("Klucis. Deconstruction of an artist., 2008) pie skatītājiem nonāca pagājušā gada maijā un ilgi noturējās kinoteātra "Rīga" repertuārā, apliecinot publikas interesi.
Pie šīs 90 minūtes garās filmas komanda strādāja aptuveni piecus gadus, un rezultāts rada neticami rūpīga un līdz niansēm paveikta darba garšu. Ļoti bieži Pēteris Krilovs sastapies ar bēdīgu situāciju, kad uz ārzemju kolēģu lūgumiem izskaidrot Latvijas vēsturi to nav varējis pietiekami saprotami izdarīt. Tā dzimusi ideja šai filmai par latviešu izcelsmes Maskavā dzīvojošo un Staļinam uzticīgo mākslinieku Gustavu Kluci, kura dzīves paradoksā slēpjas daudz kas no Latvijas vēstures.
Režisoru un filmas galveno varoni saista pārsteidzoši līdzīgi dzīves pagriezieni, precīzāk – režisora Krilova liktenis sasaucas ar Gustava Kluča dēla Eduarda Kulagina (dēlam dots mātes krieviskais uzvārds) likteni – abi piedzīvo traģisku tēva zaudējumu divu gadu vecumā, kad sakās Staļina tīrīšana no latviešiem.
Lielākais pārsteigums filmā ir milzīgais arhīva materiālu daudzums. Kā stāsta radošā komanda, tas bijis ilgs un sistemātisks, taču aizraujošs darbs un sadarbība ar lielākajiem Latvijas un pasaules muzejiem (Maskavā, Parīzē, Grieķijā u.c.). Izmantoti gan Kluča fotomontāžas darbi, gan gleznojumi, vēstules, sievas Valentīnas Kulaginas dienasgrāmata, pavisam īss fragments, kurš, iespējams, ir vienīgais ar Gustavu Kluci, kā arī daudz lielisku foto un video materiālu par Staļina laika sporta un citiem masu pasākumiem.
Režisors izmantojis arī dažādu ar Gustavu Kluci saistītu cilvēku skatījumu uz viņa dzīvi un darbiem no mūsdienu skatu punkta, tajā skaitā viņa dēla atmiņas, kas rada dzīvu dialogu starp tagadni un pagātni.
Filma sniedz vērienīgu laikmeta atspoguļojumu. Tā ilustrē gan Staļina laika mākslas pasauli un tās lomu režīma veidošanā (un otrādi), gan divdesmito un trīsdesmito gadu dzīvi kopumā Krievijas impērijā. Interesanti un visnotaļ ironiski attēlots pētījums par latviešu nāciju (tipiskākās matu, acu krāsas, garums, darba mīlestība, zemās prasības utt.), bet ar tikpat lielu traģismu atklāts režīma līdzradītāju, uzticamu sekotāju, Staļina pielūdzēju latviešu liktenis. Kluča darbi slavināja Staļinu (izveidoja viņa publisko tēlu kā pārdabisku būtni), viņš ar visu sirdi un dvēseli atbalstīja sociālistisko režīmu, bet savas izcelsmes dēļ tika apsūdzēts teroristisko grupējumu atbalstīšanā un sazvērestībās.

============

Viņš pats sevi izveidoja par Gustavu Kluci - pasaulē visplašāk pazīstamo latviešu izcelsmes mākslinieku. Viņa karjeras straujo augšupeju noteica mākslinieka attiecības ar varu.  Kluča pretrunīgais liktenis dīvainā kārtā atklājas stāstā par mīlestību.

„Tēvs vēlējās, lai viņš kļūst par lauku skolotāju. Viņš pats sevi izveidoja par Gustavu Kluci – vienīgo latviešu mākslinieku, kura darbi pazīstami visā pasaulē. Par mākslinieku, kurš piedzīvoja sava darba triumfu vēl dzīves laikā.

Zemnieka dēls ar novatorisku, oriģinālu domāšanu. Klaidonis. Klucis – jaunas, utopiskas pasaules celtniecības labticīgs apoloģēts. Klucis – manipulators, utopiskas realitātes konstruktors, mākslinieks-inženieris, mākslinieks-ideologs.

Klucis latviešu valodā nozīmē klucis – kubs, vai varbūt ķieģelis. Grozies kā gribi, klucim ir daudzas šķautnes. Kluča kods ir mākslinieks un vara.

Kas viņš bija? Paša konstruēts tēls? Egoistisks karjerists? Fotokolāžas celmlauzis? Un kāpēc līdz pat šodienai viņa tēls Latvijā ir tāds kā neērts, kā negribēts. Vieni uzskata, ka viņš ir pārdevis lielinieku režīmam savu dzimteni par saujiņu slavas. Un rūgti par to samaksājis — Staļina režīms Kluci ar diviem šāvieniem pakausī nogalināja 1938.gadā. Citi uzskata, ka sirdī viņš tomēr bijis un palicis savas tautas patriots. Savam tēvam viņš bija pazudušais dēls. Mākslas vēsturē viņš palicis kā viens no Krievijas avangarda mākslas klasiķiem. Klucis – sava politiskā naivuma upuris.

Filma ir mēģinājums atšifrēt Kluci ar paša Kluča mākslinieciskās domāšanas līdzekļiem. Mēģinājums samierināt pazudušo dēlu ar tēvu.”

Pēteris Krilovs

http://www.ltv1.lv/lv/arhivs/13851/12555/

*****************************************